Kantar COVID-19 barometra pētījuma dati atklāj atšķirīgus iedzīvotāju segmentus, atkarībā no rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu. Segmentācijas noteikšanai izmantota starptautiska metodoloģija, kas pievēršas padziļinātai iedzīvotāju sajūtu un uzvedības izpētei krīzes situācijas pārvarēšanā. Latvijas iedzīvotāju rīcības stratēģijas pandēmijas pārvarēšanai tiek monitorētas kopš 2020. gada augusta.

Jaunākais Kantar COVID-19 barometra mērījums atklāj, ka Latvijā pandēmijas pārvarēšanai iedzīvotāji joprojām biežāk izvēlas Distancētas attieksmes jeb “Que Seras” stratēģiju, kuru pārstāv 42% Latvijas iedzīvotāju. Šie cilvēki neizjūt lielu satraukumu par situāciju, kopumā ir pārliecināti par savu drošību un veselību. Nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, taču viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem un neuzņemt pārāk daudz informācijas, kas varētu radīt lieku satraukumu.

Nozīmīga daļa iedzīvotāju (20%) izvēlas Strausa taktiku – izvairīgu, vienaldzīgu attieksmi pret koronavīrusa esamību, bīstamību un tā ietekmi uz sabiedrību, kā arī ir pret COVID-19 vakcināciju.

Citas rīcības stratēģijas Latvijā šobrīd ir mazāk izplatītas. 11% ir Noteikumu ievērotāji – uzmanīgi un atbildīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus, 10% – Rīcības pieprasītāji, kuri ir satraukti un raugās uz situāciju pesimistiski. 10% iedzīvotāju izvēlas Nogaidošu pozīciju jeb vēlas “pārziemot” krīzi, īpaši neinteresējoties par jaunāko informāciju, tomēr ievērojot ierobežojumus. Vismazākais iedzīvotāju skaits izvēlas taktiku Paļaujas, ka būs risinājums (7%), kuri ļoti satraucas par nākotni un paļāvīgi gaida risinājumu no valdības.

Vērojot Latvijas iedzīvotāju krīzes laikā izvēlēto taktiku dinamiku pēdējo 13 mēnešu laikā, vērojams Noteikumu ievērotāju īpatsvara kritums (no 18% 2020. gada augustā līdz 11% 2021. gada septembrī), un vienlaikus par 10 procentpunktiem Distancētās attieksmes ievērotāju pieaugums (42% 2021. gada septembrī, 32% 2020. gada augustā). Cilvēku rīcība un viedoklis mainās līdz ar epidemioloģiskās situācijas attīstību un aktuālajiem izaicinājumiem. Piemēram, stratēģija Rīcības pieprasīšana ir bijusi raksturīgāka pagājušā gada ziemā (19% 2021. gada janvārī). To, iespējams, var saistīt ar to, ka šajā periodā tika ieviesti stingrāki ierobežojumi COVID-19 apkarošanai, un vakcīnu pieejamība bija ierobežota.

Salīdzinot sabiedrības noskaņojumu 2021. gada jūlijā un septembrī, ir vērojamas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret dažādiem ar pandēmiju saistītiem apstākļiem. Pieaugusi sabiedrības neiecietība pret līdzcilvēkiem, kuri neievēro noteikumus: 38% iedzīvotāju (2021. gada jūlijā – 33%) atzīmējuši, ka kļūst nikni, redzot, ka kāds neievēro valdības jaunākās norādes. Tiek aktīvāk sekots līdzi aktuālajai informācijai: 36% (2021. gada jūlijā – 28%) katru dienu pārbauda jaunāko statistiku par to, cik cilvēku ir inficējušies vai miruši no COVID-19, 56% (2021. gada jūlijā – 49%) lasa, pamana un dzird daudz informācijas par jaunumiem saistībā ar COVID-19.

Tie iedzīvotāji, kas izvēlas Distancētās attieksmes taktiku vai ieņem Nogaidošu pozīciju, aktīvāk cenšas izvairīties no sarunām par COVID-19 tēmu (56% un 62%), kamēr 22% Strausu, 29% Rīcības pieprasītāju un 28% Noteikumu ievērotāju uzskata, ka COVID-19 ir viņu galvenais sarunu temats, kas ir biežāk nekā vidēji Latvijā (14%).

Kā uzticamākos informācijas avotus par situāciju saistībā ar pandēmiju un COVID-19 izplatību Latvijā iedzīvotāji biežāk min valsts iestāžu mājas lapas, medijus un ģimenes ārstus.

