Bet 40 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bezdarba līmenis paliks bez izmaiņām, savukārt 15 % iedzīvotāju pieļauj tā pazemināšanos. Minētie dati tika iegūti TNS Baltijas Datu Nama veiktajā pētījumā “Gallup International End of Year Poll 2002” 65 valstu projekta ietvaros.

Gandrīz puse (47 %) pētījuma dalībnieku Latvijā cer un sagaida, ka 2003. gads būs labāks par iepriekšējo; viena trešā daļa iedzīvotāju (33 %) domā, ka jaunais gads būs tāds pats; bet 11 % respondentu uzskata, ka šis gads būs sliktāks par 2002. gadu.

Lietuvā optimistiski noskaņoto cilvēku ir mazāk – 35 % iedzīvotāju pauduši viedokli, ka 2003. gads būs labāks par pagājušo; kamēr Igaunijā valdošais noskaņojums ir līdzīgs mūsu valstī esošajam.

Pārējo Eiropas valstu vidū “vislielākie” optimisti ir Kosovā (74 %), savukārt Portugālē ievērojami lielāka iedzīvotāju daļa (65 %) kā citās valstīs noskaņota pesimistiski.

Pēc 40 % respondentu domām ekonomikas jomā Latvijai šis gads neatšķirsies no iepriekšējā; savukārt 36 % respondentu cer, ka 2003. gads būs veiksmīgāks. Kritiskāk noskaņoti ir 13 %, uzskatot, ka ekonomikas jomā jaunais gads varētu būt sliktāks.

Latvija ir to nedaudzo valstu vidū (arī Spānija, Zviedrija, Maķedonija, Gruzija un Kosova), kuru iedzīvotāji bijuši cerīgāk noskaņoti, vērtējot savas valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas. Savukārt mūsu tuvākie kaimiņi ir bijuši krietni atturīgāki optimistisku prognožu sniegšanā – tikai 8 % Igaunijas iedzīvotāju un 13 % Lietuvas iedzīvotāju pieļauj ekonomisku izaugsmi 2003. gadā.

Puse (51 %) Latvijas strādājošo ir droši par savu darba vietu, savukārt divas piektdaļas (41 %) aptaujas dalībnieku pieļauj bezdarba iespēju.

Uz jautājumu “Gadījumā, ja Jūs kļūtu par bezdarbnieku/-ci, vai Jūs varētu atrast jaunu darbu diezgan ātri jeb tas prasītu daudz laika?” trešā daļa jeb 34 % no aptaujātajiem  Latvijas iedzīvotājiem atbildēja “ātri atrastu jaunu darbu”, bet 59 % – “tas prasītu daudz laika”.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāju kopējais noskaņojums, vērtējams kā vidēji optimistisks un ir samērā līdzīgs divu pārējo Baltijas valstu rezultātiem.

Latvijā aptauju veicis TNS Baltijas Datu Nams, no 2002. gada 27. novembra līdz 5. decembrim intervējot 504 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas metode – tiešā intervija.