09/11/2007

Novembrī Latvijā tiek atzīmētas divas svētku dienas. Pirmā no tām – Lāčplēša diena – ir ierakstīta kalendārā par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai, 1919. gada 11. novembrī atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.

Iedzīvotāji vāji informēti par Lāčplēša dienu

Neskatoties uz to, ka šiem svētkiem ir tik ievērojams vecums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zina ļoti maz vai nezina vispār. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim, trešā daļa (33 %) aptaujāto norādīja, ka viņi nezina, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena.

Šogad mazliet vairāk nekā desmitā daļa aptaujāto ir precīzi norādījuši, ka Lāčplēša diena ir piemiņas diena Rīgas atbrīvošanai no Bermonta karaspēka (12 %). Arī iepriekšējos gados, līdzīgos pētījumos, iedzīvotāju skaits, kas precīzi nosauc Lāčplēša dienas atzīmēšanas iemeslus, ir bijis līdzīgs. Visbiežāk aptaujātie norāda, arī ka Lāčplēša diena ir kaut kādā mērā saistīta ar karavīru piemiņu, militārismu, kaujām (32 %) – viņiem ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu (piemēram, “cīņa par Latvijas neatkarību”, “karavīru diena”, “kaut kas ar kaujām saistīts”, „varoņu piemiņas diena” u.tml.). Vēl 4 % aptaujāto norāda, ka šī diena ir kaut kādā veidā saistīta ar vēsturiskiem notikumiem (piemēram, “kaut kas saistīts ar vēsturi”, “vēsturiska diena” u.tml.). TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms norāda, ka salīdzinot ar citu gadu līdzīgu pētījumu rezultātiem, redzams, ka palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas nevar nosaukt precīzi, kāpēc tiek atzīmēta Lāčplēša diena, bet viņiem ir daļēja izpratne par Lāčplēša dienu.

Lielāka izpratne par Lāčplēša dienu ir šādiem sociāli demogrāfisko grupu pārstāvjiem – latviešiem, cilvēkiem ar augstāko izglītību, kā arī Rīgā un Zemgales reģionā dzīvojošajiem. Savukārt jaunāka gada gājuma iedzīvotājiem (vecumā no 25 līdz 34 gadiem), cittautiešiem, cilvēkiem ar vidējo izglītību, kā arī Latvijas nepilsoņiem izpratne par Lāčplēša dienu ir vājāka.

Katrs desmitais (10 %) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim. Arī šogad aptaujātie norāda, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, Latvijas aizstāvis, Latvijas atbrīvotājs, daži uzskata, ka Lāčplēsis iekaroja Latviju vai arī, ka tieši šajā dienā eposā Lāčplēsis ir cīnījies ar milzi. Tāpat ir minēts, ka Lāčplēsis ir slavens latviešu rakstnieks un, ka 11.novembris ir vai nu viņa dzimšanas vai nāves diena.

Lāčplēša diena lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – nenozīmīgi svētki

Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam Lāčplēša diena ir ļoti nozīmīga diena un viņi vienmēr vai gandrīz vienmēr to atzīmē (11 %). Salīdzinoši biežāk, Lāčplēša dienu par ļoti nozīmīgu dienu uzskata, iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, latvieši, laukos dzīvojošie, kā arī respondenti ar pamata vai sākumskolas izglītību un augstāko izglītību.

Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju šie svētki ir vai nu maznozīmīgi, dažreiz tos atzīmē (33 %) vai arī nepavisam nav nozīmīgi (54 %). Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, cittautieši, aptaujātie ar vidējo izglītību, kā arī nepilsoņi ir tie, kuriem Lāčplēša diena salīdzinoši biežāk nepavisam nav nozīmīga.

Lāčplēša dienu visbiežāk atzīmē apmeklējot pasākumus un vērojot pārraides televīzijā

Visbiežāk Lāčplēša diena tiek atzīmēta, vērojot Lāčplēša dienai veltītos raidījumus televīzijā (17 %) vai arī apmeklējot dažādus Lāčplēša dienai veltītos pasākumus (11 %). Tāpat iedzīvotāji šo dienu atzīmē, ieliekot logā svecīti (8 %), kā arī svin to kopā ar ģimeni vai draugiem (4 %).

Arī šī gada pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nekādā veidā neatzīmē šos svētkus (62 %). Tie, kuri nekādā veidā neatzīmē šos svētkus, visbiežāk ir jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, cittautieši, nepilsoņi, pilsētnieki (izņemot Rīgu), pašnodarbinātie, strādnieki, kā arī iedzīvotāki ar vidējiem personīgajiem ienākumiem (no 200 līdz 300).

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica no 2007.gada 31.oktobra līdz 6.novembrim, aptaujājot 510 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.

Par TNS Latvia

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra, un klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.

Kontakti