Novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11. novembrī, atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītajām armijām.
Tomēr, lai arī tas ir latviešu tautai nozīmīgs vēsturisks notikums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zina ļoti maz vai nezina vispār. TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās 2005. gadā no 27. līdz 30. oktobrim, 39 % aptaujāto norādīja, ka viņi nezina, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena.
Tikai 15 % aptaujāto ir precīzi norādījuši, ka Lāčplēša diena ir piemiņas diena Rīgas atbrīvošanai no Bermonta karaspēka. Vēl 14 % norāda, ka svētki ir saistīti ar militārismu un kaujām, – aptaujātajiem ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu, piemēram, šī diena tiek saistīta ar “Latvijas atbrīvošanas dienu”, “Latvijas karaspēka dienu”, “latviešu uzvaru pār vāciešiem”, “karavīru dienu”, “kaut kas ar kaujām saistīts” u. tml. Vēl 2 % aptaujāto norāda, ka šī diena ir kaut kādā veidā saistīta ar vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “valstij nozīmīga diena senatnē, kas tagad jāatceras”, “kaut kas saistīts ar vēsturi”, “par godu vēsturiskam notikumam” u. tml. Tātad kopumā apmēram trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu un tās nozīmi.
Lielāka izpratne par Lāčplēša dienu ir latviešiem, cilvēkiem ar augstāko izglītību, kā arī lauku iedzīvotājiem. Savukārt jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, cittautiešiem, cilvēkiem ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņiem nav īstas izpratnes par Lāčplēša dienu.
Visvairāk jeb 17 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim. Daļa aptaujāto norāda, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, karotājs, daži uzskata, ka Lāčplēsis ir slavens latviešu rakstnieks. Vairāki aptaujātie ir norādījuši, ka, viņuprāt, 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena.
1. zīm. Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Lāčplēša dienas atzīmēšanas iemeslu
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju Lāčplēša dienu nekādi neatzīmē. Svētkus retāk atzīmē cittautieši, nepilsoņi, rīdzinieki, kā arī Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Visbiežāk Lāčplēša diena tiek atzīmēta mājās vai draugu lokā – svinot ar ģimeni, draugiem (10 %), vērojot Lāčplēša dienai veltītos raidījumus TV (8 %), ieliekot logā svecīti (7 %). 1 % aptaujāto norāda, ka mēdz nolikt svecītes 11. novembra krastmalā, 3 % dodas uz Brāļu kapiem vai pieminekļiem, bet 9 % klātienē piedalās vai apmeklē cita veida pasākumus, kas veltīti Lāčplēša dienai.
2. zīm. Latvijas iedzīvotāju Lāčplēša dienas atzīmēšanas ieradumi
Par aptauju
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2005. gadā no 27. līdz 30. oktobrim, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.
Par TNS Latvia
TNS Latvia ir pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra, kas klientiem nodrošina plašu pētījumu klāstu: gan patērētāju vajadzību izpēti, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšanu, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumus, produktu testus, noslēpumainā klienta pētījumus, gan starptautiskiem standartiem atbilstošus mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumus, informāciju un analīzi par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.
TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.
Kontakti
Santa Tima
t 7096300
e santa.tima@tns.lv