Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.
Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar, šī gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.
Tomēr, Kantar eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.
Kantar aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk gribētu pirkt dzīvokļus Rīgā ar divām vai trim istabām (attiecīgi 44% un 42% potenciālo pircēju). Interese par četru vai vairāk istabu dzīvokļu iegādi ir maza (tādus dzīvokļus Rīgā gribētu pirkt 10% potenciālo pircēju). Taču vēl mazāka interese ir par vienistabas dzīvokļu iegādi (4% potenciālo pircēju apsver šādu mazā dzīvokļa Rīgā iegādi).
Aktīvākie potenciālie dzīvokļu pircēji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem lielākiem par 1000 EUR un ģimenes kopējiem ienākumiem virs 1500 EUR mēnesī. Izšķirošais faktors dzīvokļa Rīgā iegādei būs cenas un kvalitātes attiecība, tomēr ne mazāk svarīga ir arī apkārtne, kurā atrodas dzīvoklis – vai tā ir ērta un droša pilsētvide un vai apkaime ir gana pievilcīga dzīvošanai un atpūtai tajā.
Kantar eksperti iesaka mājokļu Rīgā būvētājiem un attīstītājiem savos mājokļu piedāvājumos sabalansēt racionālos faktorus (cena, kvalitāte, kvadrātmetri, stāvs utt.) ar potenciālo pircēju emocionālajām vajadzībām (drošības sajūta, piederības apkaimei izjūta, draudzīgums ar kaimiņiem, mierīgums u.tml.). Situācijā, kad nekustamo īpašumu tirgū Rīgā ienāk vairāki tūkstoši jaunuzbūvētu, renovētu vai sekundārā tirgū esošu dzīvokļu ar ļoti līdzīgiem racionālajiem parametriem, potenciālajiem pircējiem arvien svarīgākas kļūst emocijas un izjūtas, ko sniedz dzīvoklis un tā apkaime. Tā daudziem dzīvokļa Rīgā pircējiem ir svarīgi, lai mājokļa tuvumā būtu daba – kāds mežs, parks vai skvērs, kāds ezers, dīķis vai Daugava.
Katra no Rīgas 58 apkaimēm pauž savu īpašo stāstu. Ieskatam apkaimju stāstos var pieminēt Kantar pētījumos atklāto, ka mierpilnās saskaņotības, sirdsmiera un patvēruma sajūtu iedzīvotājiem visvairāk nodrošina Āgenskalns, Torņakalns un Jugla. Šajās apkaimēs izvēlas dzīvot cilvēki, kuriem būtiska ir harmonija – dzīve rit saskaņā ar apkārtējo vidi. Dzīvesvieta ir viņu miera osta, kur patverties un atjaunot spēkus, kā arī justies droši un pasargāti. Tāpēc šajās apkaimēs iedzīvotāji mājokļu arhitektūrā un interjerā augsti novērtē kvalitāti, mazstāvu apbūvi, kā arī dabīgos un vietējos materiālus.
Apkaimju individuālais stāsts var būt spēcīgs potenciālo iedzīvotāju piesaistītājs jau esošajiem mājokļiem vai jaunajiem projektiem, secina Kantar eksperti. Īpaši svarīgi tas būs pēc pāris gadiem, kad pieaugs konkurence par tobrīd skaitliski mazāku nekā pašreiz esošo dzīvokļu Rīgā potenciālo pircēju daļu. Tāpēc pilsētvides plānotājiem, jauno un renovēto projektu attīstītājiem, kā arī pašiem iedzīvotājiem ir svarīgi skaidri un konsekventi stāstīt šo savas apkaimes īpašo stāstu, lai dažādām Rīgas apkaimēm piesaistītu arvien jaunus rīdziniekus.
Par pētījumiem
Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar kopš 2014.gada ir veikusi vairākus pētījumus par Latvijas iedzīvotāju vērtībām, attieksmi pret pilsētvidi un vajadzībām nekustamā īpašuma jomā. Pēdējais pētījums ir veikts laikā no 2018.gada 6. līdz 10. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 2104 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Izlase ir reprezentatīva 1,4 miljoniem Latvijas iedzīvotāju attiecīgajā vecumā.