Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (18 %) mērķa grupā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda TNS Baltijas Datu nama šī gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju svin Ziemassvētkus

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 96 % iedzīvotāju mērķa grupā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus un visbiežāk tas tiek darīts pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (53 %).

Ziemassvētku svinēšana pēc kristiešu tradīcijām ir Latvijā otrs izplatītākais svinību veids – kristiešu stilā ieturētos Ziemassvētkus atzīmē katri četri no desmit aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (43 %). Jāpiebilst, ka respondenti varēja minēt vairākus Ziemassvētku svinēšanas veidus, ko daļa iedzīvotāju ir arī darījuši.

Senlatviešu tradīcijas Ziemsvētku svinībās ievēro vairāk kā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju (15 %).

Tomēr Latvijā ir arī 3 % iedzīvotāju, kuri vispār nesvin Ziemassvētkus.

Ne visi Ziemassvētku svinētāji apmeklē dievkalpojumus

Vidēji 6 no 10 Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus (58 %). To skaitā mazākā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri – katru vai gandrīz katru gadu (24 %), bet lielākā daļa Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (34 %).

Dievkalpojumu regulārie apmeklētāji salīdzinoši biežāk ir sievietes, gados vecāki cilvēki (65-74 gadi), iedzīvotāji ar augstāko izglītību, pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji, kā arī Latgales reģionā dzīvojošie cilvēki.

Savukārt Ziemassvētku dievkalpojumus biežāk neapmeklē vīrieši, kā arī lauku iedzīvotāji.

Personīgie Ziemassvētku apsveikumi

Ziemassvētkus svinošie Latvijas iedzīvotāji savus radus, draugus, paziņas mēdz apsveikt, personīgi sazinoties ar viņiem.

Katri 8 no 10 Ziemassvētku svinētājiem radus, draugus, paziņas nozīmīgi biežāk mēdz apsveikt, vai nu satiekoties ar viņiem (82 %), vai arī piezvanot un apsveicot viņus pa telefonu (77 %).

Otras izplatītākais apsveikšanas veids ir pastarpinātā sveikšana – gandrīz puse iedzīvotāju uz Ziemassvētkiem izsūta svētku apsveikuma kartiņas, atklātnītes (53 %) vai arī sūta apsveikuma īsziņas uz radu, draugu, paziņu mobilajiem telefoniem (45 %).

Vairāk kā desmitā daļa Ziemassvētku svinētāju savus sveicienus nodod ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartiņu starpniecību (13 %).

Kopumā sievietes biežāk kā vīrieši ir atzinušas, ka visdažādākos veidos sveic savus tuvākos. Interesanti, ka arī apsveicēja vecums ietekmē to, kādu apsveikšanas veidu viņš izmanto – tā gados vecākie cilvēki (50-74 gadi) salīdzinoši biežāk sūta Ziemassvētku apsveikuma kartiņas vai atklātnītes, kamēr jaunieši (15-34 gadi) Ziemassvētkos sveic savus tuvākos, galvenokārt piezvanot viņiem, vai arī sūtot e-pastu, elektroniskās apsveikuma kartiņas, kā arī sūtot īsziņas uz apsveicamo mobilajiem tālruņiem. Savukārt apsveikšana Ziemassvētkos, personīgi satiekoties, ir raksturīgāka ekonomiski aktīvākajiem iedzīvotājiem (15-64 gadi), jo vecākā gadagājuma cilvēki daudz retāk apsveic savus tuviniekos, nepastarpināti satiekoties ar viņiem.

Ziemassvētku dāvanām biežāk tērēs līdz pussimtam latu

Apmēram ¾ no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt līdz pat pussimtam latu, to skaitā 15 % iedzīvotāju tērēs līdz 5 latiem, 19 % plānojuši iztērēt 6 līdz 10 latus, 21 % varētu iekļauties 11 līdz 20 latu robežās, bet 22 % svinētāju dāvanām plāno iztērēt 21 līdz 50 latus (kas ir arī biežāk minētā plānotā Ziemassvētku dāvanu izmaksu grupa).

Katrs desmitais Ziemassvētku svinētājs dāvanām šogad ir ieplānojis iztērēt vairāk par 50 latiem, to skaitā 7 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 latus, bet vēl 3 % – vairāk par 100 latiem.

