Novembrī Latvijā tiek atzīmētas divas svētku dienas. Pirmā no tām – Lāčplēša diena – ir ierakstīta kalendārā par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11. novembrī, atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.
Neskatoties uz to, ka šiem svētkiem ir tik ievērojams vecums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zina ļoti maz vai nezina vispār. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2006. gada 31.oktobra līdz 5. novembrim, 31 % aptaujāto norādīja, ka viņi nezina, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena.
Šogad mazāk nekā desmitā daļa aptaujāto ir precīzi norādījuši, ka Lāčplēša diena ir piemiņas diena Rīgas atbrīvošanai no Bermonta karaspēka (8 %). Salīdzinot ar 2005. gada līdzīga pētījuma rezultātiem, redzams, ka šis rādītājs ir samazinājies gandrīz uz pusi. Visbiežāk aptaujātie norāda, ka svētki ir kaut kādā mērā saistīti ar militārismu, kaujām (22 %) – viņiem ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu, piemēram, “Latvijas atbrīvošanas diena”, “Latvijas karaspēka diena”, “latviešu uzvara pār vāciešiem”, “karavīru diena”, “kaut kas ar kaujām saistīts”, „varoņu piemiņas diena” u.tml.. Vēl 8 % aptaujāto norāda, ka šī diena ir kaut kādā veidā saistīta ar vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “kaut kas saistīts ar vēsturi”, “par godu vēsturiskam notikumam” u.tml.
Salīdzinot ar pagājušā gada rezultātiem, redzams, ka palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas nevar nosaukt precīzi, kāpēc tiek atzīmēta Lāčplēša diena, bet viņiem ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu. Kopumā aptuveni divām piektdaļām Latvijas iedzīvotāju ir vismaz daļēja izpratne par Lāčplēša dienu un tās nozīmi (38 %).
Lielāka izpratne par Lāčplēša dienu ir latviešiem, cilvēkiem ar augstāko izglītību, kā arī vecāka gada gājuma iedzīvotājiem (vecumā no 50 līdz 74 gadiem). Savukārt jaunāka gada gājuma iedzīvotājiem (vecumā no 15 līdz 34 gadiem), cittautiešiem, cilvēkiem ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņiem izpratne par Lāčplēša dienu ir vājāka.
Liela daļa (15 %) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim. Interesanti, ka arī pagājušajā gadā līdzīga Latvijas iedzīvotāju proporcija uzskatīja, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim (2005.gadā – 17 %). Arī šogad aptaujātie norāda, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, karotājs, daži uzskata, ka Lāčplēsis ir slavens latviešu rakstnieks vai dzejnieks, kā arī vēl joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena.
Lāčplēša diena lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – maznozīmīgi svētki
Vien aptuveni katram sestajam Latvijas iedzīvotājam Lāčplēša diena ir ļoti nozīmīga diena un viņi vienmēr vai gandrīz vienmēr to atzīmē (16 %). Salīdzinoši biežāk, Lāčplēša dienu par ļoti nozīmīgu dienu uzskata, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem un no 65 līdz 74 gadiem, latvieši un laukos dzīvojošie.
Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju šie svētki ir vai nu maznozīmīgi, dažreiz tos atzīmē (42 %) vai arī nepavisam nav nozīmīgi (41 %). Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, rīdzinieki, cittautieši, aptaujātie ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī), kā arī nepilsoņi ir tie, kuriem Lāčplēša diena salīdzinoši biežāk nepavisam nav nozīmīga.
Lāčplēša dienu visbiežāk atzīmē apmeklējot pasākumus un vērojot pārraides televīzijā
Visbiežāk Lāčplēša diena tiek atzīmēta apmeklējot dažādus Lāčplēša dienai veltītos pasākumus (16 %) vai arī vērojot Lāčplēša dienai veltītos raidījumus televīzijā (15 %). Tāpat iedzīvotāji šo dienu atzīmē, ieliekot logā svecīti (8 %), kā arī svin to kopā ar ģimeni vai draugiem (7 %).
Arī šī gada pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nekādā veidā neatzīmē šos svētkus (56 %). Tie, kuri neatzīmē šos svētkus, visbiežāk ir jaunāka gadu gājuma cilvēki (15 līdz 34 gadi), cittautieši, rīdzinieki, kā arī iedzīvotāki ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī). Kā norāda TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms, tad salīdzinājumā ar pagājušā gada pētījuma rezultātiem, novērojams šī rādītāja samazinājums, proti šogad mazliet retāk iedzīvotāji ir atbildējuši, ka neatzīmē Lāčplēša dienu.
Par aptauju
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica no 2006.gada 31.oktobra līdz 5.novembrim, aptaujājot 502 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Par TNS Latvia
TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra, un klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.
TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.
Kontakti
Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 7096300
e laura.brica@tns.lv