Turpinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā, Kantar pētīja, vai un kā karš Ukrainā ir ietekmējis Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli? Un, kādas ir šīs ietekmes izmaiņas dinamikā?

Pētījuma rezultāti liecina, ka 3/4 (76%) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā karš Ukrainā negatīvi ir ietekmējis viņu emocionālo stāvokli (tostarp vairāk nekā desmito daļu (12%) iedzīvotāju – tas ir ļoti lielā mērā ietekmējis; ceturto daļu (24%) iedzīvotāju – lielā mērā ietekmējis, bet 40% iedzīvotāju – nedaudz ietekmējis).

Teju piektā daļa (17%) Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka karš Ukrainā kopumā nav negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli, bet 7% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Datu analīze dinamikā liecina, ka kara Ukrainā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli pakāpeniski mazinās. Divu gadu laikā ir būtiski samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru emocionālo stāvokli karš Ukrainā kopumā ir ietekmējis (no 85% uz 76%). Turklāt būtiski ir samazinājies tieši to iedzīvotāju īpatsvars, kurus šie ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši ļoti lielā mērā un lielā mērā, pieaugot to iedzīvotāju skaitam, kurus šie notikumi ir ietekmējuši nedaudz.

 

Datu analīze sociāldemogrāfiskajās grupās atklāj to, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā ir ietekmējis negatīvi, latvieši (81%) ir norādījuši salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar krievu (vai citu) tautību (68%). Jāatzīmē, ka 23% aptaujāto krievu (vai citas) tautības iedzīvotāju, ir atzinuši, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā nav ietekmējis, kamēr latviešu vidū šis rādītājs ir gandrīz divas reizes zemāks (13%).

To, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā ir ietekmējis, vidēji biežāk ir norādījuši Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie, pakalpojumu jomā nodarbinātie, kā arī lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku) strādājošie.

Ģeopolitisko satricinājumu ietekmi uz savu emocionālo stāvokli caurmērā biežāk ir uzsvēruši arī iedzīvotāji, kuriem ir vidēji zemi ģimenes ienākumi (601 – 1000 EUR) uz vienu cilvēku mēnesī.

Jāatzīmē, ka skolnieki un studenti šajā pētījumā salīdzinoši biežāk ir atzinuši, ka ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā, viņus ir ietekmējis nedaudz vai nav ietekmējis nemaz (79%), kamēr pirms diviem gadiem veiktajā aptaujā viņi būtiski biežāk nekā citas iedzīvotāju grupas minēja, ka karš Ukrainā viņus ir negatīvi ietekmējis ļoti lielā vai lielā mērā (71%).

Kantar lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Lai gan kara Ukrainā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli kopumā joprojām ir augsta, tomēr divu gadu laikā iezīmējas ‘mērenāks’ šīs negatīvās ietekmes intensitātes vērtējums iedzīvotāju vidū”.

Par pētījumu

Kantar pētījumu veica no 2024. gada 26. līdz 28. martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam attiecīgajā vecuma grupā. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com