18. martā tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Miega diena (World Sleep Day). Pasaules miega diena ir ikgadējs, visā pasaulē notiekošs pasākums, kura mērķis ir pievērst uzmanību ar miegu saistītiem jautājumiem. Pirmo reizi Pasaules miega diena tika atzīmēta 2008. gadā ar lozungu “Guli cieši, dzīvo modri”. Šogad šīs dienas sauklis ir: “Kvalitatīvs miegs, veselīgs prāts, laimīga pasaule” (Quality Sleep, Sound Mind, Happy World).
Tuvojoties šai dienai, pētījumu kompānija Kantar noskaidroja, vai un cik bieži iedzīvotāji Latvijā ir izjutuši miega traucējumus? Kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši iedzīvotāju emocionālo veselību? Veselīgs miegs – tā ir pamatfunkcija un viens no veselības pīlāriem, bet daudziem šajā sarežģītajā laikā miega kvalitāte būtiski cieš.
Kantar martā veiktais pētījums liecina, ka kopumā 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši dažādus miega traucējumus (piemēram, bezmiegu, mošanos naktīs, neizgulēšanās sajūtu, sliktus sapņus). Turklāt 43% iedzīvotāju miega traucējumus izjūt pat katru nakti vai vairākas reizes nedēļā.
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (24%) pēdējā mēneša laikā miega traucējumus nav izjutis.
Iezīmējas sakarība, ka iedzīvotāji ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē (32%) salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē (20%) ir norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā viņi miega traucējumus nav izjutuši.
Miega traucējumus caurmērā biežāk ir izjutuši iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi (701 EUR –1000 EUR) uz vienu cilvēku mēnesī.
Raksturīgi, ka miega traucējumus pat katru nakti salīdzinoši biežāk ir izjutušas tieši sociāli neaizsargātākās grupas – nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas, kā arī aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 EUR) mēnesī.
Ņemot vērā, ka kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt labu garīgo veselību un otrādi – laba emocionālā pašsajūta veicina pilnvērtīgu miegu, Kantar pētīja, vai un kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli?
85% Latvijas iedzīvotāju vērtējumā karš Ukrainā kopumā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli
Pētījuma rezultāti liecina, ka absolūtā vairuma (85%) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli (vairāk nekā ceturto daļu (28%) iedzīvotāju – tas ir ļoti lielā mērā ietekmējis; teju trešo daļu (31%) iedzīvotāju – lielā mērā ietekmējis, bet ceturto daļu (25%) iedzīvotāju – nedaudz ietekmējis).
Savukārt desmitā daļa (10%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka karš Ukrainā kopumā nav negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli, bet 5% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Datu analīze sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās atklāj, ka to, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli ir ietekmējis negatīvi, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē (89%) ir norādījuši salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē (78%). Jāatzīmē, ka 16% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē ir atzinuši, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā nav ietekmējis, kamēr iedzīvotāju ar latviešu sarunvalodu vidū šis rādītājs ir divas reizes zemāks (7%).
Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību, strādnieki, bezdarbnieki ir uzsvēruši, ka karš Ukrainā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli. Jāuzsver, ka ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā būtiski biežāk nekā vidēji negatīvi ir ietekmējis arī skolniekus un studentus.
Ģeopolitiskie notikumu negatīvo ietekmi uz savu emocionālo stāvokli caurmērā biežāk ir uzsvēruši arī iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi (701 EUR –1000 EUR) uz vienu cilvēku mēnesī. Šīs grupas respondenti ir arī biežāk norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā izjūt dažādus miega traucējumus.
Kantar pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Dati iezīmē tendenci, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība pašlaik piedzīvo pat vēl būtiskāku satricinājumu nekā Covid-19 pandēmijas dēļ. Kantar šī gada janvārī veiktā Covid-19 Barometra dati rāda, ka trešdaļas iedzīvotāju (34%) vērtējumā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību un tas ir bijis augstākais rādītājs pēdējā pusotra gada laikā. Attiecībā uz karu Ukrainā absolūtā vairuma (85%) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā tas ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli un pašsajūtu”.
Par pētījumu
Kantar pētījumu veica divos viļņos no 2022. gada 1. līdz 3. martam un no 8. līdz 10. martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam attiecīgajā vecuma grupā. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.
Signe Kaņējeva
Lielo klientu direktore
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com