Latvijas Reklāmas asociācija ir apkopojusi Latvijas mediju reklāmas tirgus rezultātus par 2011. gadu un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi informāciju par lielākajiem reklāmdevējiem un reklamētākajām nozarēm un zīmoliem.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce komentē, ka mediju reklāmas tirgus 2011.gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5 %, tas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā ir bijis 48,4 miljonu latu apjomā

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā – pieaugums par 6 %. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū (+17 %) un žurnāliem (+15 %). Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus (-27 %).

Latvijas mediju reklāmas tirgus % sadalījums

TOP5 lielākie reklāmdevēji

Gan 2011. gadā, gan 2010. gadā lielākais reklāmdevējs Latvijā bijis Tele2. Arī otrs lielākais reklāmdevējs Latvijā 2 gadus pēc kārtas ir nemainīgs – Procter & Gamble. Topa turpinājumā gan notikušas izmaiņas, jo LMT pakāpies par divām vietām, ieņemot 3. pozīciju, savukārt Bite ieņem 4.vietu – par vienu vietu zemāku pozīciju nekā 2010. gadā. TOP5 noslēdz Maxima, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, 2011. gadā pakāpusies par 5 vietām.

TOP5 reklamētākie zīmoli

Lielākās izmaiņas, salīdzinot ar 2010. gadu, novērojamas reklamētāko zīmolu TOP5. Pirmajā pozīcijā kā visvairāk reklamētais zīmols Latvijā, kāpjot par 3 vietām, atgriezies Tele2, kas iepriekšējo reizi šo vietu ieņēma 2009. gadā. Maxima ieņem 2. vietu, atkāpjoties no 1. pozīcijas 2010. gadā. Vienīgais zīmols, kas saglabājis nemainīgu vietu topā, ir Bite – 3. pozīcijā. Rimi un Zelta Zivtiņa ierindojušies 4. un 5. vietā, attiecīgi kāpjot par 2 vietām un krītot par 3.

TOP5 reklamētākās nozares

2011. gadā Latvijas reklamētāko nozaru sarindojums palicis gandrīz nemainīgs, salīdzinājumā ar 2010. gadu. Visvairāk reklamēti mobilie sakari, kam seko mazumtirdzniecība, medikamenti un finanšu institūcijas un pakalpojumi. Vienīgais 2011. gada TOP5 reklamētāko nozaru „jaunpienācējs” ir telekomunikāciju nozare, kas, kāpjot par 3 pozīcijām, 2011. gadā ierindojās 5. vietā.

Nozares ekspertu komentāri

Oskars Rumpēters – TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs komentē:
„Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā.”

Iveta Kuzņecova – A/S „LNT” aģentūru pārdošanas vadītāja par notikumiem TV tirgū:
„Pēc 2010. gada stagnācijas, TV tirgus beidzot ar 2.pusgadu sāka augt, kopā ar žurnāliem un internetu. TV pieauguma iemesls – pieejama cena par kvalitatīvu mediju. Cena kļuvusi pieejamāka salīdzinot gan ar iepriekšējiem gadiem, gan ar citiem medijiem. TV konkurē ar citiem medijiem, TV priekšrocība – precīzāk nomērāms medijs, var samazināt izmaksas par mērķa grupas vienību, precīzi plānojot reklāmas kampaņu.
TV saturs tagad pāriet interneta vidē, diemžēl pagaidām to neuzskaita TNS un TV patērētāji internetā netiek uzskaitīti . Bet ar šo gadu piedāvājam reklāmu TV web lapās prirolu un banneru veidā. Jau pašreiz TVnet online TV ir ap 30’000 skatījumu dienā!
Notiek TV tirgus segmentācija: īpaši strauji auguši tā saucamie mazie kanāli, kuri vairs nav tik mazi: Kanāls 2, TV6, FOX. Pozitīvi – šogad palielinās latviešu auditorijas kanālu piedāvājums – Kanāls 2 ir ceturtais lielākais pilsētās starp latviešiem! Prognoze 2012.gadam: 1Q pieauguma temps samazinājies pret 1Q 2011 – ceram uz 2.pusgadu un kopumā uz nelielu pieaugumu līdz 4-5 %.”

