29/05/2006

Pēdējā gada laikā ievērojami samazinājies to Latvijas pilsoņu skaits (par 13 %), kas atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pašreiz Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvi vērtē tikai trešā daļa Latvijas pilsoņu (29 %) un tas ir viszemākais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Šādus datus uzrāda Eurobarometer pētījums, ko veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion . Latvijā šo pētījumu veic TNS Latvia.

Pēdējā gada laikā attiecīgi par 12 % pieaudzis to pilsoņu skaits Latvijā, kuri ir vienaldzīgi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tas norāda uz to, ka daļa bijušo Eiropas Savienības atbalstītāju nav radikāli mainījuši savu attieksmi pret Eiropas Savienību – viņi vairs nevērtē to pozitīvi, bet nav arī negatīvi noskaņoti pret to. Līdz ar to eiroskeptiķu skaits pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies – tikai 14 % Latvijas pilsoņu Latvijas dalību Eiropas Savienībā vērtē negatīvi.

Jāatzīmē, ka Eiropā kopumā aptuveni puse eiropiešu (49 %) savas valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi.

1.zīm. Atbalsts dalībai Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība – demokrātiska un moderna, bet tehnokrātiska un neefektīva

Laikā, kad Eiropas Savienība pārdomā savu attīstību nākotnē, ir būtiski apzināt, kā paši eiropieši uztver Eiropas Savienības ideju un darbību. Kā viņi vērtē savas valsts dalību Eiropas Savienībā, kā uztver eiropiešu integrāciju. Galu galā, kā paši eiropieši uztver un vērtē dažādas Eiropas Savienības veiksmes un neveiksmes.

Piektā daļa eiropiešu (22 %) Eiropas Savienības vārds galvenokārt saistās ar tādiem jēdzieniem kā sadarbība, vienotība, vienlīdzība, kopīgi lēmumi, vienoti likumu u.tml. Nozīmīgai daļai eiropiešu (15 %), izdzirdot vārdus Eiropas Savienība, nāk prātā vienotā Eiropas valūta.

2.zīm. Eiropas Savienības raksturojums eiropiešu vidū

Atšķirībā no kopējās noskaņas Eiropas Savienībā Latvijā būtiskā daļā pilsoņu (18 %) Eiropas Savienība izraisa negatīvas emocijas – vilšanās, nožēlu u.tml. Tajā pat laikā 13 % pilsoņu ir pārliecināti, ka Eiropas Savienība ir laba ideja, ka tas ir virziens uz progresu. Kopumā tas norāda uz sabiedrības viedokļu šķelšanos attiecībā uz Eiropas Savienību. Pozitīvo vērtējumu par Eiropas Savienību Latvijas pilsoņiem veido dažādi taustāmi ieguvumi, kas parādījušies vienlaicīgi ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tās ir brīvas pārvietošanās iespējas (18 % Latvijas pilsoņu), piederība Eiropai, Eiropas Savienībai (11 %), kā arī veiksmīgā sadarbība Eiropas Savienības valstu starpā (4 % Latvijas pilsoņu). Savukārt negatīvo attieksmi pret Eiropas Savienību Latvijā galvenokārt veicina cenu kāpums (13 % Latvijas pilsoņu), kā arī asociācijas ar dalību PSRS (7 % Latvijas pilsoņu).

3.zīm. Eiropas Savienības raksturojums Latvijas pilsoņu vidū

Kopumā Eiropas Savienības tēls eiropiešu vidū ir vērtējams kā labs. 67 % eiropiešu, t.sk. arī Latvijas pilsoņu (65-68 %), Eiropas Savienību raksturo kā demokrātisku un modernu. Tomēr tajā pašā laikā gandrīz puse eiropiešu (49 %) Eiropas Savienību vērtē kā tehnokrātisku institūciju, bet 43 % eiropiešu Eiropas Savienību raksturojuši kā neefektīvu. Latvijas pilsoņu priekšstats par Eiropas Savienību ir pozitīvāks – viņi biežāk Eiropas Savienību uztver kā drošu, bet retāk kā tehnokrātisku un neefektīvu.

