Eiropā ir visaugstākais alkohola patēriņš visā pasaulē – lielākā daļa eiropiešu (75 %) atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir lietojuši kādu no alkoholiskajiem dzērieniem. Turklāt divas trešdaļas Eiropas Savienības pilsoņu (66 %) ir lietojuši alkoholiskos dzērienus pēdējo 30 dienu laikā, bet 7 no 10 eiropiešiem (69 %) ir lietojuši alkoholu vismaz vienu reizi nedēļā. Šādus rezultātus sniedz Eurobarometer pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš ir salīdzinoši mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. 63 % Latvijas pilsoņu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši kādu no alkoholiskajiem dzērieniem – parasti tas ir 1 līdz 3 reizes mēnesī.

Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 28 500 cilvēki no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, Horvātijas un Kipras turku kopienas, rāda, ka, lietojot alkoholu, lielākā daļa eiropiešu parasti izdzer vienu vai divus dzērienus (59 %).

Pētījums par alkohola lietošanas biežumu Eiropas valstīs liecina, ka viens no trijiem respondentiem Baltijas valstīs (36 % Latvijas, 35 % Lietuvas un 29 % Igaunijā pilsoņu) un 28 % Polijā (28 %) atzīst, ka ir lietojis alkoholu tikai vienu reizi pēdējā mēneša laikā. Turpretī, gandrīz puse portugāļu lieto alkoholiskos dzērienus katru dienu (47 %), bet parasti tikai pāris glāzes vienā reizē. Savukārt, lielākā daļa īru dzer tikai vienu reizi nedēļā (41 %), taču vismaz trīs dzērienus vienā lietošanas reizē.

Rezultātu analīze sociāli-demogrāfiskos griezumos rāda, ka mēneša laikā sievietes un gados jauni respondenti alkoholiskos dzērienus lieto salīdzinoši retāk. 53 % vīriešu atzīst, ka ir lietojuši alkoholu 2 vai vairāk reizes nedēļā, kamēr tikpat bieži alkoholu lietojušas 34 % sieviešu. Trešā daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem (31 %) alkoholiskos dzērienus lietojuši 2 vai vairāk reizes nedēļā. Tik pat bieži alkoholu lietojuši arī iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem.

Lielākā daļa aptaujāto eiropiešu atzīst, ka izdzer 1-2 dzērienus katrā alkohola lietošanas reizē (59 %). Analizējot pētījuma rezultātus atsevišķi pa Eiropas valstīm, vērojams, ka visvairāk alkoholu lieto īri – 36 % Īrijas iedzīvotāju ir atbildējuši, ka vienā lietošanas reizē izdzer 3-4 alkoholiskos dzērienus, bet 34 % – 5 un vairākus dzērienus. Tad seko Somija, Lielbritānija un Dānija, kur attiecīgi 27 %, 24 % un 23 % iedzīvotāju ir atbildējuši, ka vienā lietošanas reizē izdzer 4 alkoholiskos dzērienus. Pretēja tendence vērojama Bulgārijā, Vācijā, Latvijā un Lietuvā, Kiprā, Itālijā un Luksemburgā. Ceturtā daļa Bulgārijas iedzīvotāju (25 %) un aptuveni piektā daļa vāciešu (19 %), Latvijas (18 %) un Lietuvas iedzīvotāju(18 %), kipriešu (18 %), itāliešu (17 %) un Luksemburgas iedzīvotāju (17 %) vienā alkohola lietošanas reizē izdzer 1 alkoholisko dzērienu.

Vīrieši lieto vidēji vairāk alkohola vienā lietošanas reizē nekā sievietes. Turklāt, gados jauni respondenti un studenti, neskatoties uz to, ka ir lietojuši alkoholu retāk nekā vidēji mēnesī, ir izdzēruši 3-4 vai pat vairāk alkoholiskos dzērienus vienā lietošanas reizē. Savukārt, 1 no 10 eiropiešiem parasti izdzer 5 un vairāk alkoholiskos dzērienus vienā alkohola lietošanas reizē. Jāatzīmē, ka 5 un vairākus alkoholiskos dzērienus vienā alkohola lietošanas reizē izdzer arī piektā daļa jauniešu (19 %) un studentu (17 %).