Linda Saulīte – SIA „TVnet” mārketinga direktore par interneta tirgu:
“Interneta reklāmas apjomu pieaugums 2011. gadā raksturojams ar sekojošiem faktoriem:
– jaunu klientu grupu ienākšana interneta reklāmas tirgū ar daudz ievērojamākiem budžetiem nekā iepriekš: Procter&Gamble, Unilever. Tas raksturo tendenci, ka arvien vairāk TV klienti sāk izmantot interneta reklāmu savos mediju plānos.
– jauna veida interneta uzņēmumu attīstība: kolektīvie iepirkšanās portāli veica intensīvu ienākšanu tirgū un attiecīgi lielas investīcijas interneta reklāmā;
– tehnoloģisko risinājumu attīstība interneta reklāmas izstrādē (banneru uzbūve, saturs). Tas nozīmē, ka tagad vienkāršā bannerī var parādīt ļoti daudz risinājumu, un tas veicina reklāmas attīstību un efektivitāti internetā. 2011. gads būtu raksturojams ar ļoti daudz video risinājumiem reklāmās.
– Tas, ko kādreiz klienti un mediji uztvēra kā nestandarta risinājumu internetā ( sponsoringi, īpašie banneri), kļuvuši par standarta risinājumiem, jo ir plaši pielietoti – pateicoties to efektivitātei un iepriekšminētajām tehniskajām iespējām. Tā kā šie reklāmas risinājumi  ir dārgāki, tad arī tas ir par pamatu budžeta pieaugumam
Vēl var minēt, ka 2011. gadā notika reklāmas budžeta pārdale sociālo mediju jomā; lielāks pieaugums tieši displeja reklāmai, pateicoties iepriekš minētajiem faktoriem; 1. pusgadā  turpinājās iesāktā budžetu konsolidācija uz lielajiem interneta medijiem. Nozīmīgs varētu būt fakts, ka pieaugusi kvalitatīvu krievvalodīgo interneta mediju auditorija Latvijā, līdz ar to arī reklāmas budžeti šai auditorijai ir pieauguši un, domājams, 2012. gadā turpinās pieaugt.”

Ilma Kauliņa – „Pilsētas līnijas” direktore par vides reklāmu:
Vērtējot aizvadīto gadu un rādītājus, redzams apstiprinājums prognozei – 2011. STABILITĀTES gads. Ne velti Vides reklāmas Asociācijas biedri 2011. gadu uzsāka kopīgi realizējot lielāko vides reklāmas kampaņa Latvijas vēsturē PVN 22 % Perfekts Vides Noformējums ! Kvalitatīva realizācija ir bijusi stabilitātes atslēga.
Kopējos rādītājus noteikti ietekmējušas 2010. un 2011. gadā notikušās vēlēšanas. Uzdrošinos apgalvot, ka bez rīkojuma Nr. 2. vides rādītāji būtu ar nelielu, bet pozitīvu tendenci. 2012. gadā vides reklāmai paredzu stabilu augšupejošu attīstību un pozitīvus rādītājus tirgus datos.

Andris Morkāns – VSIA „Latvijas Radio” reklāmas pakalpojumu daļas vadītājs par radio reklāmas tirgu:
„Kā liecina jaunie tirgus dati, reklāmas apgrozījums radiostacijās no visām mediju grupām ir ticis pakļauts vislielākajām svārstībām. Zināmā mērā to izskaidro Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu periodi, kā arī nesen ieviestais partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestu kārtējais samazinājums. Tie mediji, kam izdevās iegūt ārkārtas vēlēšanu pīrāga daļu 2011. gadā, noteikti uzrāda labākus rezultātus attiecībā pret tiem, kam šis kumoss gāja secen.
Tā kā kopumā 2011. gada reklāmas apgrozījuma skaitļi nav auditēti, bet ir mediju brīvprātīga informatīva iniciatīva, iespējams arī, ka samazinās blefotāju ietekme, kas uzrāda uzpūstus skaitļus, lai konkurentu un klientu acīs viņu medijs izskatītos veiksmīgāk un caur to – pievilcīgāk.”

