Bezdarbs (40 %) un pensija (30 %) ir galvenās problēmas, par kurām satraucas Eiropas Savienības pilsoņi, domājot par nākamajām paaudzēm. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia) . Eiropiešus satrauc arī dzīves dārdzība (26 %), un noziedzības līmenis (25 %) nākotnē.

Latvijā pilsoņus, domājot par iespējamām problēmām nākotnē, vairāk satrauc izglītības jautājums (47 %), kas ir ievērojami lielāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā kopumā (18 %). TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola norāda, ka šādas bažas par izglītību nākotnē varētu būt saistītas ar šobrīd aktuālo problemātisko situāciju izglītības sistēmā, kā arī arvien pieaugošo maksas studiju skaitu.

Latvijas pilsoņus līdzīgi kā Eiropas Savienībā kopumā satrauc arī noziedzības līmenis (29 %) un dzīves dārdzība (28 %) nākotnē. Tikai aptuveni ceturtā daļa Latvijas pilsoņu (24 %) uzskata, kā nākamajām paaudzēm varētu būt problēmas ar bezdarbu, kamēr Eiropas Savienībā kopumā par iespējamo bezdarbu nākotnē satraucas 40 % pilsoņu. Latvijā cilvēki salīdzinoši vairāk nekā Eiropas Savienībā kopumā ir nobažījušies par ekonomikas pieaugumu un veselības aprūpes iespējām nākotnē, bet mazāk satraucas par pensijām. Iespējams, cilvēki piedāvāto pensiju sistēmu (2. un 3. pensiju līmenis) vērtē atzinīgi, tādējādi nākamo paaudžu pensiju iespējas vērtē kā labākas, nekā tas ir šobrīd.

Eirobarametra pētījums, kurā piedalījās aptuveni 26 800 cilvēku no 25 dalībvalstīm, divām valstīm, kas bija pievienošanās procesā – Bulgārija un Rumānija -, parāda, ka cilvēkus daudz vairāk uztrauc apkārtējās vides problēmas nākotnē, nevis šobrīd esošās (24 % nākotnē pret 13 % šobrīd). Pēc pētījuma rezultātiem redzams, ka gan šobrīd, gan domājot par nākotni, cilvēkus satrauc vienas un tās pašas problēmas, taču paustajām bažām ir dažāda intensitāte. Piemēram, bezdarbu cilvēki lielā mērā redz kā nākotnes, nevis šodienas problēmu (40 % pret 36 %), savukārt mazāk satraucas par dzīves dārdzību nākotnē nevis šobrīd (26 % pret 35 %). Arī izglītība tiek uzskatīta par nākamo paaudžu problēmu (18 % pret 13 %).

Atsevišķu valstu līmenī bezdarbs nākotnē visvairāk satrauc Grieķijas iedzīvotājus (66 %), kā arī Francijas (53 %), Ungārijas (52 %) un Luksemburgas (51 %) iedzīvotājus. Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji uzskata, ka tagadējo paaudzi neskar bezdarba problēmas, bet daži pilsoņi ir minējuši bezdarbu kā nākamo paaudžu problēmu (attiecīgi 9 % un 11 %). Vācijas iedzīvotāji uztraucas par savu pensiju, bet vēl lielākas bažas izsaka par nākamo paaudžu pensijas problēmu (47 % pret 43 %). Tāpat nākamo paaudžu pensijas problēma satrauc arī lielu Austrijas, Maltas un Čehijas Republikas sabiedrības daļu (visās valstīs 40 %). Trijās Baltijas valstīs, Dānijā, Kiprā un Bulgārijā tikai apmēram viens no desmit respondentiem arī pauž bažas par šo problēmu nākotnē.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem var novērot, ka visvairāk par dzīves dārdzību gan nākotnē, gan šobrīd satraucas triju valstu iedzīvotāji, taču viņu bažas par šo problēmu nākotnē ir mazākas. Tās ir Ungārija (48 % pret 59 %), Kipra (38 % pret 60 %) un Portugāle (38 % pret 56 %). Dānijas un Zviedrijas iedzīvotāji dzīves dārdzību vispār neuzskata par šodienas vai nākotnes problēmu.

