Latvijas Reklāmas asociācija ir apkopojusi Latvijas mediju reklāmas tirgus rezultātus par 2009. gada pirmo pusgadu un mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi informāciju par lielākajiem reklāmdevējiem un reklamētākajām nozarēm un zīmoliem.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce informēja, ka, reklāmas tirgus kritums 2009. gada pirmajā pusgadā ir atbilstošs mediju ekspertu prognozēm, kuras tika izteiktas 2009. gada sākumā. Esošā ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi arī reklāmas un mediju reklāmas tirgu, kā rezultātā mediju reklāmas tirgus apjoms salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusgadu ir sarucis par 42 %, un pašlaik tas ir 28, 6 miljoni lati.

Vismazākais kritums ir interneta reklāmas tirgum -24 %, tam ar samērā vienādu kritumu seko radio, TV, vides un kino reklāma, lielāko kritumu piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus – 59 %.

Latvijas mediju tirgus vēsturē šis ir lielākais reklāmas tirgus apjomu kritums.

Avots: LRA

TOP5 reklamētākās nozares

Šī gada pirmajā pusgadā, līdzīgi kā 2008. gada pirmajā pusgadā, kā arī 2008. gadā kopumā, visreklamētākā nozare medijos ir bijusi mobilie sakari. Otrajā vietā, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu, par vienu vietu augstāk atrodas mazumtirdzniecība. Zāļu nozare ir pakāpusies par divām vietām, savukārt auksto dzērienu nozare par trijām, uz ceturto vietu. Piektajā vietā ierindojas mājsaimniecības higiēnas nozare, kura, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu, ir pakāpusies par vienu vietu augstāk.

TOP5 lielākie reklāmdevēji

Vietu lielāko reklāmdevēju augšgalā saglabā Tele2 ar reklamētākajiem zīmoliem Zelta Zivtiņa un Tele2. Otrajā vietā, par trīs vietām uz augšu salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu, ierindojas Tele2 konkurents Bite ar zīmoliem Bite un BiFri, atstumjot Procter & Gamble, Coca-Cola HBC un LMT par vienu vietu uz leju.

TOP5 reklamētākie zīmoli

Likumsakarīgi, reklamētākais zīmols 2009. gada pirmajā pusgadā medijos ir bijis Zelta Zivtiņa. Otrajā vietā ierindojas zīmols Maxima, bet trešajā, par trīs vietām uz augšu, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu, zīmols Bite. Par piecām vietām uz augšu pacēlies zīmols Rimi, savukārt zīmols Coca-Cola nemainīgi saglabājis reklamētāko zīmolu TOP piekto vietu.

Nozares ekspertu komentāri

Santa Demme, SIA Draugiem mārketinga direktore par interneta reklāmu teica:
“Interneta reklāmas tirgus procentuālais samazinājums ir vismazākais, bet cipariski tas uzskatāms par lielu nozarē, kura tik strauji attīstās piedāvājot arvien jaunas reklāmas iespējas un kas pieejams gandrīz katram. Diemžēl tas tomēr skaidrojams, ne tik daudz ar reklāmas budžeta samazinājumiem, bet gan ar vājām zināšanām interneta reklāmas iespējās, to efektivitātē un kreativitātes trūkums. Izjūtamas ir arī bailes no komunikācijas internetā ar tūlītējo atgriezeniskās saites saņemšanas iespēju. Ievērojami mainījies reklāmas saturs – 80- 90 % ir akciju, atlaižu, izpārdošanu reklāmas un atlikušie 10 %  ir jauni produkti un tēla aktivitātes. Ļoti ceram, ka dižķibeles laiks liks ātrāk novērtēt un pilnīgāk izmantot interneta iespējas, precīzas mērķauditorijas atlasi un radīs jaunus efektīvus netradicionālus risinājumus.”

Ivars Zariņš, Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs par preses tirgu:
Komentējot situāciju ar reklāmu preses grupā jādala avīzes no žurnāliem.
Ņemot vērā ekonomisko lejupslīdi valstī, cilvēku pirktspēju utt. sludinājumu sadaļa avīzēs praktiski ir tikpat kā pazudusi. Arī pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā ierobežotos resursus – kā pirmo mediju partijas (respektīvi – aģentūras) izvēlējās Televīziju. Tāpēc, runājot par avīzēm, manuprāt, samazinājums salīdzinājumā ar citiem medijiem ( ~ -20 %) nav nemaz tik slikts rādītājs.
Žurnālu grupā ilgu laiku ir bijis ievērojams kāpums. Varam atcerēties 2007. gadu (+45 %) un 2008. gada 1. pusgadu (+22 %). Tāpēc arī kritums procentuāli  ir tik ievērojams. Krīze ir raksturīga ar to, ka lejupslīdes laikā neviens neplāno ilgtermiņa kampaņas un tāpēc bieži vien žurnālos, kuriem ir ilgāks ražošanas termiņš, fiziski nevar pagūt izvietot reklāmu. No mūsu veikalu plauktiem ir pazudušas luksusa preces, tāpēc no žurnāliem ir pazudušas arī to reklāmas. Imidža kampaņas ( glancētie mēneša žurnāli ) ir nomainījušas pārdošanas akciju kampaņas ( nedēļas žurnāli, tiešais pasts, TV). Tomēr, skatoties ilgtermiņa perspektīvā būs mums gan imidža kampaņas, gan luksusa preces, kur žurnāli ir neaizstājami.