Antra Bork-Ržečicka – Izdevniecības „Rīgas Viļņi” mārketinga direktore par preses reklāmas tirgu:
Drukātā prese 2011. gadā ir labi pastrādājusi. Paldies visiem reklāmas tirgus dalībniekiem! 2011. gadā reklāmas apjoms laikrakstos un žurnālos ir 9,8 miljoni Ls un sastāda 20 % no visa kopējā reklāmas tirgus.
Salīdzinot 2010. ar 2011. gadu pretēji vispārējām prognozēm par iespējamo kritumu, laikrakstu reklāmas ieņēmumi palikuši nemainīgi, bet žurnālu reklāmas pieaugums ir 15 %, tādejādi žurnāli, salīdzinot ar citām mēdiju kategorijām, 2011. gadā reklāmas ieņēmumu izaugsmes rādītājos ir ierindojušies līderos, uzreiz aiz interneta.
Laikrakstu un žurnālu spēks ir to lasītāji. Pēc TNS Latvija Nacionālā mēdiju pētījuma ziemas datiem, ar drukātajiem preses izdevumiem mēs varam sasniegt 90 % no auditorijas. Vēl vairāk! Laikrakstu un žurnālu spēks ir lasītāju lojalitāte. Mums ir augoši abonēšanas rezultāti, piemēram, pēc Latvijas Pasta datiem 2012. gadā par 4 % pieaudzis abonentu skaits un tas šobrīd sastāda vairāk nekā 464 tūkst. abonentu.
Reklāmas nauda seko auditorijai. 2011. gadā izdevēji ir kārtīgi pastrādājuši, lai piesaistītu un noturētu auditorijas uzmanību un ieliktu ilgtermiņa pamatus reklāmas ieņēmumu izaugsmei. Preses bizness nestāv uz vietas, izdevēji ir aktīvi. Pēdējā gada laikā tika izdoti vairāki masu mēdiji gan avīžu, gan žurnālu segmentā– Pastnieks, Annas psiholoģija, Stella latviešu un krievu valodā, 100 labi padomi u.c. mēdiji. Katrs no tiem ar skaidru pozicionējumu un savu mērķauditoriju. Cerams, ka jaunie mēdiji ne vien iekaros savus lasītājus, bet arī veicinās preses reklāmas tirgus izaugsmi.
Kopumā preses reklāmas tirgus ir stabilizējies un sākusies izaugsme. Ja 2011. gadu mēs reklāmas industrijā varam nosaukt par jauno atskaites punktu, tad mūsu uzdevums darīt visu, lai 2012. gadu mēs varētu nosaukt par jaunu sākumu.

Ginta Lejiņa – kinoreklāmas aģentūras „Pirmā Līnijas” valdes locekle par kino tirgu teica:
„Kino reklāmas tirgus apjoms 2011.gadā sarucis par 27 %, krītot par upuri eirozonas finanšu nebūšanām. 2010.gadā Eiropas Savienības sociālās reklāmas kampaņas un modes zīmolu tirgotāji, kuri orientējas uz kinoteātru vidi kā efektīvāko mediju Eiropā kopumā, veidoja nozīmīgu daļu no kinoreklāmas  ieņēmumiem Latvijā. Lai arī vietējie reklāmdevēji pērn, iepretim aizpērnajam gadam, kino reklāmas tirgū aktivizējās, tomēr šis reklāmas daudzuma pieaugums nespēja kompensēt Eiropas naudas’ iztrūkumu.”

Kontakti

Laura Vendele
TNS Latvia mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.vendele@tns.lv
twitter http://twitter.com/tnslatvia

Oskars Rumpēters
TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs
t 67 096 300
e oskars.rumpeters@tns.lv

Ingrīda Krīgere
LRA valdes locekle
t 67 325 532
e ingrida@lra.lv