Pašlaik Latvijā mobilo sakaru lietotāju skaits ievērojami pārsniedz fiksēto sakaru lietotāju skaitu. Jau 2005. gada sākumā fiksētos sakarus izmantoja nepilni 60 %, bet mobilos sakarus – 77 % Latvijas pilsoņu. Šie rezultāti tika iegūti TNS Latvia šā gada janvārī un februārī veiktajā Eurobarometer pētījumā, kas vienlaikus tika veikts arī pārējās Eiropas Savienības valstīs.
Fiksēto un mobilo sakaru lietotāju skaits nozīmīgi atšķiras dažādās vecumgrupās. Mobilos sakarus izmanto vairāk nekā 90 % Latvijas pilsoņu vecumā līdz 40 gadiem, taču tikai 31 % iedzīvotāju, kas ir 65 gadus veci vai vecāki. Pretēja tendence ir novērojama fiksēto sakaru izmantotāju vidū. Fiksētos sakarus biežāk izmanto tie Latvijas pilsoņi, kas ir 55 gadus veci vai vecāki. Šajā vecumgrupā vairāk nekā 70 % iedzīvotāju izmanto fiksētos sakarus.
Gan mobilos, gan arī fiksētos sakarus vairāk izmanto Rīgas iedzīvotāji. Tas var būt saistīts gan ar faktu, ka rīdziniekiem ir augstāki ienākumi, gan ar to, ka Rīgā dzīvojošajiem vairāk nekā citiem ir svarīgi vienmēr būt sasniedzamiem.
Tomēr, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā fiksētos sakarus procentuāli izmanto vairāk. Igaunijā fiksēto telekomunikāciju lietotāju skaits sasniedz 56 %, bet Lietuvā – tikai 45 %. Tātad fiksētie sakari Latvijā ir samērā konkurētspējīgi ar mobilajiem, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm.
1. zīm. Fiksēto telekomunikāciju lietotāju skaits Baltijas valstīs 
Bāze: attiecīgo valstu respondenti
2. zīm. Mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits Baltijas valstīs 
Bāze: attiecīgo valstu respondenti
Latvijā un Lietuvā mobilo telekomunikāciju popularitāte ir līdzīga. Latvijā mobilos sakarus izmanto 77 %, bet Lietuvā – 76 % iedzīvotāju. Nedaudz populārāks šis pakalpojums ir Igaunijā, kur mobilie tālruņi ir 83 % pilsoņu.
Latvijā visvairāk ir neapmierināti ar mobilajiem sakariem
Visās Baltijas valstīs iedzīvotāji ir vienlīdz apmierināti ar fiksētajām telekomunikācijām, taču Latvijas pilsoņi ir mazāk apmierināti tieši ar mobilajiem sakariem. Latvijā ar mobilajām telekomunikācijām nav apmierināti 14 %, bet Igaunijā un Lietuvā – tikai 8–9 % iedzīvotāju. Turklāt Latvijas rādītājs ir viszemākais Eiropas Savienības jauno dalībvalstu vidū. Tas norāda, ka īpaši mobilo sakaru operatoriem Latvijā vēl ir iespējams uzlabot savus piedāvātos pakalpojumus, lai tie vairāk atbilstu klientu vēlmēm.
Ar fiksētajiem sakariem biežāk ir neapmierināta jaunākā lietotāju grupa vecumā līdz 25 gadiem, bet ar mobilajiem sakariem biežāk ir neapmierināti lietotāji vecumā līdz 40 gadiem. Tas norāda, ka tieši ekonomiski aktīvāko un maksātspējīgāko iedzīvotāju grupa vēlas labāku servisu un pakalpojumus.
