Latvijā pēdējā gada laikā nav nozīmīgi palielinājies to cilvēku skaits, kas izmanto iespēju iegādāties preces internetā – šo tendenci atklāj trešā ikgadējā TNS Global e-commerce pētījuma dati. Tā, 2002. gadā tikai 4 % interneta izmantotāju pēdējo četru nedēļu laikā ir iepirkušies internetā, kas ir par 1 % vairāk kā 2001. gadā. Attiecinot šos datus pret visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, var konstatēt, ka tikai 1 % ir izmantojuši iespēju iepirkties internetā.

Neziņa par to, vai internetā nopirktā prece būs tieši tāda, kādu vēlas pircējs, ir viens no galvenajiem šķēršļiem interneta izmantotājiem iepirkties on-line režīmā (šo iemeslu atzīmē katrs trešais interneta izmantotājs, kas nav iepircies internetā). Svarīgs apsvērums pasaules tīmekļa izmantotājiem joprojām ir arī darījumu drošība. Šajā ziņā Latvijas situācija nedaudz atšķiras no pasaules vidējiem rādītajiem: ja pētījumā aptvertajās valstīs kopumā ap 30 % izvairās iepirkties internetā, jo nevēlas atstāt savu kredītkartes numuru, tad Latvijā šāda veida drošības problēmas uztrauc tikai 13 % interneta lietotāju. Savukārt par to, ka Latvijas interneta izmantotājiem joprojām ir tuvāks tradicionālās iepirkšanās veids, liecina fakts, ka trešā daļa Latvijas interneta izmantotāju kā kavēkli iepirkties internetā min to, ka vieglāk un interesantāk joprojām ir iepirkties veikalā.

Pozitīva ir iezīme, ka Latvijā vismaz reizi mēnesī internetu izmanto jau 17 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 4 % vairāk kā šajā pat laikā posmā 2001. gadā. Lai arī Latvijā ir palielinājies interneta izmantotāju skaits, pētījuma dati tomēr nevieš cerības straujai e-komercijas attīstībai Latvijā. Tā tikai 6 % no interneta izmantotājiem plāno turpmāk iegādāties preces on-line režīmā, kas ir par 1 % mazāk kā iepriekšējā gadā, un krietni mazāk, kā tas ir pasaulē, kur gandrīz piektā daļa respondentu (18 %) plāno izmantot iespēju iepirkties internetā. Latvijā šo parādību var skaidrot ar interneta izmantošanas mērķiem, jo pēdējā gada laikā ir palielinājies (par 5 %, sasniedzot 14 %) to interneta izmantotāju skaits, kas ir pirkuši vai pasūtījuši preces un pakalpojumus nevis internetā, bet citā veidā, taču pateicoties internetā atrastajai informācijai. Tātad internets Latvijā vairāk tiek izmantots kā informācijas par precēm un pakalpojumiem ieguves avots, nevis iepirkšanās līdzeklis.

Citas būtiskākās iezīmes ir:

• Vidējais interneta izmantotāju, kas ir iepirkušies internetā pēdējā mēneša laikā, rādītājs visās pasaules valstīs kopumā ir 15 %. Latvijā šis rādītājs attiecīgi ir 4 %.
• Latvijas iedzīvotāji internetu visbiežāk izmanto darba vietās.
• Latvijā internetu visbiežāk izmanto iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 20 gadiem (šajā vecuma grupā internetu izmanto vidēji katrs otrais jaunietis jeb 47 %), bet visretāk internetu izmanto iedzīvotāji, kas ir vecāki par 60 gadiem (tikai 1 % šīs vecuma grupas pārstāvju pēdējā mēneša laikā ir izmantojuši internetu).
• Latvijā 2002. gadā nav vērojamas atšķirības starp interneta izmantošanas iezīmēm vīriešu un sieviešu vidū – internetu izmanto gandrīz piektā daļa (17 %) no abu dzimumu pārstāvjiem.

“Šāds pētījums, kas aptver lielu skaitu pasaules valstu, ir labs piemērs mūsdienīgiem mārketinga situācijas monitorpētījumiem,” norāda Baltijas Datu nama direktors Aldis Pauliņš. “Tas ļauj mārketinga speciālistiem jebkurā ar internetu saistītā jomā novērtēt ne tikai pašreizējo situāciju savā valstī, bet gūt priekšstatu par internetizācijas attīstības tendencēm dažādos tirgos. Tātad, atrast atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem – kāds ir tirgus lielums, kāds var būt iespējamais tirgus potenciāls un, kas ir ne mazāk svarīgi, cik strauji vai lēni šis potenciāls aktualizēsies, paplašinot to vai citu e-komercijas tirgus nišu.”

Šis pētījums ir daļa no TNS Interactive Global e-commerce pētījuma, kas Latvijā tiek veikts otro gadu (pasaulē – jau trešo gadu). TNS Global e-commerce Report sniedz salīdzinošu informāciju par interneta izmantošanu 37 valstīs. Kopumā pētījumā ir piedalījušies vairāk kā 42000 respondentu.

Ilva Pudule
Tālrunis: 67096300
E-pasts: ilva.pudule@tns.lv