Cilvēkiem un zīmoliem, saskaroties ar Covid-19 pandēmiju, šis ir neskaidrību pilns laiks. Valstis reaģē atšķirīgi, cilvēki jūtas nedroši un nobijušies, un zīmoli meklē labāko iespējamo veidu, kā reaģēt uz krīzes situāciju – reklamēties vai nereklamēties, kā pielāgot relīzes plašsaziņas līdzekļos, kā uzturēt attiecības ar klientiem, un kopumā – kā pieņemt pareizos lēmumus.

Lai iegūtu dziļāku izpratni par to, kā cilvēki reaģē konkrētajā situācijā un zinātu, kā reaģēt, plānot nākotni piemērotā un izmērāmā veidā, Kantar ir uzsācis globālu pētījumu, kas aptver vairāk nekā 30 valstis un 25 000 patērētājus. Arī Latvijā Kantar šī pētījuma ietvaros kopš 30. marta veic regulāru iedzīvotāju aptauju. Kopumā līdz aprīļa beigām šī pētījuma ietvaros tiks realizēti trīs pētījuma viļņi, kas ļaus sekot līdzi tendencēm un izmaiņām iedzīvotāju noskaņojumā un ikdienas ieradumos.

Lai palīdzētu jūsu uzņēmumam pieņemt lēmumus, kas būs jāpieņem nākamajās nedēļās un mēnešos, un saprastu, kā tas ilgtermiņā ietekmēs jūsu zīmolu, Kantar Covid-19 Barometra pētījumā uzsvars tiek likts uz šādiem jautājumiem:

• Kā cilvēki jūtas šodien?
• Kādas ir viņu lielākās bažas, bailes un gaidas?
• Kā mainās viņu attieksme?
• Kā ir mainījušies iepirkšanās paradumi?
• Un mediju un sociālo tīklu patēriņš?
• Ko tas nozīmē zīmoliem un mārketingam?
• Kā zīmoliem būtu jāreaģē uz notiekošajām izmaiņām?
• Kuri saskarsmes punkti tagad ir visbūtiskākie?
• Ko mēs varam sagaidīt tālāk?
• Ko varam mācīties no citām valstīm?

COVID-19 Barometra pētījuma pirmais posms norisinājās marta sākumā un sniedz zīmolu vadītājiem atbildes uz jautājumiem, kā nodrošināt, lai viņu zīmoli saglabātu saikni ar patērētājiem pandēmijas krīzes laikā. Pirmā posma rezultāti atklāj šādas globālās tendences:

Mediju paradumi

• Valstīm aizvien vairāk nonākot pandēmijas ietekmē, pieaug mediju patēriņš visos mājās pieejamajos kanālos. Pandēmijas vēlīnajos posmos tīmekļa pārlūkošana pieaug par 70%, tam seko (tradicionālā) TV skatīšanās, kas pieaug par 63% un sociālo mediju patēriņš, kas palielinās par 61% salīdzinājumā ar līdzšinējo lietošanas apjomu.
• Visos pandēmijas posmos WhatsApp ir tā sociālo mediju lietojumprogramma, kas piedzīvo vislielāko lietošanas pieaugumu, jo cilvēki cenšas nezaudēt saziņu. Kopumā WhatsApp lietojums ir pieaudzis par 40%; agrīnā pandēmijas posmā lietojums palielinājās par 27%, vidējā posmā par 41%, un valstīs ar vēlīno pandēmijas posmu pieaugums ir 51%. Spānijā laiks, kas tiek pavadīts WhatsApp, ir pieaudzis par 76%. Kopumā Facebook lietojums ir palielinājies par 37%. Ķīnā vietējo sociālo mediju lietojumprogrammu, tostarp Wechat un Weibo, lietošana ir palielinājusies par 58%.
• Pieaug visu ziņojumapmaiņas platformu lietošana, vislielākais pieaugums ir bijis vecuma grupā 18-34 gadi. Whatsapp, Facebook un Instagram ir piedzīvojis lietošanas pieaugumu par 40% vecuma grupā līdz 35 gadiem.
• Tradicionālie valsts mēroga ziņu kanāli (pārraides un laikraksti) ir visuzticamākie informācijas avoti – 52% respondentu, tos norāda kā ‘uzticamu’ avotu. Valdības aģentūru tīmekļa vietnes par uzticamām uzskata tikai 48% cilvēku, norādot, ka valdības pasākumi cilvēkiem pasaulē nesniedz pārliecību un drošību. Sociālo mediju platformas par uzticamas informācijas avotu uzskata tikai 11% cilvēku, norādot, ka uzticēšanās zudumu veicinājusi pieredze saistībā ar iepriekš notikušajām vēlēšanām.

