Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēdējā Eirobarometer aptaujā, ko veica TNS Viedoklis un sabiedrība Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Savienības (ES) valstīs aizvien vairāk kā svešvaloda tiek lietota angļu valoda. 

Vairāk nekā viena trešdaļa (34 %) pieaugušo, kas dzīvo ES valstīs, apgalvo, ka spēj sazināties angļu valodā papildu savai dzimtajai valodai, – tas ir par 2 % vairāk kopš 2001. gada. Pieņemot, ka 13 % cilvēku Eiropas Savienībā angļu valoda ir dzimtā valoda (Lielbritānija, Īrija), varam secināt, ka gandrīz puse (47 %) visu pieaugušo ES valstīs prot runāt angļu valodā.

Iegūtie aptaujas rezultāti liecina, ka katrs otrais ES pilsonis spēj sazināties vismaz vienā svešvalodā [1] .

Viena no visvairāk lietotajām valodām ir arī vācu valoda (12 % respondentu tā ir svešvaloda, bet 18 % – dzimtā valoda) un franču valoda (11 % respondentu tā ir svešvaloda, bet 12 % – dzimtā valoda).

Pēc ES paplašināšanās cilvēku skaits, kas runā vācu valodā (tā ir dzimtā valoda vai svešvaloda), ir samazinājies par 2 % kopš 2001. gada – taču to cilvēku skaits, kas prot vācu valodu kā svešvalodu, ir palielinājies par 4 %. Arī to cilvēku skaits, kas runā franču valodā, ir samazinājies par 3 % – tomēr to cilvēku skaits, kas prot franču valodu kā svešvalodu, ir palicis nemainīgs.

Ja augstāk minētos datus salīdzinām ar rezultātiem, kas iegūti 2001. gadā, aptaujājot 15 ES dalībvalstu respondentus, secinām, ka par 3 % (no 47 % uz 50 %) ir palielinājies to cilvēku skaits, kas spēj sazināties kādā svešvalodā.

Iestājoties ES desmit jaunām dalībvalstīm, ir pieaugusi valodu dažādība – visbiežāk ES lietoto valodu sarakstā ir redzama poļu un krievu valoda. Taču rezultāti liecina, ka pieaugošā mobilitāte ES iekšienē un imigrācija no ES ārpuses būtiski neietekmē visbiežāk izmantoto valodu lietojumu.

Savu svešvalodas zināšanu līmeni respondenti novērtē labi. Ja ņemam vērā piecas visbiežāk lietotās svešvalodas, puse respondentu savu valodas prasmes līmeni vērtē labi vai ļoti labi (angļu valoda 69 %, spāņu valoda 65 %, vācu valoda 58 %, franču valoda 55 %, krievu valoda 54 %). Salīdzinot ar 2001. gadu, kopumā respondenti savas valodas prasmes novērtē labāk. Galvenokārt tāpēc, ka cilvēkiem vecajās dalībvalstīs ir palielinājusies pārliecība par savām spējām.

Valstu līmenī angļu valoda ir visbiežāk lietotā svešvaloda 16 ES dalībvalstīs un visbiežāk tiek minēta kā pirmā svešvaloda.

Slovākija ir vienīgā valsts, kur angļu valoda netiek minēta starp trim visbiežāk lietotajām valodām. Franču valoda kā svešvaloda visbiežāk tiek lietota Lielbritānijā un Luksemburgā, bet vācu valoda – Čehijā un Ungārijā.

Komentējot Eirobarometra aptaujas rezultātus, Marita Karballo ( Marita Carballo) , TNS Aptauja un sabiedrība starptautiskā vadītāja, piebilda: “ES valstīs aizvien vairāk tiek izmantota angļu valoda, taču pieaugošā mobilitāte ES iekšienē un imigrācija no ES ārpuses būtiski neietekmē visbiežāk izmantoto valodu lietojumu. Interesanti, ka liela cilvēku daļa ES atzīst, ka runā vismaz divās valodās. Pieaugot iespējai aizvien vairāk sasniegt angļu valodā runājošos medijus – iedzīvotājiem ir plašāka pieeja satelīttelevīzijai un internetam – un cilvēkiem ceļojot uz ārzemēm, arvien lielāka ES pilsoņu daļa apzinās angļu valodas izmantošanas priekšrocības. Un tiek prognozēts, ka šī iedzīvotāju daļa turpmākajos gados aizvien palielināsies.”

[1] Respondenta dzimtā valoda pamatā ir viena no valsts valodām valstī, kurā respondents dzīvo. Valsts valoda – valoda, kurai ir oficiāls statuss dalībvalstī.

Kontaktinformācija:
Ilze Broka
TNS Latvia
t 7096303
e ilze.broka@tns.lv