4. zīm. Kopējais Eiropas Savienības raksturojums

Eiropas Savienības galvenās vērtības – brīvas robežas un miers dalībvalstu starpā

Kā galvenie ieguvumi (veiksmīgi Eiropas Savienības darbības rezultāti) tiek minēts miers Eiropas Savienības dalībvalstu starpā un brīvās robežas – iespēja cilvēkiem brīvi ceļot, strādāt Eiropas Savienībā, kā arī brīvā preču un pakalpojumu kustība. Šos ieguvumus atzinīgi novērtē lielākā daļa eiropiešu – attiecīgi 60 % un 56 %.

5.zīm. Eiropas Savienības darbības veiksmīgie rezultāti

Latvijas pilsoņu vērtējums Eiropas Savienības veiksmēm ir nedaudz atšķirīgs nekā Eiropā kopumā. Latvijas pilsoņiem būtiskāka nekā eiropiešiem kopumā šķiet brīvās robežas. 65 % Latvijas pilsoņu tieši iespēju cilvēkiem brīvi ceļot, strādāt Eiropas Savienībā, kā arī brīvo preču un pakalpojumu kustību vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības darbības rezultātiem. Arī iespēja Latvijas studentiem piedalīties ERASMUS apmaiņas programmās ir novērtēta ļoti augstu – apmēram trešā daļa Latvijas pilsoņu (34 %) šo programmu vērtē kā veiksmīgu Eiropas Savienības darbības rezultātu.

Salīdzot ar kopējo situāciju Eiropā, vērojams, ka Latvijas pilsoņiem vienotas Eiropas valūtas Eiro ieviešana šķiet mazāk veiksmīgs process nekā eiropiešiem kopumā. Tikai apmēram desmitā daļa Latvijas pilsoņu (11 %) Eiro ieviešanas projektu vērtē kā veiksmīgu, kamēr Eiropā kopumā Eiro ieviešanu pozitīvi vērtē gandrīz trešā daļa eiropiešu (27 %). Toties Latvijas pilsoņi pozitīvāk vērtē kopējo lauksaimniecības politiku – 17 % pilsoņu, kamēr Eiropā kopumā tikai 11 % kopējo lauksaimniecības politiku vērtē pozitīvi.

Latvija sagaida no Eiropas Savienības atbalstu ārējo robežu sakārtošanā un dzīves līmeņa izlīdzināšanā

Galvenā joma, kurā eiropieši nākotnē vēlas redzēt Eiropas Savienības lielāku atbalstu, ir sociālo atšķirību izlīdzināšana dalībvalstu starpā. Apmēram puse eiropiešu (51 %) tuvākā nākotnē vēlētos, lai Eiropas Savienība vairāk pievērstu uzmanību dzīves apstākļu atšķirību izlīdzināšanai dalībvalstu starpā. Jāatzīmē, ka būtiskas atšķirības šīs prioritātes izvirzīšanā ir vērojamas veco dalībvalstu (47 %) un jauno dalībvalstu starpā (74 %).

Arī Latvijas pilsoņiem tieši dzīves apstākļu salīdzināmība dalībvalstu starpā šobrīd ir galvenā joma, kurā sagaida kādas aktivitātes no Eiropas Savienības – 65 % pilsoņu minējuši šo aspektu. Kā otrs svarīgākais jautājums, kurā Latvijas pilsoņi tuvākā nākotnē sagaida Eiropas Savienības atbalstu, ir ārējo robežu sakārtošana – 37 % Latvijas pilsoņu minējuši šo aspektu, kas ir divreiz vairāk nekā kopumā Eiropā (19 %). Iespējams, tas ir saistīts ar joprojām neatrisināto Krievijas robežlīguma jautājumu.

6.zīm. Cerības attiecībā pret Eiropas Savienību

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica no 2006. gada 24. februāra līdz 20. martam, aptaujājot 1016 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs tajā paša laikā.

Par uzņēmumu

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem. TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs

Kontakti