Baiba Zūzena, TV3 Latvia ģenerāldirektore par TV tirgu saka:
TV stabili saglabā vadošā medija pozīcijas. Klienti meklē veidus kā optimizēt izmaksas – pieaug Baltijas darījums īpatsvars, šī tendence noteikti turpināsies arī nākamgad. Pieaug kvalitātes nozīmīgums – klienti ir ieinteresēti sasniegt precīzu auditoriju, nepārmaksājot ne santīma.

Savukārt par Latvijas radio tirgu Baiba Zūzena teic – radio tradicionāli bijis spēcīgs pārdošanas medijs, tādēļ šī brīža tirgus situācijā tas savas pozīcijas nezaudē. Pieaugot konkurencei starp lielajām radio stacijām, mazajām ir un būs aizvien vairāk jādomā par izdzīvošanu.

Everita Ušacka, SIA  Clear Channel Latvia ģenerāldirektore par vides reklāmu:
„Vispārējā ekonomiskā situācija valstī vistiešākajā mērā atstāj iespaidu uz visu industriju , tai skaitā vides reklāmu.
2008.gadā vides reklāmas tirgus bija sasniedzi ļoti augstu piesātinājuma pakāpi. Aptuvenā kapacitāte bija 80-85 %, turpretī attīstītās Eiropas valstīs, pie labvēlīga ekonomiskā fona, tā ir vidēji ap 60-65 %. Nozare jau laicīgi rēķinājās, ka šādus rādītājus noturēt būs neiespējami, un prognozēja saprātīgu tirgus stabilizēšanos, kas paredzēja zināmu reklāmas apjomu kritumu, bet diemžēl jāatzīst, ka kritums ir pārsteidzis pat negatīvākās prognozes.
Reklāmas ir mazāk, taču salīdzinot ar kopējiem nozares rādītājiem Vides reklāmas kritums ir viens no mazākajiem – 36 % vs 2008. Tas lielā mērā ir pateicoties – vēlēšanu reklāmas kampaņām un telekomunikāciju aktivitātēm. Par pozitīvu faktoru var uzskatīt stabilos rādītājus saglabājot reklāmas tirgus daļu – 11 % ,kas ir pat ar nelielu pieauguma tendenci pret iepriekšējo gadu. Jāatzīmē, ka kritums vides reklāmas tirgū ir diferencēts starp vides reklāmas nesējiem. Lielākās kritums ir novērojams lielformāta segmentā, tās ir reklāmas uz sienām un lielformāta stendiem (bilboard), salīdzinoši daudz mazāks tas ir pilāriem un gaismas kastēm (city light).
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem klienti daudz rūpīgāk izvēlas vides reklāmas risinājumus – par svarīgāko izvēloties atdevi, kas atkarīga gan pēc reklāmas precīza izvietojuma – pēc iespējas tuvāk lielākai mērķauditorijas plūsmai, gan iespējai nodrošināt optimālo frekvenci un reklāmas ekspozīcijas kvalitāti. Vides reklāma ir un paliks medijs ar visplašāko auditoriju.
Neskatoties uz šādu ekonomikas attīstības pavērsienu nozarē strādājošie vadošie uzņēmumi domā un rūpējas par nozares turpmāku attīstību – tiek nomainīti novecojošie formāti pret moderniem, ir uzsākts darbs pie vides reklāmas pārdošanas plānošanas rīka pēc jau starptautiski atzītām metodēm – Outdoor mesurment system (vides reklāmas mērījumu sistēma).”

Ginta Lejiņa, SIA Pirmā Līnija valdes locekle par kino reklāmu saka:
„Kaut uz kopējā fona kinoreklāmas apjoma sarukums nešķiet ievērojams, jāņem vērā, ka šajā nozarē reklāmas ieņēmumi vienmēr ir bijuši mazākie starp visām mediju grupām. Reklāmas sarukums par 35 % naudas izteiksmē ir pietiekami liels trieciens kino kā medijam, pie kam jāatzīmē, ka pagājušā gada 1.pusē Rīgā darbojās tikai viens daudzzāļu kinoteātris, bet šī gada pirmajā pusē – divi. Labā ziņa ir tā, ka kinoteātri nav zaudējuši savus uzticamos reklāmdevējus, kuri pārstāv mobilo komunikāciju operatoru, elektronikas ražotāju un dzērienu ražotāju grupas. Pārējo nozaru reklāmdevēji, vai nu ievērojami samazinājuši vai pat pārtraukuši reklamēšanos kinoteātros: tas attiecas gan uz reklāmu uz ekrāna, gan produktu prezentācijām un reklāmas izvietojumiem kinoteātru telpās.
Pastāv cerība, ka otrajā pusgadā kino reklāmas tirgus kļūs dzīvīgāks, arī tāpēc, ka gaidāma jaunu multipleksu atvēršanās, tomēr, ņemot vērā izcilos reklāmas ieņēmumu rezultātus pērnā gada otrajā pusgadā, procentuālais kritums 2009.gadā kopumā varētu pārsniegt 33 %.”

