Laikā, kad degvielas cenas ir sasniegušas neredzētus augstumus, aktuāls kļūst jautājums par tādiem enerģijas iegūšanas veidiem, kas nav saistīti ar naftas produktu patēriņu. Viena no iespējamām alternatīvām ir atomenerģija. Tomēr šis enerģijas iegūšanas veids lielai daļai sabiedrības nešķiet īpaši vēlams. Latvijā šādu enerģijas iegūšanas veidu atbalsta 39 % pilsoņu, kamēr 49 % pauž negatīvu attieksmi. Šie rezultāti tika iegūti TNS Latvia šā gada februārī veiktajā Eurobarometer pētījumā, kas vienlaikus tika veikts arī pārējās Eiropas Savienības valstīs.
Latvijas pilsoņu attieksme pret atomenerģijas izmantošanu, vērtējot Eiropas Savienības kontekstā, nav ne īpaši pozitīva, ne negatīva. Līdzīga attieksme ir arī Igaunijas pilsoņiem. Vispozitīvāk ir noskaņoti dažādu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji – Ungārijas, Zviedrijas, Čehijas, Lietuvas, Somijas un Slovākijas iedzīvotāji. Šajās valstīs atomenerģijas izmantošanu atbalsta 55 % vai vairāk valsts iedzīvotāju. Pilsoņu attieksme nav viennozīmīgi saistāma ar valsts realizēto politiku, jo Zviedrija, piemēram, tuvāko 40 gadu laikā plāno atteikties no atomenerģijas izmantošanas, bet Čehija pašlaik būvē divus jaunus atomreaktorus. Savukārt Austrijā, Grieķijā un Kiprā pozitīvu attieksmi pret atomenerģijas iegūšanu pauž tikai 10 % vai mazāk valsts iedzīvotāju.
1. tab. Attieksme pret enerģijas ražošanu atomelektrostacijās
Bāze: visi attiecīgās valsts respondenti
Līdzīgi kā Eiropas Savienībā kopumā arī Latvijā pret atomenerģijas izmantošanu pozitīvāk noskaņoti ir vīrieši, bet sievietēm biežāk ir grūtības noformulēt savu attieksmi. Pret atomenerģijas izmantošanu pozitīvāk ir noskaņoti Rīgas iedzīvotāji, kā arī Latvijas pilsoņi vecumā līdz 40 gadiem.
Latvijas pilsoņi atzīst, ka atomenerģijas izmantošana ļautu samazināt Eiropas Savienības valstu ekonomikas atkarību no naftas produktiem. Šim apgalvojumam piekrīt 46 % aptaujāto. Savukārt 56 % aptaujāto Latvijā piekrīt, ka kodolenerģijas izmantošana neveicinātu tik strauju siltumnīcas efekta veidošanos kā naftas produktu izmantošana.
2. tab. Viedoklis par ieguvumiem, ko sniegtu atomenerģijas izmantošana”
Bāze: respondenti Latvijā (n=1023)
Tomēr ievērojamai daļai Latvijas pilsoņu atomenerģijas izmantošana rada bažas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību. Par to satraukumu pauž 60 % Latvijas pilsoņu. Par radioaktīvo materiālu noplūdi atomelektrostaciju ekspluatācijas gaitā satraucas 28 % Latvijas pilsoņu, bet citi riski, piemēram, radioaktīvo atkritumu transportēšana un iespējamais teroristu uzbrukums, Latvijas iedzīvotājus satrauc daudz mazāk. Vienlaikus Latvijas pilsoņi uzskata, ka pat zemas koncentrācijas radioaktīvo atkritumu transportēšana ir riskanta. Tā uzskata 88 % aptaujāto Latvijā, bet vidēji tikai 71 % Eiropas Savienības valstīs. Tas norāda, ka, lai arī transportēšanu Latvijas pilsoņi uzskata par riskantu, tomēr pašlaik tā viņus satrauc maz.
3. tab. Aspekti, kas uztrauktu iedzīvotājus, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu ierīkota pazemes radioaktīvo atkritumu glabātava 
Bāze: respondenti Latvijā (n=1023)
4. tab. Iedzīvotāju viedoklis par risku, pārvadājot zemas koncentrācijas radioaktīvos atkritumus
Bāze: attiecīgās valsts respondenti
Latvijas pilsoņu informētību par radioaktīvajiem atkritumiem var vērtēt kā vidēju. Lai arī tikai 23 % pilsoņu norāda, ka par tiem ir labi informēti, šis rādītājs ir tuvs Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Vislabāk informēti ir Zviedrijas, Slovēnijas un Somijas iedzīvotāji, tomēr arī šajās valstīs aptuveni pusei valsts iedzīvotāju trūkst informācijas. Vismazāk informētu iedzīvotāju ir Dienvideiropā – Portugālē, Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Tikai 15–16 % iedzīvotāju šajās valstīs ir labi informēti.
5. tab. Informētība par radioaktīvajiem atkritumiem
Bāze: visi attiecīgās valsts respondenti
Tie respondenti, kas ir labāk informēti par radioaktīvajiem atkritumiem, ir arī pozitīvāk noskaņoti pret atomenerģijas izmantošanu. Tas norāda, ka negatīvās attieksmes pamatā vairāk ir priekšstati, nevis reāli fakti. Tomēr arī 46 % no tiem, kas ir labi informēti par radioaktīvajiem atkritumiem, neatbalsta atomenerģijas izmantošanu. Iespējams, ir nepieciešams vēl vairāk informācijas, kas varētu kliedēt šaubas par atomenerģijas kaitīgumu apkārtējai videi.
6. tab. Attieksme pret atomenerģijas izmantošanu atkarībā no informētības par radioaktīvajiem atkritumiem
Bāze: respondenti Latvijā (n=1023)
Par aptauju
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2005. gadā no 18. februāra līdz 13. martam, aptaujājot 1023 Latvijas pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati tika salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs.
Reinis Lazda
TNS Latvia
projektu vadītājs
t 7096300
e reinis.lazda@tns.lv