Lai arī Latvijas iedzīvotāji ir piesardzīgi prognozējot savas ģimenes materiālā stāvokļa un valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas tuvākā gada laikā, ilgākā laika posmā valsts attīstība tomēr tiek vērtēta optimistiski.

Lūgti novērtēt savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas pēdējo 12 mēnešu laikā, 55 % aptaujāto atzinuši, ka tas nav mainījies, kamēr gandrīz trešdaļa ģimeņu jutuši materiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tikai 16 % veicies un materiālais stāvoklis uzlabojies. Izsakot savas domas par to, kā ģimenes materiālais stāvoklis mainīsies turpmāko 12 mēnešu laikā, lielākā daļa (41 %) ir piesardzīgi, atzīstot, ka visdrīzāk tas saglabāsies nemainīgs. Savukārt optimistu (kuri uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis uzlabosies) un pesimistu (kuri uzskata, ka pasliktināsies) īpatsvars ir aptuveni vienāds – attiecīgi 27 % un 24 %.

Iedzīvotājiem nav arī izteikti optimistiska vai pesimistiska vērtējuma par valsts ekonomiskās situācijas attīstību tuvākā gada laikā kopumā: trešdaļa aptaujāto uzskata, ka tuvākie 12 mēneši valsts ekonomikai kopumā būs labs laiks, kamēr trešdaļa – ka slikts. Tomēr vērtējot valsts ekonomikas attīstību ilgākā laika posmā, iedzīvotāji ir optimistiskāki – tuvākajos piecos gados pozitīvi valsts ekonomiskās situācijas attīstību redz 33 %, kamēr negatīvi – tikai 14 % aptaujāto (36 % saglabā piesardzību, sakot, ka situācija nemainīsies).

Kā jau sagaidāms, visoptimistiskākie ir gados jauni (15-34), strādājoši pilsētu iedzīvotāji (ar augstāko izglītību), kuriem ir salīdzinoši augstāki ienākumi (vairāk par 100 Ls uz vienu ģimenes locekli), savukārt lielāks pesimistu īpatsvars ir lauku iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem (līdz 70 Ls uz ģimenes locekli) vidū, kā arī gados vecāko (65-74) cilvēku vidū.

Šādus vērtējumus iespējams saistīt ar Latvijas gaidāmo pievienošanos Eiropas Savienībai, kas daļai sabiedrības ļauj cerēt uz valsts un personīgās labklājības pieaugumu, kamēr daļa ir skeptiski un sagaida situācijas pasliktināšanos.

Aptauju TNS Baltijas Datu nams veica no 12. līdz 17. februārim, regulārās omnibusa aptaujas ietvaros aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.