Kā liecina jaunākie Eirobarometra pētījuma rezultāti, kurus veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic TNS Latvia) , vidēji katrs otrais Eiropas Savienības pilsonis ir apmierināts ar to, kā Eiropas Savienībā darbojas demokrātija. Aptuveni viena trešā daļa eiropiešu (34 %) nav apmierināti ar demokrātijas attīstību Eiropas Savienībā, bet 16 % eiropiešu nav izveidojies savs viedoklis

Apmierinātība ar demokrātiju Eiropas Savienībā

Pētījums, kurā piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm, divām valstīm, kas ir pievienošanās procesā, divām kandidātvalstīm un Kipras Turku Kopienas, parāda, ka šobrīd sabiedriskā doma ir vispozitīvākā, kāda tā ir bijusi pēdējo desmit gadu laikā, un sabiedrības viedoklis ir nepārtraukti uzlabojies kopš 2004.gada rudens.

Eiropiešu pieaugusī apmierinātība ar demokrātiju Eiropas Savienībā zināmā mērā ir saistīta ar jauno dalībvalstu pievienošanos ES. Kopumā jaunajās dalībvalstīs ir vērojama salīdzinoši lielāka apmierinātība (59 %) nekā vecajās dalībvalstīs (48 %).

ES valstu pilsoņu apmierinātība ar demokrātijas darbību Eiropas Savienībā

15 vecajās dalībvalstīs apmierinātības līmenis svārstās no 39 % Portugālē līdz 67 % Beļģijā, savukārt jaunajās dalībvalstīs – no 43 % Slovākijā līdz 65 % Slovēnijā. Somija ir vienīgā valsts, kurā neapmierinātie iedzīvotāji ir vairākumā – 52 %. Atsevišķi aplūkojot kandidātvalstu un valstu, kas pašreiz ir pievienošanas procesā, pilsoņu apmierinātību ar demokrātijas procesu Eiropas Savienībā vērojams, ka apmierinātības līmenis valstīs, kas pievienojas, ir augstāks nekā kandidātvalstīs.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu (53 %) demokrātijas procesus Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – ir apmierināti ar to, kā demokrātija darbojas Eiropas Savienībā. Turklāt, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pilsoņu skaits, kuri pozitīvi novērtē demokrātijas virzību ES, palielinājies par 7 %.

Diemžēl, diametrāli pretējs viedoklis ir vērojams Latvijas pilsoņu vidū par demokrātijas attīstību Latvijā. Lielākā daļa pilsoņu (54 %) ir neapmierināti ar to, kā demokrātija darbojas Latvijā. Turklāt kopš 2004.gada rudens šāds negatīvs viedoklis ir palielinājies par 3 %.

Latvijas pilsoņu apmierinātība ar demokrātijas darbību Eiropas Savienībā un Latvijā

Kopumā pētījuma rezultātu analīze pa valstīm, salīdzinot ar 2005.gada rudens pētījumu, norāda uz šādām izmaiņām ES pilsoņu attieksmē pret demokrātijas attīstību Eiropas Savienībā:

* Pozitīvas izmaiņas abos virzienos (t.i., apmierinātība ar demokrātiju Eiropas Savienībā pieaugusi par 3 % un vairāk, vienlaicīgi samazinoties neapmierināto iedzīvotāju īpatsvaram par 3 % un vairāk)  ir vērojamas Polijā, Ungārijā, Nīderlandē, Čehijā, Dānijā, Īrijā un Zviedrijā. Šajās valstīs pilsoņu apmierinātība ar demokrātijas procesiem ir pieaugusi par 3 % un vairāk, vienlaicīgi samazinoties neapmierināto iedzīvotāju īpatsvaram.

* Pozitīvas izmaiņas vienā virzienā (t.i., palielinājies ar demokrātijas darbību Eiropas Savienībā apmierināto pilsoņu skaits vai ir vērojams neapmierināto iedzīvotāju īpatsvara samazinājums) ir vērojamas Itālijā, Spānijā un Latvijā. Šajās valstīs ir palielinājies ar demokrātijas virzību Eiropas Savienībā apmierināto pilsoņu skaits vai ir vērojams neapmierināto iedzīvotāju īpatsvara samazinājums.