Gaidas no zīmoliem

• Patērētāji sagaida, ka zīmoli, kurus viņi izvēlas, pirmkārt rūpējas par saviem darbiniekiem – 78%, ir svarīgi, ka uzņēmumi rūpējas par darbinieku veselību, un 62%, ka uzņēmumi īsteno elastīgu pieeju darbam.
• Atbalsts slimnīcām (41%) un palīdzība valdībai (35%) ir tas, ko sagaida salīdzinoši mazāka patērētāju.
• Pavisam neliela sabiedrības daļa sagaida, ka zīmoli beigtu reklamēties – tikai 8% respondentu to norāda kā prioritāti attiecībā uz zīmoliem. Tikpat daudzi uzskata, ka zīmoliem būtu “jānozūd”, lai ietaupītu izmaksas. Kantar lēš, ka pazušana no TV ekrāniem uz sešiem mēnešiem nozīmētu 39% samazinājumu kopējā zīmola komunikācijas atpazīstamībā, kas potenciāli var aizkavēt atgūšanos pēc pandēmijas.
• No tiem, kas turpina reklamēšanu, patērētāju vairākums sagaida reklāmas, kas pozitīvi ietekmētu sabiedrību;
  • ‘Runā par to, kā zīmols palīdz jaunajā ikdienas dzīvē’: 77%
  • ‘Informē par viņu centieniem risināt situāciju’: 75%
  • ‘Piedāvā mierīgu toni’: 70%
  • Skaidri iezīmējas kļūdas, ko nevajadzētu pieļaut reklāmās pandēmijas laikā
    – ‘Nevajadzētu izmantot koronavīrusa situāciju sava zīmola reklamēšanai’: 75%
    – ‘Būtu jāizvairās no humora pilna toņa’: 40%

Par mūsu pētījumu

Globālā pētījuma pirmajā posmā kopā aptaujāti vairāk nekā 25 000 cilvēki vairāk nekā 30 valstīs laika posmā no 2020. gada 14. līdz 23. martam. Katrā valstī tiek veiktas 500 intervijas, galvenokārt tiešsaistē, atsevišķās – pa tālruni.

Latvijā pētījumā papildu globālajiem izpētes jautājumiem tiek pievērsta uzmanība arī jautājumiem par iedzīvotāju emocionālo noskaņojumu un spēju pielāgoties pašreizējiem apstākļiem:

• Kas satrauc iedzīvotājus pašreizējos apstākļos? Kā iedzīvotāji jūtas šajā laikā?
• Kādas krīzes pārvarēšanas stratēģijas raksturīgas Latvijas iedzīvotājiem un kādu komunikāciju iedzīvotāji sagaida no zīmoliem?
• Kādas ir būtiskākās izmaiņās ikdienas gaitās, ieradumos? Kas pietrūkst no līdzšinējās dzīves?
• Kā pašreizējie apstākļi ietekmē darba apstākļus
• Kā vērtē savu finansiālo situāciju?

Ko tālāk?

Kantar Latvijas pētījuma pirmā posma rezultāti būs pieejami no 2020. gada aprīļa otrās nedēļas.  Sazinieties ar savu Kantar konsultantu, lai uzzinātu vairāk par Covid-19 barometra iespējām Latvijā.

Papildu informācija:

Inta Priedola
Vecākā klientu vadītāja
Brand Strategy | Consulting

inta.priedola@kantar.com