Cilvēki neatkarīgi no to vecuma vienādi vērtē bezdarbu kā lielāko nākamo paaudžu problēmu Eiropas Savienībā. Paaudžu viedokļu atšķirības vērojamas, vērtējot citas iespējamās problēmas – jaunāku paaudžu pārstāvji saraksta augšgalā ierindo apkārtējās vides problēmas, savukārt gados vecāki respondenti par nākamo paaudžu lielāko problēmu visbiežāk min pensiju.

Latvijā cilvēki cerīgi vērtē izmaiņas nākotnē šobrīd aktuālajās problēmās – dzīves dārdzībā,  bezdarbā un veselības aprūpē

Latvijā cilvēki uzskata, ka nākamajām paaudzēm būs mazāk jāsaskaras ar tām problēmām, kuras pašreiz satrauc cilvēkus – dzīves dārdzība, bezdarbs, veselības aprūpe, pensijas un ekonomikas pieaugums.  Tomēr cilvēki Latvijā ir nobažījušies par izglītības iespējām, noziedzības līmeni, apkārtējo vidi, imigrāciju un terorismu nākotnē.

Maritas Carballo, TNS Polling & Social vadītājas, viedoklis: „Aplūkojot TNS Opinion veiktā Eirobarometra pētījuma rezultātus, jāatzīmē, ka eiropiešus visvairāk satrauc problēmas, kuras skar viņu dzīves kvalitāti, nevis tās, kuras potenciāli apdraud viņu personīgo drošību. Šajā kontekstā rodas bažas, ka tādas problēmas kā bezdarbs, pensija un, it īpaši, apkārtējā vide nākotnē varētu palielināties.”

Situāciju Latvijā komentē TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Kaut arī Latvijā šobrīd cilvēki ir satraukti par dažādām sociāli ekonomiskajām problēmām, tomēr vērtējot nākotni, saskata šo problēmu samazinājumu. Līdz ar to cilvēki spēj kritiskāk izvērtēt globalizācijas dēļ pieaugošās problēmas.”

Par TNS Polling & Social Fakti un Skaitļi

Eirobarometra pārskats publicēts 2007.gada februāri
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm

Šie dati ir balstīti uz TNS Opinion & Social pētījumu, kas tika veikts 2006.gada novembrī – decembrī. Visi augstāk minētie dati ir balstīti uz aptaujāto iedzīvotāju viedokļiem. TNS atbalsta datu publicēšanu tādā kontekstā un interpretācijā, kādā mēs tos esam snieguši. Mēs nenesam atbildību par jebkuru citu interpretāciju.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 17.novembra līdz 19.decembrim , aptaujājot 26755 Eiropas Savienības pilsoņus 25 dalībvalstīs un valstīs, kas bija pievienošanas procesā (Bulgārija un Rumānija).
Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1019 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Par TNS

TNS ir tirgus informācijas grupa:

* vadošais tirgus pētījumu un analīzes uzņēmums pasaulē;
* viena no vadošajām aģentūrām politisko un sociālo aptauju jomā;
* lielākais patēriņa datu, reklāmu reģistra un informācijas monitoringa, kā arī TV un radio auditorijas pētījumu datu piegādātājs.

TNS globālais tīkls darbojas vairāk kā 70 valstīs, tādējādi nodrošinot starptautiski konsekventu, operatīvu un augstākās kvalitātes informāciju un analīzi.

Grupas speciālisti gan vietējiem, gan starptautiskiem klientiem visā pasaulē piedāvā inovatīvas idejas un nodrošina augsta līmeņa servisu. Tirgus pētījumu nozarē padziļinātas zināšanas par konkrēto nozari tiek apvienotas ar speciālistu zināšanām par jaunu produktu attīstīšanas, pozicionēšanas un segmentācijas pētījumiem, zīmolu un reklāmas pētījumiem, kā arī iesaistīto pušu interesēm. TNS stratēģiskais mērķis ir būt atpazītam kā pasaules līderim, piegādājot saviem klientiem padziļinātu izpratni un informāciju ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palīdzot klientiem pieņemt efektīvākus lēmumus. www.tns-global.com

Kontakti

Laura Briča, Mārketinga vadītāja, TNS Latvia
Tel.: +371 7 096300 vai e-pasts: laura.brica@tns.lv

Marita Carballo, Global Head of TNS Polling & Social
Tel.: +44 (0) 7739 856 902 vai e-pasts: marita.carballo@tns-global.com

Leendert de Voogd, Managing Director, TNS Opinion & Social
Tel.: +32 (0) 2 66 118 66 vai e-pasts: leendert.devoogd@tns-opinion.com