Pretēja tendence iezīmējas attiecībā uz respondentiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem un pensionāriem. Šajās grupās liela daļa respondentu atzinušies, ka ir lietojuši alkoholiskos dzērienus katru dienu, taču ir patērējuši mazāk alkohola vienā lietošanas reizē, salīdzinot ar citām sociāli-demogrāfiskām grupām (66 % un 60 % ir izdzēruši 1 vai divus alkoholiskos dzērienus).

Cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem – iespēja atturēt jauniešus no alkohola lietošanas

Nozīmīga daļa eiropiešu (33 %), t.sk. arī 34 % Latvijas pilsoņu, atzīst, ka cenu paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem, mudinātu viņus samazināt alkoholisko dzērienu lietošanu. Turklāt tieši jaunieši (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) norāda, ka cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem mudinātu viņus samazināt alkohola lietošanu, kas norāda uz šāda līdzekļa zināmu efektivitāti cīņā ar alkohola patēriņa izplatību īpaši jauniešu vidū.

Maritas Carballo, TNS Polling & Social vadītājas, viedoklis: “Ievērojamas Eiropas iedzīvotāju daļas tendence lietot alkoholiskos dzērienus laika gaitā var ietekmēt vairākas dzīves sfēras, tai skaitā ģimeni un darbu, veselības un drošības jomu”.

Situāciju Latvijā komentē TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Latvijā alkohola lietošana ir nedaudz mazāk izplatīta nekā vidēji Eiropā – parasti cilvēki alkoholu lieto dažas reizes mēnesī un vidēji 1-2 dzērienus vienā alkohola lietošanas reizē. Tomēr, alkohola lietošanas samazināšana ir viens no svarīgākājiem faktoriem, kam vajadzētu pievērst uzmanību, lai uzlabot kopējo Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli. Īpaša uzmanība jāpievērš alkohola lietošanai jauniešu vidū, un šeit kā viens no efektīviem līdzekļiem varētu būt cenu palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.”

Par TNS Polling & Social Fakti un Skaitļi

Eirobarometra pārskats publicēts 2007.gada februāri
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm

Šie dati ir balstīti uz TNS Opinion & Social pētījumu, kas tika veikts 2006.gada oktobrī – novembrī. Visi augstāk minētie dati ir balstīti uz aptaujāto iedzīvotāju viedokļiem. TNS atbalsta datu publicēšanu tādā kontekstā un interpretācijā, kādā mēs tos esam snieguši. Mēs nenesam atbildību par jebkuru citu interpretāciju.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 6.oktobra līdz 8.novembrim, aptaujājot 28 584 Eiropas Savienības pilsoņus 25 dalībvalstīs un valstīs, kas bija pievienošanas procesā (Bulgārija un Rumānija).

Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1 031 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Par TNS

TNS ir tirgus informācijas grupa:

* vadošais tirgus pētījumu un analīzes uzņēmums pasaulē;
* viena no vadošajām aģentūrām politisko un sociālo aptauju jomā;
* lielākais patēriņa datu, reklāmu reģistra un informācijas monitoringa, kā arī TV un radio auditorijas pētījumu datu piegādātājs.

TNS globālais tīkls darbojas vairāk nekā 70 valstīs, tādējādi nodrošinot starptautiski konsekventu, operatīvu un augstākās kvalitātes informāciju un analīzi.

Grupas speciālisti gan vietējiem, gan starptautiskiem klientiem visā pasaulē piedāvā inovatīvas idejas un nodrošina augsta līmeņa servisu. Tirgus pētījumu nozarē padziļinātas zināšanas par konkrēto nozari tiek apvienotas ar speciālistu zināšanām par jaunu produktu attīstīšanas, pozicionēšanas un segmentācijas pētījumiem, zīmolu un reklāmas pētījumiem, kā arī iesaistīto pušu interesēm. TNS stratēģiskais mērķis ir būt atpazītam kā pasaules līderim, piegādājot saviem klientiem padziļinātu izpratni un informāciju ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palīdzot klientiem pieņemt efektīvākus lēmumus. www.tns-global.com

Kontakti

Laura Briča, Mārketinga vadītāja, TNS Latvia
Tel.: +371 67 096 300 vai e-pasts: laura.brica@tns.lv

Marita Carballo, Global Head of TNS Polling & Social
Tel.: +44 (0) 7739 856 902 vai e-pasts: marita.carballo@tns-global.com

Leendert de Voogd, Managing Director, TNS Opinion & Social
Tel.: +32 (0) 2 66 118 66 vai e-pasts: leendert.devoogd@tns-opinion.com