Aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (12 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem dāvanā šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt mobilo telefonu vai mobilā telefona priekšapmaksas kartes. Šādu iezīmi rāda TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

 Absolūtais vairākums iedzīvotāju svin Ziemassvētkus

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus – un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (50 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (50 %). Savukārt gandrīz piektā daļa iedzīvotāju (19 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 4 % respondentu, kas Ziemassvētkus nesvin. Biežāk Ziemassvētkus nesvin cittautieši un rīdzinieki.

1. zīm. Ziemassvētku svinēšanas paradumi

Pēdējā gada laikā būtiski ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas Ziemassvētkus svin pēc kristiešu tradīcijām (pieaugums par 10 %; no 40 % 2004. gadā līdz 50 % 2005. gadā), kā arī to aptaujāto skaits, kas Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām (pieaugums par 9 %; no 10 % līdz 19 %). Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus visbiežāk svin latvieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem un no 50 līdz 64 gadiem, laucinieki un Vidzemes reģionā dzīvojošie.

Ne visi Ziemassvētku svinētāji apmeklē dievkalpojumus

Vidēji 6 no 10 Latvijas iedzīvotājiem, kas svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus (59 %). To skaitā mazākā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri – katru vai gandrīz katru gadu (25 %), bet lielākā daļa Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (34 %).

2. zīm. Ziemassvētku dievkalpojumu apmeklēšana

Dievkalpojumus salīdzinoši biežāk regulāri apmeklē sievietes, gados vecāki cilvēki (50–74 gadi), iedzīvotāji ar augstāko izglītību, pensionāri, pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji, kā arī Latgales reģionā dzīvojošie cilvēki. 

Savukārt Ziemassvētku dievkalpojumus biežāk neapmeklē vīrieši, jaunieši (15–24 gadi), uzņēmēji, pašnodarbinātie, skolēni, studenti, kā arī mājsaimnieces un sievietes, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Arī pagājušajā gadā lielākā daļa no iedzīvotājiem, kas svinēja Ziemassvētkus, apmeklēja Ziemassvētku dievkalpojumus (60 %), tomēr šogad dati uzrāda atšķirīgu sadalījumu starp tiem, kas regulāri apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus, un tiem, kas to dara neregulāri. Proti – šogad mazliet palielinājies to respondentu skaits, kas atbildējuši, ka Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (palielinājums par 5 %; no 29 % līdz 34 %), savukārt mazliet samazinājies to respondentu skaits, kas Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē regulāri (samazinājums par 6 %; no 31 % uz 25 %).

Personīgie Ziemassvētku apsveikumi

Ziemassvētkus svinošie Latvijas iedzīvotāji savus radus, draugus, paziņas visbiežāk mēdz apsveikt, personīgi sazinoties ar viņiem.

3. zīm. Ziemassvētku apsveikšanas paradumi

Deviņi no desmit Ziemassvētku svinētājiem radus, draugus, paziņas bieži mēdz apsveikt, vai nu satiekoties ar viņiem (91 %), vai arī piezvanot un apsveicot viņus pa telefonu (88 %).

Otrs izplatītākais apsveikšanas veids ir pastarpinātā sveikšana – aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju Ziemassvētkos sūta apsveikuma īsziņas radiem, draugiem, paziņām (65 %) pa mobilo telefonu vai arī izsūta svētku apsveikuma kartītes (64 %).

Aptuveni trešā daļa Ziemassvētku svinētāju savus sveicienus nodod ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartīšu starpniecību (29 %).

Interesanti, ka arī apsveicēja vecums ietekmē to, kāds apsveikšanas veids tiek izmantots. Gados vecāki cilvēki (65–74 gadi) salīdzinoši bieži sūta Ziemassvētku apsveikuma kartītes, kamēr jaunieši (15–34 gadi) ir atvērtāki dažādiem apsveikšanas veidiem – viņi savus draugus, paziņas, radus Ziemassvētkos salīdzinoši biežāk par iedzīvotājiem citās vecuma grupās apsveic, satiekoties ar viņiem, sūtot e-pastu, elektroniskās apsveikuma kartītes vai sūtot īsziņas (SMS) pa telefonu. Interesanti, ka 2005. gadā jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem līdzīgi kā vecākā gadagājuma cilvēki (65–74 gadi) saviem tuviniekiem salīdzinoši biežāk nosūta svētku apsveikuma kartītes.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, redzams, ka cilvēki šogad ir gatavi izmantot visdažādākās iespējas, lai apsveiktu savus radus, draugus un radiniekus. Praktiski visiem apsveikšanas veidiem būtiski ir palielinājušies rādītāji, kas nozīmē – cilvēki dažādo savus apsveikšanas paradumus, proti, viņi ir gatavi gan tikties ar noteiktu loku cilvēku, gan sazvanīties ar kādu, citam aizsūtīt telefonā īsziņu, bet vēl kādam aizsūtīt kartīti.

