Gandrīz 80 % Eiropas Savienības pilsoņu palīdzēšanu citiem vai brīvprātīgu darbu uzskata par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, un trešā daļa eiropiešu (33 %) aktīvi iesaistās brīvprātīgos darbos dažādās organizācijās (piemēram, arodbiedrībās, sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, profesionālajās organizācijās, dažādās starptautiskajās organizācijās, u.c.). Šādus rezultātus sniedz Eurobarometer pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir mazāk svarīga nekā Eiropā kopumā. Apmēram trešajai daļai pilsoņu (31 %) tas nav svarīgi. Brīvprātīgajos darbos dažādās organizācijās aktīvi iesaistās piektā daļa (20 %) pilsoņu. Latvijā līdzīgi kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās   organizācijās (t.sk. baznīcās) un arodbiedrībās. Eiropā starp biežāk minētajām organizācijām, kurās iedzīvotāji iesaistās brīvprātīgā darba veikšanā tiek minētas arī labdarības un sociālās palīdzības organizācijas.

Latvijā sporta un atpūtas klubos brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sievietes salīdzinoši biežāk palīdz brīvprātīgos darbos arodbiedrībās un reliģiskajās organizācijās. Jāatzīmē, ka reliģiskajās organizācijas brīvprātīgajā darbā vienlīdz bieži ir iesaistīti jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem) un vecāka gada gājuma cilvēki (no 55 gadiem), kamēr Eiropā kopumā brīvprātīgā darbā reliģiskajās   organizācijās jaunieši piedalās mazāk aktīvi. Savukārt arodbiedrībās brīvprātīgo darbu biežāk veic iedzīvotāji ekonomiski visaktīvākajā vecumā – no 25 līdz 54 gadiem.

Pētījums, kura gaitā tika aptaujāti gandrīz 26 800 cilvēki 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī norāda, ka, lai gan vairākums eiropiešu aktīvi neiesaistās brīvprātīgā darba veikšanā, vismaz ne anketā minētajās organizācijās (65 %), Eiropas vidējais rādītājs slēpj milzīgas atšķirības starp dalībvalstīm. Dažās valstīs cilvēku, kas apgalvo, ka aktīvi piedalās vai veic brīvprātīgu darbu, īpatsvars ir diezgan augsts. Valstis, kurās vairāk nekā puse respondentu aktīvi piedalās brīvprātīgā darbā dažādās organizācijās, ir Austrija (60 %), Nīderlande (55 %), Zviedrija (53 %) un Vācija (52 %). Turpretim viszemākie dalības rādītāji ir Bulgārijā (10 %), Lietuvā (11 %) un Portugālē (12 %).

Interesanti novērot, ka iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā dažādās organizācijās nav atkarīga no tā, vai cilvēkiem ir darbs, kas ļauj savienot profesionālo, ģimenes un privāto dzīvi, kā arī no tā, vai cilvēki savu darbu uzskata par saspringtu un piepūli prasošu.

Marita Carballo, TNS Polling & Social vadītāja saka: “Brīvprātīgo darbs ir patiesa un pozitīva sabiedriskās iesaistīšanās forma un nesavtības izpausme. Ir patīkami uzzināt, ka liela daļa eiropiešu daļu sava laika ziedo, lai palīdzētu citiem”.

Situāciju Latvijā komentē mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Latvijas pilsoņu iesaistīšanās dažādos brīvprātīgos darbos ir vērtējama kā laba. Pozitīvi jāatzīmē tas, ka cilvēki veic brīvprātīgo darbu arī izglītības, mākslas un kultūras biedrībās, kā arī reliģiskajās  organizācijās. Turklāt šajā darbā iesaistās arī nozīmīgs skaits jauniešu.”

Par TNS Polling & Social Fakti un Skaitļi

Eirobarometra pārskats publicēts 2007.gada februāri
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm

Šie dati ir balstīti uz TNS Opinion & Social pētījumu, kas tika veikts 2006.gada novembrī – decembrī. Visi augstāk minētie dati ir balstīti uz aptaujāto iedzīvotāju viedokļiem. TNS atbalsta datu publicēšanu tādā kontekstā un interpretācijā, kādā mēs tos esam snieguši. Mēs nenesam atbildību par jebkuru citu interpretāciju.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 17.novembra līdz 19.decembrim, aptaujājot 26755 Eiropas Savienības pilsoņus 25 dalībvalstīs un valstīs, kas bija pievienošanas procesā (Bulgārija un Rumānija).

Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1019 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Par TNS

TNS ir tirgus informācijas grupa:

* vadošais tirgus pētījumu un analīzes uzņēmums pasaulē;
* viena no vadošajām aģentūrām politisko un sociālo aptauju jomā;
* lielākais patēriņa datu, reklāmu reģistra un informācijas monitoringa, kā arī TV un radio auditorijas pētījumu datu piegādātājs.

TNS globālais tīkls darbojas vairāk nekā 70 valstīs, tādējādi nodrošinot starptautiski konsekventu, operatīvu un augstākās kvalitātes informāciju un analīzi.

Grupas speciālisti gan vietējiem, gan starptautiskiem klientiem visā pasaulē piedāvā inovatīvas idejas un nodrošina augsta līmeņa servisu. Tirgus pētījumu nozarē padziļinātas zināšanas par konkrēto nozari tiek apvienotas ar speciālistu zināšanām par jaunu produktu attīstīšanas, pozicionēšanas un segmentācijas pētījumiem, zīmolu un reklāmas pētījumiem, kā arī iesaistīto pušu interesēm. TNS stratēģiskais mērķis ir būt atpazītam kā pasaules līderim, piegādājot saviem klientiem padziļinātu izpratni un informāciju ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palīdzot klientiem pieņemt efektīvākus lēmumus. www.tns-global.com

Kontakti

Laura Briča, Mārketinga vadītāja, TNS Latvia
Tel.: +371 67 096 300 vai e-pasts: laura.brica@tns.lv

Marita Carballo, Global Head of TNS Polling & Social
Tel.: +44 (0) 7739 856 902 vai e-pasts: marita.carballo@tns-global.com

Leendert de Voogd, Managing Director, TNS Opinion & Social
Tel.: +32 (0) 2 66 118 66 vai e-pasts: leendert.devoogd@tns-opinion.com