Pasaules iedzīvotāji par galveno šīs tūkstošgades mērķi uzskata nabadzības un bada izskaušanu. Vairāk nekā 4 no 10 pasaules iedzīvotājiem (44 %) piekrīt apgalvojumam, ka nabadzības un bada izskaušana ir galvenā prioritāte pasaulē. Starptautiskā pētījuma Voice of the People 2004 laikā apmēram 50 000 cilvēku vairāk nekā 60 pasaules valstīs tika jautāts par Apvienoto Nāciju tūkstošgades attīstības mērķi, kas Apvienoto Nāciju dalībvalstīm būtu jāveic līdz 2015. gadam, – nabadzības izskaušana bija visbiežāk minētā.

Nabadzība, vide, slimības un izglītība – svarīgākie jautājumi pasaulē

Nabadzības izskaušana ir būtiskākais mērķis visā pasaulē, bet no pārējiem deklarētajiem tūkstošgades mērķiem kā svarīgākie tiek atzīmēti:

• globālās sadarbības attīstīšana, lai palīdzētu nabadzīgajām un mazattīstītajām valstīm;
• vides ilglaicīga saglabāšana;
• AIDS / HIV, malārijas un citu slimību apkarošana;
• vispārējās pamatizglītības iegūšana.

Mērķu noteikšanā ir vērojamas interesantas reģionālās iezīmes. Piemēram, Āfrikā kā prioritāte ir atzīmēta AIDS / HIV, malārijas un citu slimību apkarošana, kas ir likumsakarīgi kontinentam, kurā sīvi cīnās ar dažādām slimībām. Savukārt straujā ekonomiskā izaugsme un trauslais ekonomiskais līdzsvars ir pamatā tam, ka Āzijas valstīs prioritāte ir vides saglabāšana.

Prioritātes Latvijā – nabadzības izskaušana un tad slimību apkarošana

Arī igauņi, lietuvieši un ukraiņi ir satraukušies par HIV / AIDS un citu slimību apkarošanu, jo to kā svarīgāko mērķi ir atzīmējis vidēji katrs ceturtais līdz pat piektais minēto valstu iedzīvotājs (20 % – 26 %).

12 % Latvijas iedzīvotāju par galveno mērķi uzskata vides ilglaicīgu saglabāšanu vai globālās sadarbības attīstīšanu, lai sniegtu palīdzību mazattīstītajām un nabadzīgajām pasaules valstīm.

Mazāk nekā desmitā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā prioritāti ir atzīmējuši bērnu mirstības samazināšanu (7 %), vispārējās pamatizglītības iegūšanu (5 %), sievietes mātes veselības uzlabošanu (4 %), kā arī dzimumu vienlīdzības veicināšanu un sieviešu tiesību nostiprināšanu (mazāk nekā 1 %).

Salīdzinot ar pārējām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, Latvijā biežāk ir atzīmēti mērķi attiecībā uz slimību apkarošanu un globālās sadarbības attīstīšanu, lai sniegtu palīdzību mazattīstītajām valstīm, bet retāk – nabadzības izskaušana.

Interesanti, ka, salīdzinot ar pasaules valstīm kopumā, Latvijā, kā arī pārējās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs iedzīvotāji kā prioritāti retāk atzīmē vispārējās pamatizglītības iegūšanu. No vienas puses, to var skaidrot ar bijušo Padomju Savienības valstu un tās ietekmē esošo valstu iedzīvotāju pieredzi attiecībā uz obligāto pamatizglītību, kas vēl tagad var likties pašsaprotama lieta, tāpēc nav uzskatāma par prioritāti. No otras puses, iespējams, šo valstu iedzīvotāji vēl nepietiekami novērtē izglītības nozīmi indivīda dzīvē (tai skaitā nabadzības draudu novēršanā), tāpēc novērtējums ir salīdzinoši zems.

Par aptauju

Minētie jautājumi kopā ar pārējiem vairāk nekā 20 sociālpolitiskiem jautājumiem tika uzdoti starptautiskā pētījuma Voice of the People 2004 aptaujas laikā. Kopā pasaulē šī pētījuma laikā tika veiktas 50 000 interviju vairāk nekā 60 valstīs, un tās atspoguļo vairāk nekā 1 miljarda pasaules iedzīvotāju viedokli un attieksmi pret dažādiem aktuāliem jautājumiem. Latvijā pētījumu veica TNS Baltijas Datu nams no 14. līdz 18. jūlijam, regulārās Omnibusa aptaujas laikā aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Latvijas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam un atspoguļo 1,8 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju domas un viedokļus.