Angļu valodas kā svešvalodas izmantošana Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju vidū turpina palielināties. Šādus datus uzrāda Eurobarometer pētījums, ko veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social . Latvijā šo pētījumu veic TNS Latvia .

Vairāk nekā trešā daļa pieaugušo, kas dzīvo kādā no Eiropas Savienības valstīm (34 %), papildus savai dzimtajai valodai spēj sazināties arī angļu valodā. Pievienojot klāt 13 % iedzīvotājus, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda (Lielbritānija, Īrija), redzam, ka gandrīz puse pieaugušo Eiropas Savienībā spēj sazināties angļu valodā (47 %). Nākamās biežāk izmantotās valodas ir vācu valoda (18 % tā ir dzimtā valoda, 12 % – svešvaloda) un franču valoda (attiecīgi 12 % tā ir dzimtā valoda, 11 % – svešvaloda).

Salīdzinot ar 2001. gada pētījuma datiem par 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm, redzams, ka par 3 % ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas spēj sazināties kādā svešvalodā (no 47 % 2001. gadā uz 50 % 2005. gadā). Eiropas Savienības paplašināšanās, pievienojoties vēl 10 jaunām dalībvalstīm, ir dažādojusi Eiropas Savienības iekšienē biežāk izmantotās valodas, piesaistot arī poļu un krievu valodu.

1. zīm. Biežāk lietotās valodas Eiropas Savienībā

Latvijas pilsoņu vidū visbiežāk tiek izmantotas divas valodas – latviešu un krievu. Mazliet biežāk tiek izmantota krievu valoda (96 % respondentu spēj sazināties krievu valodā) – 29 % respondentu krievu valoda ir dzimtā valoda, bet 67 % – svešvaloda. Arī latviešu valodā Latvijā runā lielākā daļa respondentu (94 %) – 70 % respondentu tā ir dzimtā valoda, bet 24 % respondentu latviešu valoda ir svešvaloda. Tāpat jāatzīmē, ka vairāk nekā trešā daļa Latvijas pilsoņu spēj sazināties angļu valodā – 34 % respondentu angļu valoda ir svešvaloda. 

2. zīm. Biežāk lietotās valodas Latvijā

Lūgti novērtēt savas svešvalodas zināšanas, Eiropas Savienības pilsoņi tās visbiežāk vērtē kā labas. Apskatot piecas biežāk izplatītās svešvalodas, redzams, ka lielākā daļa pieaugušo savas zināšanas ir vērtējuši kā labas vai ļoti labas. Visaugstāk respondenti ir vērtējuši savas angļu valodas kā svešvalodas zināšanas (69 % respondentu savas zināšanas novērtējuši kā labas vai ļoti labas), tai seko spāņu valoda (65 %), vācu valoda (58 %), franču valoda (55 %) un krievu valoda (54 %).

Valstu līmenī redzams, ka angļu valoda ir plaši izmantota valoda 16 Eiropas Savienības dalībvalstīs un visbiežāk tiek nosaukta kā pirmā svešvaloda. Vienīgi Slovākijā angļu valoda nav nosaukta starp trīs biežāk izmantotajām svešvalodām.

3. zīm. Svešvalodu zināšanu līmenis Eiropas Savienībā

Latvijas pilsoņi, lūgti novērtēt savas svešvalodas zināšanas, tās visbiežāk vērtē kā labas vai pamatlīmeņa zināšanas. Angļu un vācu valodas zināšanas visbiežāk tiek vērtētas kā pamatlīmeņa zināšanas. Angļu valodas kā svešvalodas zināšanas visbiežāk tiek vērtētas kā pamatlīmeņa zināšanas (52 %), bet labi vai ļoti labi angļu valodu zina 48 % respondentu. Vācu valodas zināšanas ir salīdzinoši vājākas – gandrīz 3/4 respondentu šo svešvalodu zina pamatlīmenī (74 %), kamēr labi vai ļoti labi vācu valodu zina salīdzinoši mazāks respondentu skaits – 26 %.

Lielākā daļa respondentu, kuriem krievu valoda ir svešvaloda, savas krievu valodas zināšanas ir vērtējuši kā labas vai ļoti labas (86 %). Savukārt krievvalodīgo Latvijas pilsoņu vidū valsts valodas zināšanas ir sliktākas nekā latviešu pilsoņu vidū krievu valodas zināšanas – tikai aptuveni 2/3 respondentu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, savas latviešu valodas zināšanas ir vērtējuši kā labas vai ļoti labas (66 %).

 4. zīm. Svešvalodu zināšanu līmenis Latvijā

Ņemot vērā objektīvo situāciju Latvijā, latviešu un krievu valodu nevar viennozīmīgi uzskatīt par svešvalodām. Abas šīs valodas ikdienā tiek lietotas kā pamatvalodas. Līdz ar to, aplūkojot tikai tās valodas, kas pēc būtības Latvijā ir uzskatāmas par svešvalodām (angļu un vācu valoda), redzams, ka tomēr svešvalodu zināšanas Latvijas pilsoņu vidū nav augstas – lielākā daļa tās vērtē kā pamatlīmeņa zināšanas.

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2005. gadā no 13. maija līdz 8. jūnijam, aptaujājot 1015 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati tika salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā pārējās Baltijas valstīs.

Informāciju sagatavoja:
Intars Āboms
TNS Latvia
projektu vadītājs

Kontaktinformācija:
Ilze Broka
TNS Latvia
sabiedrisko attiecību koordinatore
t 7096300
e ilze.broka@tns.lv