Šoziem pastiprināta uzmanība tiek pievērsta apkures rēķiniem, kas atsevišķās pilsētās, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušā gada ziemā, pieauguši līdz pat 70%. Pēc iedzīvotāju domām, divi nozīmīgākie iemesli apkures rēķinu palielinājumam ir: izmaksu pieaugums siltumapgādes uzņēmumu iekšējās pārstrukturizācijas dēļ (28%) un dabas gāzes izmaksu pieaugums (25%). To atklāj pētījumu aģentūras TNS janvārī veiktais pētījums.
Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kā nākamos būtiskos iemeslus apkures rēķinu pieaugumam ir norādījuši inflācijas pieaugumu (10%) un auksto laiku decembrī (10%).
Salīdzinoši retāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji kā iemeslus apkures rēķinu pieaugumam nosauc uzņēmumu vēlmi palielināt peļņu (6%), tarifu paaugstināšanu ar mērķi nosegt „nemaksātāju” rēķinus (1%), vai arī kādu citu iemeslu (5%).
15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Komunālo rēķinu apmaksa
Vairākums (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu mājsaimniecība pašlaik spēj nomaksāt rēķinus par ūdeni, gāzi, siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem (38% – noteikti jā; 34% – drīzāk jā).
Salīdzinoši retāk ar grūtībām pilnībā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem saskaras vīrieši, Pierīgā dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem virs 300 latiem mēnesī. Arī ļaudis, kuri dzīvo vieni, salīdzinoši retāk atzīst, ka viņiem ir grūtības apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, komentē TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Revita Logina.
Tomēr ceturtā daļa (25%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecība šobrīd nespēj pilnībā nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem (10% – noteikti nē; 15% – drīzāk nē). Salīdzinoši biežāk ar grūtībām komunālo pakalpojumu apmaksā saskaras sievietes, cittautieši, nestrādājošie, kā arī iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 100 latiem mēnesī).
3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Iedzīvotāju gatavība piedalīties mājas renovācijas izmaksu segšanā
TNS pētījums atklāj, ka kopumā 40% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būtu personīgi gatavi piedalīties mājas renovācijas izmaksu segšanā, ja pēc ēkas renovācijas ievērojami samazinātos maksājumi par apkuri (20% – noteikti jā; 20% – drīzāk jā). Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju arī būtu gatavi piedalīties mājas renovācijas izmaksu segšanā, izvērtējot iespējamās renovācijas izmaksas un apmaksas termiņus. Pozitīvāk noskaņotas attiecībā uz iesaistīšanos renovācijas izmaksu segšanā ir tās pašas iedzīvotāju grupas, kuras retāk saskaras ar grūtībām komunālo pakalpojumu apmaksā (Pierīgas iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem virs 300 latiem mēnesī).
Piektā daļa (19%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņi nebūtu gatavi personīgi piedalīties mājas renovācijas izmaksu segšanā (9% – noteikti nē; 10% – drīzāk nē). R.Logina vērš uzmanību, ka mājokļa renovācijas iespējas un ieguvumi vairāk jāskaidro tieši cittautiešiem, kuri ir salīdzinoši kritiskāk noskaņoti par iespējamu dalību mājas renovācijas izmaksu segšanā.
Katrs desmitais (11%) ekonomiski aktīvais iedzīvotājs norāda, ka jau dzīvo renovētā vai jaunā mājā, tādēļ jautājumi par mājas renovāciju viņiem nav aktuāli. Savukārt 4% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jautāti par apkures rēķinu apjomu, vairākums (85%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atklāj, ka apkures sezonā viņu ģimenes vidējais rēķins mēnesī par apkuri ir no 21 līdz 100 latiem (29% – no 21 līdz 50 Ls; 28% – no 51 līdz 70 Ls; 28% – no 71% līdz 100 Ls).
Nelieli apkures rēķini (līdz 20 latiem mēnesī) apkures sezonā ir tikai 2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt 12% ģimenes vidējais rēķins par siltumu apkures sezonā pārsniedz 100 latus (10% – no 101 līdz 150 Ls; 2% – 151 Ls un vairāk).
Viedoklis par iniciatīvu samazināt PVN apkurei
Portālā manabalss.lv ir ierosināta iniciatīva samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei no 12% uz 5%. Kā norāda iniciatīvas veidotāji, samazinot PVN apkurei, samazināsies vai vismaz nepieaugs tarifi par siltumu, kā rezultātā uzlabosies iedzīvotāju pirktspēja. Absolūtais vairākums (86%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta iniciatīvu par PVN samazināšanu apkurei uz 5% (63% – noteikti jā; 23% – drīzāk jā). Salīdzinoši lielāks iniciatīvas atbalsts ir cittautiešu vidū.
Jāatzīmē, ka pētījums tika veikts dažas dienas pirms notikušās Saeimas sēdes, kurā Budžeta un finanšu komisija noraidīja priekšlikumu samazināt PVN mājsaimniecību apkurei uz 5%.
7% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta iniciatīvu samazināt PVN apkurei (3% – noteikti nē; 4% – drīzāk nē), savukārt 7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Par pētījumu
Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 15. līdz 17. janvārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.
Par TNS
TNS ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.
Kontakti
Laura Vendele
Mārketinga vadītāja
t 67 096 300
laura.vendele@tns.lv
www. twitter.com/TNSLatvia