Līdz 5 latiem Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (65-74 gadi), pensionāri, ar zemiem vai vidējiem personīgajiem ienākumiem (līdz 100 latiem mēnesī). Savukārt vairāk par 50 latiem Ziemassvētku dāvanām ir ieplānojuši atvēlēt turīgākie iedzīvotāji (personīgie ienākumi vairāk par 200 latiem mēnesī), kā arī rīdzinieki.

Veselība – vēlamākā Ziemassvētku dāvana

Gandrīz katrs piektais Ziemassvētkus svinošais Latvijas iedzīvotājs kā dāvanu šajos svētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību (18 %).

Nākamā vēlamākā dāvana ir nauda, ko gribētu saņemt 7 % no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem. 6 % iedzīvotāju sapņo svētkos saņemt mobilo telefonu vai tā priekšapmaksas karti, bet 6 % svinētāju vēlētos saņemt tādu abstraktu dāvanu kā laimi, savukārt 5 % respondentu vēlētos saņemt vai nu kādu ceļojumu vai braucienu.

Mazāk kā 5 % svinētāju šajos Ziemassvētkos kā dāvanu visvairāk gribētu saņemt grāmatas, automašīnu, skaistumkopšanas līdzekļus, sadzīves tehniku, kā arī virkni citu lietu.

No nemateriālām parādībām biežāk tik minēts, ka cilvēki gribētu saņemt mieru, saticību, mīlestību (3 %), kā arī labu darbu vai jaunu darba piedāvājumu (1 %).

Likumsakarīgi, ka gados vecākie cilvēki (50-74 gadi) ir tie, kuri visbiežāk kā vēlamo dāvanu Ziemassvētkos min veselību, kamēr gados jaunāki cilvēki (15-49 gadi) biežāk kā vecākā gadagājuma pārstāvji vēlētos saņemt laimi.

Apkopojot svinētāju vēlmes attiecībā uz Ziemassvētku dāvanām, iezīmējas vairākas interesantas vēlamās dāvanas dažādām cilvēku grupām:
– Sievietes ekonomiski visaktīvākajā vecuma grupā (25-49 gadi) svētkos vēlētos saņemt kosmētiku, skaistumkopšanas lietas, kā arī dārglietas, juvelieru izstrādājumus;
– Ja apdāvināmā ir jauniete 15-34 gadu vecumā, tad viņa priecātos saņemt arī datoru (vēlams ar interneta pieslēgumu) vai arī kādu mēbeli vai mēbeļu komplektu;
– Padsmitnieki un jaunieši (15-24 gadi) būtu priecīgi dāvanā saņemt mobilo telefonu vai tā priekšapmaksas karti – šī ir populārākā šogad vēlamā dāvana Ziemassvētkos jauniešu vidū (par to sapņo katrs sestais jaunietis); savukārt gandrīz katrs desmitais jaunietis labprāt dāvanā saņemtu kādu ceļojumu vai braucienu; tāpat jaunieši priecātos saņemt apģērbu, apavus vai kādus aksesuārus; gan mobilo telefonu, gan ceļojumu, gan drēbes kā dāvanu biežāk gaida meitenes nekā puiši;
– Ja Ziemassvētkos ir jāapdāvina jaunietis (15-34 gadīgs, bet jo īpaši 15-24 gadus jauns), tad vislabprātāk viņš dāvanā saņemtu ierakstus (mūzikas vai filmu, CD vai DVD formātā) vai automašīnu;
– Iedzīvotāji ekonomiski visaktīvākajā vecuma grupā (35-49 gadi) svētkos neatteiktos saņemt dzīvokli vai pat māju;
– Pie gados vecākiem cilvēkiem (65-74 gadi) uz Ziemassvētkiem droši var doties ar dažādiem saldumiem vai dzērieniem (to skaitā arī alkoholiskajiem) dāvanā;
– Ja dāvana ir jāgādā Balzaka vecuma dāmai (50-64 gadi), tad viņai labāk ir dāvināt sadzīves tehniku, TV, audio vai video aparatūru, kā arī šīs kundzes ļoti priecātos par tādu vienkāršu lietu kā miers, saticība un mīlestība.

Par aptauju

Pētījumu veica TNS Baltijas Datu nams laikā no 2004.gada 2. līdz 13. decembrim, regulārās Omnibusa aptaujas ietvaros aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Latvijas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam un atspoguļo 1,8 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju domas un viedokļus.