Juris Liepiņš, SIA Media House valdes loceklis par Latvijas reklāmas nozares nākotnes tendencēm saka:
„Katram, kas uzņēmumā atbild par mārketinga komunikāciju, ir jāapzinās, ka tuvākajā laikā par svarīgāko viņa darba kvalitātes kritēriju ir jākļūst reklāmas efektivitātei. Laiks, kad zināma uzņēmuma budžeta daļa tiek vienkārši iztērēta reklāmai, „jo visi tā dara”, ir pagājis, un reklāmas kampaņas taustāmais rezultāts – apgrozījuma pieaugums vai vismaz stabilizācija būs svarīgāka par pašas kampaņas radošo risinājumu, oriģinalitāti vai kampaņas autora slaveno vārdu.
Tāpēc uzņēmumi, kas pašlaik gudri iegulda reklāmā, spēs ātrāk atkopties pēc krīzes un stabilāk sagaidīs ekonomisko augšupeju. Gudrākie reklāmdevēji nebaidīsies ieguldīt līdzekļus arī reklāmas kampaņu efektivitātes pētījumos, kas ļaus precīzāk mērīt reklāmas, precīzāk izvēlēties mediju kanālus un efektīvāk uzrunāt klientus.
Pārmaiņas skars mediju tirgu, jo reklāmdevēji šobrīd nevar uzturēt tādu mediju skaitu, kāds Latvijā izveidojies pēdējos gados. Tas nozīmē mediju skaita samazināšanos, ir iespējama mediju apvienošana un būtiska darbības optimizācija. Cerams, ka šīs pārmaiņas nozīmēs arī kvalitatīvus uzlabojumus mediju saturā, jo tikai interesants saturs piesaistīs mediju patērētājus un līdz ar viņiem – reklāmdevēju interesi.”

Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols komentē:
„Reklāmas investīciju apjoma kritums medijos šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo posmu ir izvērties paredzamajos apmēros, kas bija prognozējami, ņemot vērā uz regulāras bāzes pieejamos ekonomiskās situācijas indikatoru rādītājus. Pamatojoties uz faktu, ka tikai retais no Top 30 reklāmdevējiem ir aizgājis no tirgus vai samazinājis investīcijas vairāk par 2/3, ir pamats cerēt, ka kopējais 2009. gada reklāmas investīciju kritums, salīdzinot ar 2008. gadu, nesasniegs 50 % atzīmi.
Reklāmas investīciju kritums virs 40 % konkrētās mediju grupās ieviesīs būtiskas tirgus transformācijas. Kas varētu likties pārsteidzoši – reklāmas investīciju kritums laikrakstos ir bijis mazāks nekā žurnālos, kas ir tikai izteikta pašvaldību vēlēšanu ietekme. Reklāmas investīciju apjomu laikrakstos 2. pusgadā negatīvi ietekmēs arī reklāmas investīciju standartu pazušana no laikrakstu dienaskārtības un piegāžu jautājuma faktiskais strupceļš. Savukārt, interneta medijos veidojas iluzora situācija, kas balstīta uz būtiskas investīciju daļas nesamērību šajā mediju grupā.”

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia vecākā projektu direktore Ilva Pudule komentē, ka arī 2009. gada pirmajā pusē, tāpat kā jau vairākus gadus iepriekš, nemainīgi pārliecinoši reklamēta nozare ir mobilie sakari. Arī lielāko reklāmdevēju topā telekomunikāciju pakalpojumu kompānijas ieņem arvien nozīmīgākas vietas. Piemēram, mobilo telekomunikāciju kompānijas “Bite” reklāmas investīcijas ieņem otro vietu starp visiem reklāmdevējiem, kas ir par 3 vietām augstāk nekā atbilstošajā laika periodā 2008.gadā.
Raksturīgi, ka līdz ar ekonomikas lejupslīdi būtisks reklāmas apjomu kritums vērojams tādās līdz šim aktīvi reklamētās nozarēs, kā finansu pakalpojumi un auto tirdzniecība. Ievērojami sarucis ari dažādu luksusa patēriņa preču reklāmas apjoms.
Vislielākās izmaiņas šobrīd ir vērojamas preses tirgū. Līdz ar dziļo ekonomisko krīzi daudzi izdevumi ir pārtraukuši savu darbību, daži ir samazinājuši iznākšanas regularitāti, tomēr spēcīgākie pārstrukturē resursus, lai cīnītos par savu tirgus daļu.

2009.gada pirmā pusgada mediju reklāmas tirgus rezultātus .pdf formātā varat aplūkot šeit!

Kontakti

Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv

Ingrīda Krīgere-Lāce
LRA valdes locekle
t 67 325 532
e ingrida@lra.lv