* Nozīmīgas izmaiņas nav novērotas vai arī ļoti nelielas izmaiņas ir novērotas Slovēnijā, Austrijā, Lietuvā, Lielbritānijā un Beļģijā.

* Negatīvas izmaiņas vienā virzienā (t.i., ievērojams neapmierināto iedzīvotāju skaita pieaugums vai ievērojams apmierināto iedzīvotāju skaita procentuāls samazinājums) ir novērotas Slovākijā, Igaunijā, Kiprā, Luksemburgā un Francijā.

* Negatīvas izmaiņas abos virzienos (t.i., apmierinātības samazinājums par 3 % un vairāk, kuru pavada neapmierināto iedzīvotāju pieaugums par 3 % un vairāk) ir novērotas Portugālē, Somijā, Maltā un Vācijā.

TNS Polling & Social starptautiskā vadītāja Marita Karballo (Marita Carballo) situāciju komentē šādi: “Ir patīkami redzēt, ka Eiropas Savienības pilsoņu vidū apmierinātība ar demokrātiju Eiropas Savienībā turpina pieaugt – faktiski tā ir visaugstākā desmit gadu laikā. Interesanti ir arī tas, ka jaunās dalībvalstis šajā jautājumā ir pilnākas entuziasma nekā 15 vecās Eiropas Savienība dalībvalstis ar Lielbritāniju, Franciju un Vāciju viskritiskāk noskaņoto valstu priekšgalā. Tomēr arī 15 veco dalībvalstu vidū ir sastopams augsts apmierinātības līmenis – Dānijā, Beļģijā un Luksemburgā.”

Par TNS Polling & Social Fakti un Skaitļi

Eirobarometra pārskats publicēts 2006.gada 10.jūlijā
http://ec.europa.eu/public_opinion/standard_en.htm

Šie dati ir balstīti uz TNS Opinion & Social pētījumu, kas tika veikts laikā no 2006.gada marta līdz maijam. Visi augstāk minētie dati ir balstīti uz aptaujāto iedzīvotāju viedokļiem.

TNS atbalsta datu publicēšanu tādā kontekstā un interpretācijā, kādā mēs tos esam snieguši. Mēs nenesam atbildību par jebkuru citu interpretāciju.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 27.marta līdz 1.maijam, aptaujājot 29220 Eiropas Savienības pilsoņus 25 dalībvalstīs, divās valstīs, kas ir pievienošanās procesā (Bulgārija un Rumānija), divās kandidātvalstīs (Horvātija un Turcija) un valdības nepārvaldītajā Kipras teritorijā. Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1018 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Par TNS

TNS ir tirgus informācijas grupa:

* vadošais tirgus pētījumu un analīzes uzņēmums pasaulē;
* viena no vadošajām aģentūrām politisko un sociālo aptauju jomā;
* lielākais patēriņa datu, reklāmu reģistra un informācijas monitoringa, kā arī TV un radio auditorijas pētījumu datu piegādātājs.

TNS globālais tīkls darbojas vairāk kā 70 valstīs, tādējādi nodrošinot starptautiski konsekventu, operatīvu un augstākās kvalitātes informāciju un analīzi.

Grupas speciālisti gan vietējiem, gan starptautiskiem klientiem visā pasaulē piedāvā inovatīvas idejas un nodrošina augsta līmeņa servisu. Tirgus pētījumu nozarē padziļinātas zināšanas par konkrēto nozari tiek apvienotas ar speciālistu zināšanām par jaunu produktu attīstīšanas, pozicionēšanas un segmentācijas pētījumiem, zīmolu un reklāmas pētījumiem, kā arī iesaistīto pušu interesēm. TNS stratēģiskais mērķis ir būt atpazītam kā pasaules līderim, piegādājot saviem klientiem padziļinātu izpratni un informāciju ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palīdzot klientiem pieņemt efektīvākus lēmumus. www.tns-global.com

Kontakti

Laura Briča, Mārketinga vadītāja, TNS Latvia
Tel.: +371 7 096300 vai e-pasts: laura.brica@tns.lv

Marita Carballo, Global Head of TNS Polling & Social
Tel.: +44 (0) 7739 856 902 vai e-pasts: marita.carballo@tns-global.com  

Leendert de Voogd, Managing Director, TNS Opinion & Social
Tel.: +32 (0) 2 66 118 66 vai e-pasts: leendert.devoogd@tns-opinion.com