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju datus kopumā ar katra segmenta paradumiem, vērojams, ka Distancētās attieksmes pārstāvji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji kopumā uzticas valsts iestāžu interneta mājaslapām (28% pret 34% Latvijā kopumā), un iedzīvotāji, kuri izvēlas Strausa taktikas stratēģiju, izteikti maz uzticas kādam no oficiālajiem informācijas avotiem saistībā ar koronavīrusu (14% pret 6% Latvijā kopumā). Tomēr tajā pašā laikā viņi biežāk izvēlas COVID-19 kā savu galveno sarunu tematu.

Lai veiksmīgāk uzrunātu iedzīvotājus ar Distancētu attieksmi, būtu ieteicams saglabāt optimismu, iedrošināt un veicināt pēc iespējas vienkāršāku piekļuvi informācijai. Strausa taktikas pārstāvjiem – piemērota skaidra, caurspīdīga komunikācija virzībā uz atgriešanos atpakaļ ierastajā ikdienā.

Segmentu apraksti:

	Strausa taktika jeb Ostriches Izvairīga un vienaldzīga attieksme pret kopējo situāciju. Ir relaksēti, neizjūtot nekādas bažas vai bailes. Šajos apstākļos jūtas emocionāli droši un stabili. Vismazāk norūpējušies par vīrusu un nejūt tā ietekmi uz viņu dzīvi. Vienaldzīgi pret veselības aizsardzības un drošības pasākumiem. Neuztrauc, ja citi neievēro valdības norādes. Ignorē informāciju un ziņas par COVID-19. Neatbalsta stigru kontroli noteikumu ievērošanai. Pārliecināti, ka, ievērojot piesardzību un higiēnu, būs drošībā un pasargāti. Uzskata, ka valdībai vairāk jāuzņemas iniciatīva situācijas risināšanā. Viņi pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties savā “vecajā dzīvē”.
	Distancēta attieksme jeb Que Seras Viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem. Neizjūt lielu satraukumu par situāciju. Kopumā pārliecināti par savu drošību un veselību. Cenšas saglabāt “veselo saprātu” un nepazaudēt realitātes sajūtu. Nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, drīzāk distancējas. Cenšas izvairīties no publiskās informācijas par COVID-19. Veselības aizsardzības un drošības pasākumus ievēro daļēji – “nepārspīlējot”.
	Nogaidoša pozīcija jeb Hibernators Vēlas mierīgi “pārlaist” šo krīzi jeb, tēlaini izsakoties, “pārziemot”. Pieņēmuši situāciju kā faktu un uzskata, ka nav jāseko līdzi informācijai par vīrusa attīstību un inficējušos skaitu. Piesardzīgi, ievēro distanci un citus nosacījumus, bet nav pārāk nobažījušies par esošo situāciju un savu nākotni. Neitrāla pozīcija, vērtējot veselības sistēmas kapacitāti vai valdības spēju risināt situāciju.
	Noteikumu ievērošana jeb Good Citizens Uzmanīgi un atbildīgi ievēro visas veselības aizsardzības un drošības pasākumus. Sagaida, ka arī citi tos ievēros. Atbalsta stingru kontroli noteikumu ievērošanai. Diezgan distancēta attieksme attiecībā uz kopējo situāciju un satraukumu, neļaujas panikai. Pārliecināti par veselības sistēmas kapacitāti. Stabils emocionālais noskaņojums, neizjūt lielu satraukumu. Aktīvi seko līdzi jaunākai informācijai par COVID-19 un saslimšanas gadījumiem.
	Paļaujas, ka būs risinājums jeb Distressed Dreamers Nobažījušies un patiesi satraukti par esošo situāciju un iespēju saslimt. Meklē atbalstu un paļāvīgi gaida risinājumu, ticot ka nākotnē viss būs labi un viss atrisināsies pozitīvi. Lielas cerības liek uz valdību un ir pārliecināti, ka valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu krīzes situāciju. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību. Ļoti uzmanīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus un dusmojas, ja citi to nedara.
	Rīcības pieprasīšana jeb Precarious Worriers Satraukti un nobijušies, uzskata, ka “viss ir slikti”. Emocionālas grūtības tikt galā ar radušos situāciju. Raksturīgs augsts stresa līmenis. Dramatizē situāciju. Uzmanīgi ievēro noteikumus un dusmojas, kad citi to nedara. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību, un tas ir viens no aktuālākajiem ikdienas sarunu tematiem. Sagaida situācijas atrisinājumu no valdības un globālajām institūcijām. Uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai situāciju atrisinātu. Atšķirībā no citiem, ir visvairāk nobažījušies, ka COVID-19 krīzes dēļ veselības sistēma sabruks.

Ja vēlaties noskaidrot, kuram segmentam piederat Jūs, spiediet šeit.

Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs.
Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 24. līdz 27. septembrim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Papildu informācija:

Inta Priedola
Vecākā klientu vadītāja
Brand Strategy | Consulting
inta.priedola@kantar.com