3. zīm. Apmierinātība ar fiksētajām telekomunikācijām 
Bāze: attiecīgo valstu respondenti, kas izmanto fiksētās telekomunikācijas
4. zīm. Apmierinātība ar mobilajām telekomunikācijām 
Bāze: attiecīgo valstu respondenti, kas izmanto mobilās telekomunikācijas
Neapmierinātības pamatā – sakaru izmaksas
Salīdzinoši liela Latvijas pilsoņu daļa nesatraucas par telekomunikācijām – 28–29 % nesaskata nekādas problēmas nedz fiksētajos, nedz mobilajos pakalpojumos. Tomēr galvenais neapmierinātības iemesls Latvijā ir telekomunikāciju izmaksas. Ar mobilo telekomunikāciju izmaksām nav apmierināti 46 %, bet ar kvalitāti – 18 % iedzīvotāju. Tikai 8 % fiksēto telekomunikāciju lietotāji par galveno problēmu uzskata kvalitāti, bet cenu – 57 %. Ar mobilo un fiksēto telekomunikāciju cenām īpaši neapmierināti ir gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki). Savukārt ar to kvalitāti neapmierināti ir 15–24 gadus veci lietotāji. Kurzemes iedzīvotāji vairāk ir neapmierināti ar fiksēto sakaru kvalitāti. Iespējams, tas ir saistīts ar faktu, ka intervijas tika veiktas drīz pēc šī gada janvāra vētras, kad lauku reģionos vēl svaigā atmiņā bija pārrautās līnijas. Savukārt Latgales iedzīvotāji ir mazāk apmierināti ar mobilo sakaru kvalitāti.
5. zīm. Aspekts, kas fiksētajās telekomunikācijās neapmierina visvairāk 
Bāze: attiecīgo valstu respondenti, kas izmanto fiksētās telekomunikācijas
6. zīm. Aspekts, kas mobilajās telekomunikācijās neapmierina visvairāk
Bāze: attiecīgo valstu respondenti, kas izmanto mobilās telekomunikācijas
7. zīm. Kvalitātes aspekti, kas neapmierina fiksētajās telekomunikācijās 
Bāze: Fiksēto telekomunikāciju lietotāji Latvijā (n=644)
Izmantojot fiksētos telefonsakarus, apmēram pusei Latvijas pilsoņu nerodas problēmas saistībā ar to kvalitāti. Tomēr lietotāji ir neapmierināti ar telefona rēķinu saprotamību (17 %), kā arī ar skaņas kvalitāti (14 %) un interneta savienojuma iespējām (11 %). Latgales iedzīvotāji visvairāk ir neapmierināti ar telefona rēķinu saprotamību. Augstāku skaņas kvalitāti vēlētos lietotāji vecumā līdz 40 gadiem, kā arī Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Savukārt interneta savienojuma iespējas neapmierina jauniešus vecumā līdz 25 gadiem.
Izmantojot mobilos sakarus, lietotājiem visvairāk problēmas sagādā tieši tīkla pārklājums. To kā vienu no svarīgākajām problēmām min 36 %, iespēju lietot mobilos telefonsakarus ārzemēs nosauc 15 %, skaņas kvalitāti – 14 %, bet rēķinu saprotamību un papildu pakalpojumu pieejamību un apkalpošanu min 9–10 % pakalpojuma lietotāju.
Ar tīkla pārklājumu biežāk ir neapmierināti vīrieši, lietotāji vecumā līdz 40 gadiem, kā arī Kurzemes iedzīvotāji. Iespēju izmantot mobilos telefonsakarus ārzemēs kā problēmu biežāk min lietotāji vecumā līdz 25 gadiem un Latgales iedzīvotāji. Iespējams, pagaidām starpsavienojums ar Krievijas un Baltkrievijas mobilo sakaru operatoriem nav atrisināts lietotājiem pieņemamā veidā, bet daļai Latgales iedzīvotāju šāds pakalpojums ir nozīmīgs.
8. zīm. Kvalitātes aspekti, kas neapmierina mobilajās telekomunikācijās 
Bāze: Mobilo telekomunikāciju lietotāji Latvijā (n=730)
Par aptauju
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica no 2005. gada 14. janvāra līdz 9. februārim, aptaujājot 1034 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati tika salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā pārējās Baltijas valstīs.
Kontaktinformācija:
Reinis Lazda
TNS Latvia
projektu vadītājs
t 7096303
e reinis.lazda@tns.lv