Ziemassvētku dāvanām biežāk tērēs līdz pussimtam latu

Apmēram 2/3 no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt līdz pat pussimtam latu, to skaitā 5 % iedzīvotāju tērēs līdz 5 latiem, 13 % plānojuši iztērēt 6 līdz 10 latus, 20 % varētu iekļauties 11 līdz 20 latu robežās, bet 28 % svinētāju dāvanām plāno iztērēt 21 līdz 50 latus (kas arī ir biežāk minētā plānotā Ziemassvētku dāvanu izmaksu grupa).

4. zīm. Ziemassvētku dāvanām plānotās naudas summas

Aptuveni katrs piektais Ziemassvētku svinētājs dāvanām šogad ir ieplānojis iztērēt vairāk par 50 latiem, to skaitā 13 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 latus, bet vēl 7 % – vairāk par 100 latiem.

Līdz 5 latiem Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt gados vecāki Latvijas iedzīvotāji (65–74 gadi) vai jaunieši (15–24 gadi), pensionāri, studenti, skolnieki, kā arī respondenti ar zemiem (līdz 50 latiem mēnesī) vai vispār bez personīgajiem ienākumiem. Savukārt vairāk par 100 latiem Ziemassvētku dāvanām visbiežāk ir plānojuši atvēlēt vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem, ar augstāko izglītību, uzņēmēji, pašnodarbinātie, kā arī mājsaimnieces, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošās sievietes, turīgākie iedzīvotāji (personīgie ienākumi vairāk par 200 latiem mēnesī un ģimenes ienākumi vairāk par 100 latiem mēnesī uz vienu cilvēku ģimenē).

Salīdzinot ar 2004. gadu, redzams, ka mazliet ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dāvanām plāno tērēt vairāk par 100 latiem (pieaugums par 4 %; no 3 % līdz 7 %), un samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas dāvanām netērēs vairāk par 5 latiem (samazinājums par 4 %; no 9 % uz 5 %).

Mobilais telefons – vēlamākā Ziemassvētku dāvana

Aptuveni desmitā daļa Ziemassvētkus svinošie Latvijas iedzīvotāji dāvanā šajos svētkos visvairāk vēlētos saņemt mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes (12 %). 

Nākamā vēlamākā dāvana ir veselība, ko gribētu saņemt 8 % no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Četri procenti iedzīvotāju sapņo svētkos saņemt sadzīves tehniku, kosmētiku, skaistumkopšanas lietas, ceļojumu braucienus vai mašīnu.

Mazāk nekā 4 % svinētāju šajos Ziemassvētkos dāvanā visvairāk gribētu saņemt mieru, saticību, mīlestību, televizoru, audioaparatūru, videoaparatūru vai fotoaparātu, kā arī virkni citu lietu.

No nemateriālām lietām biežāk tiek minētas – veselība (8 %), miers, saticība, mīlestība (3 %), laime (2 %), uzmanība (1 %), kā arī labs darbs vai jauns darba piedāvājums (1 %).

Mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes dāvanā galvenokārt vēlas saņemt jaunieši (15–24 gadi), kamēr gados vecāki cilvēki (50–74 gadi) visbiežāk kā vēlamo dāvanu Ziemassvētkos min veselību. Savukārt mašīnu visbiežāk vēlētos saņemt vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, bet sievietes šajā vecuma grupā visbiežāk dāvanā vēlētos saņemt sadzīves tehniku. 

5. zīm. Vēlamās dāvanas Ziemassvētkos

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2005. gadā no 7. līdz 12. decembrim, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.

Relīzi sagatavoja:
Intars Āboms
TNS Latvia
projektu vadītājs

Kontaktinformācija:
Ilze Broka
TNS Latvia
t 7096300
e ilze.broka@tns.lv