22 % Latvijas iedzīvotāju pašlaik ir kādam parādā un nespēj maksājumus veikt noteiktajā laikā. Savukārt puse jeb 48 % ne reizi nav piedzīvojuši situāciju, kad būtu pārkāpuši maksājumu saistību izpildes termiņu, vai kavējuši kādu maksājums ilgāk par 30 dienām. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) uzdevumā.
Pētījums parāda, ka lielā sabiedrības daļā kultivētais viedoklis, ka parādi pašlaik ir visiem vai lielākajai daļai iedzīvotāju, un to nemaksāšanu var attaisnot ar šī brīža slikto ekonomisko situāciju, ir aplams. 22 % respondenti atzīst, ka viņiem šobrīd ir nenokārtoti parādi, pārējie nekad nav pieļāvuši maksājumu kavējumu vai savas parādsaistības ir nokārtojuši.
„Neraugoties uz to, ka vairums respondentu savu materiālo situāciju vērtē kā apmierinošu vai pat sliktu, apmēram puse maksājumus nekad nav kavējuši vai ir kavējuši mazāk kā 30 dienas. Par parādniekiem šajā pētījumā netiek uzskatīti cilvēki, kam ir kredītsaistības un kuri tās maksā laikā,” komentē Agnese Priedīte, LĀPPA valdes priekšsēdētāja.
Būtiskākais faktors, kas liek cilvēkiem maksājumus veikt laikā, ir atbildības sajūta un sirdsapziņa (60 %). Tam seko bailes no soda sankcijām (38 %) un apziņa, ka maksājumu kavēšanas gadījumā turpmāk nebūs iespēja saņemt iegādāto preci vai pakalpojumu (18 %).
To respondentu vidū, kas nekad nav kavējuši maksājumus vai tos ir kavējuši līdz 30 dienām, dominē viedoklis, ka parādos iekļūst cilvēki, kas neprot plānot savus izdevumus. Savukārt, parādnieki, kas ir kavējuši ilgāk par 30 dienām, uzskata, ka parādā palikuši ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, kas veicinājusi ienākumu samazināšanos vai darba zaudējumu. „Nenoliedzami, ekonomiskā situācija valstī un pirms dažiem gadiem sabiedrībā valdošā attieksme pret kredītiem ir ļoti būtiski faktori, kas daudziem līdzcilvēkiem situāciju šobrīd padara ļoti sarežģītu. Bet ir redzams, ka lielākā daļa respondentu tomēr spēj segt savas parādsaistības un tas norāda uz pareizu finanšu plānošanu un savu finansiālo iespēju apzināšanos,” uzskata asociācijas biedri.
Aptuveni trešā daļa aptaujāto zināmu daļu ienākumu velta uzkrājumu veidošanai, kas parāda ilgtermiņu finanšu plānošanu un apziņu, ka ienākumi var samazināties. Biežāk uzkrājumus kā vienu no maksājumu prioritātēm norāda tie, kam nav parādsaistību. Cilvēku ar parādiem vidū parādsaistību dzēšanu kā vienu no prioritātēm norāda 51 % respondentu. Visiem respondentiem kā būtiskākās prioritātes tiek norādītas pārtikas iegāde, komunālie rēķini un kredītmaksājumi.
Ko darīt, ja cilvēks nonācis situācijā, kad savas parādsaistības nokārtot nespēj?
„Nepareizākā rīcība ir problēmu ignorēt un izvairīties no komunikācijas ar kreditoru vai kreditora piesaistīto parādu piedziņas uzņēmumu, cerot, ka tam atradīsies svarīgākas lietas, ar ko nodarboties,” uzsver eksperti. „Parāds nekur nepazudīs, jo ilgāku laiku tas tiks ignorēts, jo sliktāk. Visu iesaistīto pušu mērķis ir situāciju atrisināt tā, lai neciestu neviena puse. Ja parādnieks laikus vēršas pie kreditora un sniedz savus ierosinājumus parāda atmaksas grafika izmaiņām, kompromiss tiek panāks gandrīz visos gadījumos.”
Par pētījumu
Pētījums tika veikts šī gada jūnijā Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijai (LĀPPA) sadarbībā ar pētījumu aģentūru TNS Latvia. Tika aptaujāti 650 respondentus 18 – 59 gadu vecumā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret parādsaistībām un viedokli par maksājumu kavējumu iemesliem.
Par Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociāciju
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija (LĀPPA) dibināta pērn maijā. Tās mērķi ir aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, informēt sabiedrību par parāda piedziņas tirgus aktualitātēm, kā arī veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem. LĀPPA biedri ir nozares lielākās kompānijas – SIA Creditreform Latvija, SIA Paus Konsults, Lindorff Oy Latvijas filiāle, SIA Intrum Justitia, SIA Konsultatīvā sabiedrība „Conventus”, UAB Gelvora filiāle Latvijā un SIA Sergel.
Par TNS Latvia
TNS Latvia ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.
TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs. Sīkāka informācija: www.tns.lv
Seko mums Twitterī: http://twitter.com/#!/TNSLatvia
Kontakti
Laura Vendele
TNS Latvia mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.vendele@tns.lv