Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 82% jūtas informēti par eiro valūtas drošības pazīmēm. Tai skaitā „drīzāk informēti” jūtas 47% un „pilnībā informēti” – 35% iedzīvotāju. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Biežāk pietiekami informēti par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm jūtas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, cilvēki ar augstākiem ienākumiem (301 – 450 eiro uz vienu cilvēku ģimenē), kā arī studenti un skolēni. Savukārt nepietiekami informēti par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm biežāk jūtas cittautieši, pensionāri, bezdarbnieki un iedzīvotāji Latgales un Zemgales reģionos.

Iedzīvotāji kā eiro drošības pazīmes bez priekšā teikšanas paši visbiežāk nosauc ūdenszīmes (62%), drošības joslas (41%) un krāsu maiņas efektu (23%) banknotē. Tikai 16% iedzīvotāju nevar nosaukt nevienu konkrētu drošības pazīmi.

Caurmērā 9 no 10 iedzīvotājiem jeb 90% uz aptaujas brīdi bija ievērojuši reklāmas par eiro drošības pazīmēm. Īpaši augsti reklāmu ievērošanas rādītāji ir latviešu un rīdzinieku vidū.

Gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro monētas un banknotes ir „diezgan droša” vai „ļoti droša” nauda, tomēr gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju tās uzskata par nedrošām.

Eiro par drošu valūtu biežāk uzskata studenti, skolēni, iedzīvotāji 15-24 gadu vecumā, Rīgā dzīvojošie, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un tie iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī ir 301 eiro vai vairāk. Nedroši vai diezgan nedroši attiecībā uz eiro biežāk ir Zemgalē dzīvojošie un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 150 eiro uz vienu cilvēku ģimenē).

TNS finanšu pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē pētījuma rezultātus: ”Augstie iedzīvotāju informētības par eiro valūtas drošības pazīmēm pašnovērtējuma rādītāji ir rezultāts sekmīgai informēšanas kampaņai par šīm pazīmēm. Tomēr, lai arī informatīvā līmenī rādītāji ir augsti, iedzīvotājiem vēl pietiekami nav izstrādājusies arī emocionālā drošības sajūta attiecībā uz šo mums vēl pagaidām jauno valūtu. Paejot ilgākam pierašanas pie eiro laika periodam, palielināsies arī atbalsts jaunajai valūtai, kas savukārt iet roku rokā ar priekšstatu par eiro valūtas drošību.”

Par pētījumu

Iedzīvotāju aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. februāra līdz 3. martam, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1007 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.

Par TNS

TNS ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts – gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

Kontakti

Laura Vendele
TNS mārketinga vadītāja
t 67 096 300
laura.vendele@tns.lv
www.
twitter.com/TNSLatvia