Viens no vadošajiem sabiedriskās domas pētījumu koncerniem TNS, ko Latvijā pārstāv Baltijas Datu nams, informē, ka noslēdzies pētījums Sabiedrības noskaņojums ES kandidātvalstīs. Pilnu pētījumu Sabiedrības noskaņojums ES kandidātvalstīs (angļu valodā) pilnā apjomā lasiet šeit (downloads/files/eu/EUAcessionStudy2002.doc – not available).

Projektā piedalījās vienpadsmit pētījumu kompānijas, 2002. gada septembrī kārtējo reizi apzinot sabiedrības attieksmi pret iestāšanos ES visās kandidātvalstīs. Pētījumā sadarbojās aģentūras BBSS (Bulgārija), TNS Factum (Čehija), ES Turu-uurungute (Igaunija), TNS Hungary (Ungārija), TNS Baltijas Datu nams (Latvija), TNS Gallup (Lietuva), TNS OBOP (Polija), CSOP (Rumānija), TNS Factum Slovakia (Slovakija), GRAL-ITEO Marketing Research (Slovēnija), TNS PIAR Marketing Research (Turcija). Projektu koordinēja TNS Factum.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pievienošanos ES kandidātvalstīs vidēji varētu atbalstīt 65% sabiedrības. Visaugstākais atbalsts ir Rumānijā (77%), tad seko Bulgārija (67%), Turcija un Ungārija (abās 66%). Mazliet mērenāka attieksme vērojama Slovēnijā (64%), Slovakijā un Polijā (abās 62%). Lietuvā (55%), Latvijā (51%), Čehijā (49%) un Igaunijā (48%) vērtējums bijis mazāk labvēlīgs, tomēr iestāšanās atbalstītāju īpatsvars joprojām pārsniedz pretējās domās esošo respondentu skaitu.

Puse aptaujāto 11 kandidātvalstīs pieļauj, ka, iestājoties ES, viņu valsts tiktu uzskatīta par otršķirīgu partneri bagātāko ES valstu vidū. Pretējs viedoklis ir aptuveni trešdaļai respondentu. Vispesimistiskāk noskaņoti latvieši, slovaki un igauņi: to, ka viņu valsts varētu tikt vērtēta kā otršķirīgs sabiedrotais, pieļauj aptuveni septiņi no desmit respondentiem. Vismazākās bažas šajā jautājumā ir turkiem, tur valda pesimisma un optimisma līdzsvars.

Interesanti, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu vairākās valstīs notikušas būtiskas ES atbalstītāju skaita izmaiņas. Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Ungārijā un Turcijā respondentu attieksme pret iestāšanos ES šogad bijusi labvēlīgāka. Lielākais pieaugums ir Igaunijā un Polijā (aptuveni 10%). Pārējās valstīs atbalsts ES paplašināšanai saglabājies nemainīgs kopš 2001. gada pētījumiem.

Kandidātvalstu respondentiem saistībā ar iestāšanos ES ir gan pozitīvas, gan negatīvas prognozes. 75% visu valstu respondentu cer uz labākiem nosacījumiem ceļošanai, divas trešdaļas (67%) min vērienīgākas izglītošanās iespējas. Tajā pašā laikā plaša patēriņa preču cenu samazināšanās iespēju pieļauj mazāk nekā puse (41%) aptaujāto.

Šis bija trešais izpētes posms (pirmais – 2000. gada septembrī/oktobrī, otrais – 2001. gada septembrī). 2002. gadā visās kandidātvalstīs reprezentatīvām pieaugušo iedzīvotāju grupām tika uzdoti identiski jautājumi. Grupu lielums bija apmēram 1000 respondentu katrā valstī, izņemot Turciju (2000) un Lietuvu (500). Pavisam aptaujā tika iesaistīti 11 850 respondentu. Pētījumā tika izmantotas klātienes intervijas, izņēmums bija vienīgi Slovēnija, kur notika telefonaptauja.

Prognozes par to, vai iestāšanās ES sabiedrībai nozīmē ieguvumus vai zaudējumus, dažādās valstīs atšķiras. Uz ieguvumiem visvairāk cer Turcijas un Rumānijas respondenti, savukārt visatturīgākie līdz šim bijuši čehi (pēc pagājušā gada datiem).

Resursi:
Pētījums Sabiedrības noskaņojums ES kandidātvalstīs pilnā apjomā (angļu valodā)
downloads/files/eu/EUAcessionStudy2002.doc (not available)

Ilva Pudule
Tālrunis: 67096300
E-pasts: ilva.pudule@tns.lv