Vairāk kā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to ir izmantojuši mājas vai dārza darbu apdarīšanai. Šādu iezīmi uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.
Vairākums atvaļinājumu izmanto vasarā un pilnā apjomā
Laikam jau nevienam nebūs pārsteigums, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumu izmanto vasarā: 46 % no visiem aptaujātajiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka atvaļinājumu izmanto tieši šajā siltajā gadalaikā.
Tāpat ir tikai likumsakarīgi, ka vairākumam iedzīvotāju vasarā paņemtais atvaļinājums ilgst likumā noteikto laiku – četras nedēļas (21 % no tiem, kas ir konkretizējuši atvaļinājuma izmantošanas laiku). Nākamais biežāk minētais vasaras atvaļinājuma izmantošanas laiks ir ilgāk par vienu mēnesi (19 %). TNS Latvia projektu direktore Ilva Pudule norāda, ka tā kā šāds atvaļinājums laiks ir raksturīgāks sievietēm, var pieņemt, ka tas ir saistīts ar lielāku sieviešu nodarbinātību jomās, kurās atvaļinājuma laiks pārsniedz standarta normatīvos noteikto laiku (kā, piemēram, tas ir skolotājām vai medmāsām). Interesanti, ka arī vadošos amatos strādājošiem cilvēkiem vasaras atvaļinājuma ilgums nereti pārsniedz vienu mēnesi.
Trešais izplatītākais vasaras atvaļinājuma ilgums ir divas nedēļas (18 %) un tas ir t.s. „baltajām apkaklītēm” (speciālistiem un ierindas darbiniekiem) raksturīgākais atvaļinājuma ilgums.
Atvaļinājumā apdara mājās un dārza darbus
Vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju, kuriem šogad ir atvaļinājums, to pavadījuši vai plāno pavadīt, apdarot mājas vai dārza darbus (36 %). Nākamā izplatītākā atvaļinājuma pavadīšanas nodarbe ir atpūta ārpus pilsētas kopā ar ģimeni vai draugiem (29 %). Caurmērā katrs ceturtais atvaļinājumā gājējs šī gada atvaļinājumam nebija izdomājis konkrētu tā pavadīšanas plānu un tāpēc atzina, ka nedarīšot neko vai vienkārši atpūtīšoties (26 %). Nedaudz biežāk kā katrs piektais atvaļinājuma baudītājs bija nolēmis apciemot radus (23 %). Arī ceļojumos doties bija nolēmusi apmēram piektā daļa atvaļinājuma izmantotāju: 21 % iedzīvotāju bija ieplānojuši apceļot Latviju, 19 % – doties ceļojumā uz ārzemēm.
Jāatzīmē, ka sievietēm kopumā ir bijuši noteiktāki atvaļinājuma pavadīšanas plāni – viņas biežāk nekā vīrieši bija plānojušas vai devušās ceļojumos, apmeklējušas radus, devušās uz pasākumiem (koncertiem, festivāliem, dažādiem izklaides pasākumiem), kā arī biežāk apdarījušas mājas vai dārza darbus vai arī kārtojušas lietas, kurām nepietika laika darba laikā. Savukārt vīrieši biežāk atzinuši, ka atpūtīsies ārpus pilsētas kopā ar ģimeni, draugiem vai arī nedarīšot neko konkrēti, vienkārši atpūtīšoties.
Neko nedarīšana atvaļinājuma laikā ir raksturīgāka arī jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tomēr salīdzinājumā ar pārējo vecumgrupu pārstāvjiem, jaunieši tāpat biežāk bija ieplānojuši doties ceļojumā uz ārzemēm, tā kā var runāt par zināmu interešu polarizāciju arī šīs grupas ietvaros. Savukārt mājas vai dārza darbu apdarīšana ir raksturīgāka iedzīvotājiem sociāli ekonomiski visaktīvākajā vecumā – no 25 līdz 54 gadiem. Tomēr salīdzinājumā ar visām vecuma grupām atvaļinājuma pavadīšanā kopumā visaktīvākie ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem – viņi savos atvaļinājumos biežāk nekā pārējie atpūšas ārpus pilsētas kopā ar ģimeni, draugiem, apdara mājas, dārza darbus, ceļo pa Latviju, apmeklē izklaides pasākumus. Arī laucinieki salīdzinājumā ar rīdziniekiem ir aktīvāki atvaļinājuma aktivitāšu realizētāji, izņemot ceļošanu uz ārzemēm, kurp tomēr biežāk ir ieplānojuši doties rīdzinieki.
Protams, arī ģimenes ienākumi ietekmē cilvēku iespējas pavadīt atvaļinājumus. Tā turīgākie Latvijas iedzīvotāji atvaļinājumos biežāk ceļo gan pa Latviju, gan uz ārzemēm, viņi biežāk atpūšas ārpus pilsētas ar ģimeni un draugiem, kā arī apmeklē dažādus izklaides pasākumus. Savukārt iedzīvotāji ar mazāku rocību biežāk apdara mājas vai dārza darbus, kārto lietas, kam nepietiek laika ikdienas darbus darot, lasa grāmatas vai arī nedara neko, izbaudot atpūtu.
Neprecētos iedzīvotājus viņu atvaļinājuma laikā biežāk nekā precētos var sastapt, apceļojot Latviju, dažādos izklaides pasākumos, atpūšoties ārpus pilsētas ar draugiem, kamēr precētie ir vairāk saistīti ar mājas un ģimenes lietām – viņi biežāk apdara mājas vai dārza soli vai arī apciemo radus.
Ilva Pudule komentē, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad salīdzinoši vairāk Latvijas iedzīvotāju sava atvaļinājuma laikā ir nosakņojušies uz mājas un dārza darbu apdarīšanu, radu apciemošanu, pasākumu apmeklēšanu, kā arī tīri lietu kārtošanu, kam ikdienā nepietiek laika vai arī neko nedarīšanu. Savukārt retāk nekā pagājuši gadu iedzīvotāji savos atvaļinājumos ir plānojuši doties uz ārzemēm.
Par aptauju
TNS Latvia Omnibuss: aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica laikā no 2007.gada 19. līdz 25. jūlijam visā Latvijā aptaujājot 519 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma izlase ir reprezentatīva visam Latvijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam šajā vecuma grupā (~1,8 miljoniem iedzīvotāju).
Par TNS Latvia
TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.
TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.
Kontakti
Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv