Latvijas un Lietuvas uzņēmumos informācijas tehnoloģijas ir mazāk izplatītas, salīdzinājumā ar Igauniju. Trīs ceturtdaļas (75 %) Igaunijas uzņēmumu savā uzņēmējdarbībā izmanto datorus, kamēr Lietuvā datori ir divām trešdaļām (65 %) un Latvijā — pusei (51 %) uzņēmumu.

Tai pat laikā, visu Baltijas valstu lielākajiem uzņēmumiem ir līdzīgs IT attīstības līmenis – šajos uzņēmumos dators ir ikdienas darbarīks. Tomēr, 60 % Latvijas mazo uzņēmumu, kuros ir līdz 9 darbiniekiem, un attiecīgi 49 % Lietuvas mazo uzņēmumu joprojām nav neviena datora.

Interneta izmantošana iet roku rokā ar datoru esamību visās trīs Baltijas valstīs. Interneta pieslēgums ir 66 % Igaunijas, 49 % Lietuvas un 36 % Latvijas uzņēmumu. Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi savam interneta pieslēgumam biežāk izmanto pastāvīgo pieslēguma veidu, kamēr Latvijas uzņēmumos biežāk tiek izmantots iezvanpieejas interneta piekļuves veids. Nelielo pastāvīgā pieslēguma izmantošanas īpatsvaru Latvijā daļēji var skaidrot ar relatīvi augstām šī pakalpojuma izmaksām. Latvijas un Lietuvas uzņēmumos internetu galvenokārt izmanto informācijas meklēšanai un saziņai ar klientiem. Interneta banku izmantošana finansu transakcijām, kas ir plaši izplatīta Igaunijā, pagaidām nav sasniegusi visus Latvijas un Lietuvas uzņēmumus. Interneta bankas šajās valstīs galvenokārt izmanto lielie uzņēmumi.

18 % datorizēto Latvijas uzņēmumu un attiecīgi 17 % datorizēto Lietuvas uzņēmumu algo IT speciālistu vai nodaļu. Šiem uzņēmumiem galvenokārt ir viens IT speciālists, tikai 6% Latvijas un 7% Lietuvas uzņēmumu ar datoriem tiek algoti divi vai vairāk speciālisti. Savukārt Igaunijā uzņēmumos retāk ir IT nodaļas un tās parasti ir mazākas, tā vietā plaši izmantojot ārējo resursu sniegtos IT pakalpojumus.

Plašāka ārējo resursu sniegto IT pakalpojumu izmantošana ir iemesls, kāpēc attiecības starp uzņēmumiem un viņu IT partneriem Igaunijā ir ilgstošākas un daudz ciešākas nekā kaimiņu valstīs. Aptaujā Igaunijas uzņēmumi pauda daudz lielāku lojalitāti pret saviem IT partneriem, nekā Latvijas un Lietuvas uzņēmumi. 75 % Igaunijas uzņēmumu noteikti paredz turpināt sadarbību ar saviem galvenajiem IT partneriem, attiecīgi lojālo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir 53 un Lietuvā – 48 %. Igaunijas IT tirgus tāpat ir labāk attīstīts attiecībā uz pakalpojumu piedāvājumu.

Latvija un Lietuva joprojām daļēji pārdzīvo to attīstības fāzi, kas jau ir noritējusi Igaunijā. Attīstības rādītāji šajos tirgos, iespējams, būs augstāki turpmāko pāris gadu laikā. Tai pat laikā atšķirības starp uzņēmumiem Baltijas valstīs šodien ir ievērojami mazākas kā atšķirības starp interneta un datoru izmantošanu iedzīvotāju vidū. Latvijas un Lietuvas uzņēmumi kļūst par spēcīgiem IT attīstības dzinējiem šajās valstīs, caur kuriem interneta un datoru izmantošana sasniegs plašāku sabiedrības daļu.

Datu avots ir pētījums, ko šī gada februārī un martā veica mārketinga pētījumu aģentūras TNS Emor (Igaunija), TNS Baltijas Datu nams (Latvija) un TNS Gallup (Lietuva). Pētījuma laikā katrā no Baltijas valstīm tika aptaujāti 500 uzņēmumi, kuros ir vismaz viens dators. Intervijas tika veiktas ar uzņēmuma par IT jautājumiem atbildīgo amatpersonu.

31.05.2002

Ilva Pudule
Tālrunis: 67096300
E-pasts: ilva.pudule@tns.lv