Vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar, izmantojot specializētos darbinieku pētījumu metodoloģiskos rīkus: TRI*M un HiPO, 2021. gada janvārī veica darba ņēmēju aptauju ar mērķi iegūt vispārēju pārskatu par darbinieku piesaistības rādītāja izmaiņām, kā arī organizāciju snieguma vērtējumu darbinieku vidū, identificējot stiprās un pilnveidojamās puses un nosakot vispārīgas prioritātes uzņēmumu, iestāžu turpmākai veiksmīgai attīstībai un pārvaldībai.

Pētījums, kas reprezentē visus Latvijas darba ņēmējus, tiek veikts regulāri reizi divos gados kopš 2005. gada un dod iespēju sekot līdzi darbinieku piesaistības rādītājiem dinamikā. Turpinājumā ieskats galvenajos pētījuma rezultātos un secinājumos.

Darbinieku piesaistības rādītājs Latvijā turpina pieaugt

TRI*M Darbinieku piesaistības metodoloģija palīdz uzņēmumiem, personāla nodaļām un vadītājiem radīt un nodrošināt tādu darba vidi, kas apmierina un motivē darbiniekus, lai darbinieki justos iesaistīti uzņēmumā, kurā strādā. Pēc Latvijas darbinieku piesaistības rādītāja pozitīvas dinamikas iepriekšējā periodā, arī šogad Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir vērojams darbinieku piesaistības rādītāja kāpums (par 7 indeksa punktiem).

Arī finanšu jomas eksperti pauž, ka, neskatoties uz to, ka pēdējā gada laikā ekonomikas izaugsme Latvijā ir kļuvusi lēnāka (t.sk. Covid ietekmes kontekstā), darba tirgus situācija Latvijā saglabājas kopumā stabila un darba tirgus Latvijā joprojām ir “silts”.

Latvijas darbinieku kopējais TRI*M piesaistības indekss (67 punkti) ir vērtējams kā vidēji augsts un liecina par darbinieku lojalitātes pieaugumu. Šis ir vēsturiski augstākais rādītājs kopš 2005.gada veiktajiem mērījumiem – augstākais rezultāts pēdējo 15 gadu laikā.

Analizējot situāciju Baltijā, redzams, ka darbinieku piesaistības indekss Latvijā (67 punkti) ir salīdzinoši augstāks nekā vidēji Baltijā (57 punkti). Interesanti, ka Kantar grupas uzņēmumu veiktā Eurobarometer pētījuma jaunākie dati ES 28 dalībvalstīs liecina, ka apmierināti ar dzīvi Latvijā ir kopumā 69% iedzīvotāju, Baltijas valstīs vidēji šis rādītājs ir līdzīgs (72%). Jāuzsver, ka, veicot pētījumu rezultātu interpretāciju, jāņem vērā strauji mainīgā Covid situācija un tās ietekme attiecīgajā valstī.

No piesaistības indeksu veidojošiem pieciem jautājumiem “kopējā apmierinātība” un “atkārtota pieteikšanās” ir salīdzinoši augstāk vērtētie aspekti. Pie tam “kopējās apmierinātības” vērtējums divu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Tradicionāli zemāk ir novērtēta tuvāko kolēģu, līdz ar to netieši arī sava motivācija, tomēr arī “kolēģu motivācijas” aspekta vērtējums pēdējo divu gadu laikā ir nozīmīgi uzlabojies. Interesanti, ka kolēģu, un pastarpināti savu motivāciju, caurmērā biežāk augstāk ir vērtējuši gados jaunāki darbinieki (18-25 g.v.), kā arī NVO strādājošie.

Pozitīvos komentārus savas apmierinātības vērtējumam darbinieki spontāni ir snieguši ievērojami biežāk nekā negatīvos komentārus (attiecīgi: 73% un 32%). Bez tam pozitīvie komentāri ir sniegti būtiski biežāk kā divus gadus iepriekš veiktajā pētījumā, kas sasaucas ar piesaistības indeksa rādītāja kāpumu.

No pozitīvajiem komentāriem, pētījumā būtiski biežāk kā iepriekš ir minēti: «stabils darbs», «regulāra alga», «laba darba organizācija», «labi darba apstākļi un vide», «atbalstoša un uzticama vadība», «labs kolektīvs», «ir darbs», «jūtos novērtēts darbā» u.tml.. No negatīvajiem komentāriem salīdzinoši biežāk ir minēta «neatbilstoša alga». Raksturīgi, ka Covid-19 pandēmijas laikā biežāk kā iepriekš ir sniegti negatīvi komentāri par to, ka ir «nepietiekams darba apjoms».

Aplūkojot indeksa rādītājus sīkākās apakšgrupās, redzams, ka salīdzinoši augstāki piesaistības rādītāji Latvijā ir vērojami starp gados jaunākiem darbiniekiem (18–35 gadi), darbiniekiem, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 1 – 5 gadus, augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, un augstākā līmeņa speciālistiem, aptaujātajiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem, NVO nodarbinātajiem, kā arī vidējos uzņēmumos (50 – 249 darbinieki) un Rīgā, Zemgalē strādājošajiem.

Potenciālās “riska grupas” jeb tie darbinieki, kuru vidū vērojami salīdzinoši zemāki piesaistības rādītāji, ir darbinieki vecumā no 46 līdz 74 gadiem, arī ar darba stāžu mazāk par 1 gadu (iespējams, tas ir Covid-laika fenomens), un no 6 līdz 15 un vairāk gadiem, pakalpojumu jomā strādājošie un kvalificētie strādnieki, darbinieki, kuru ienākumi ir zemi, vidēji zemi vai vidēji augsti, kā arī Kurzemē un Latgalē nodarbinātie.

Kā norāda Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva: “Atšķirības piesaistības līmenī pēc darba stāža (arī pēc vecuma grupām) lielā mērā saistāmas ar dabisko darbinieka “dzīves ciklu”, kas sākotnēji ir augšupejošs un vēlāk lejupejošs. Ja darbinieks pirms lejupejošās fāzes pats vai ar darba devēja atbalstu vertikāli vai horizontāli “neizaug”, nemaina fokusu, skatījumu, neattīstās, pastāv risks apmierinātības, motivācijas un lojalitātes līmeņa kritumam”.

Kādi ir pētījuma galvenie secinājumi un atziņas?

 Darbinieku augsto piesaistības rādītāju Latvijā ietekmē un veicina vairāku faktoru kopums:

• Uzņēmumu vadības attieksmei, izpratnei, atsaucībai, komunikācijai ar darbiniekiem šajos pandēmijas apstākļos ir ļoti liela, pat izšķiroša, loma un nozīme: strādājošie ieklausīšanos viņu vajadzībās un atbalstu uztver ļoti atzinīgi un patiesi novērtē
• Pandēmijas negatīvais fons un krīzes apstākļi (dažādi ierobežojumi un aspekti, kas ietekmē psihoemocionāli – izolācija, bailes u.tml.) aktualizē un «izceļ» dzīves un darba patiesās vērtības: cilvēki savu ikdienas darbu nereti ierauga citā gaismā, daudzi uzsver, ka viņu darbs ir interesants un aizraujošs, patiess sirds aicinājums, sniedz laimes, piepildījuma, gandarījuma sajūtu un ļoti novērtē arī to, ka darbs ir drošs un stabils
• Situācijā, kad apkārtējā sociālā un kultūras dzīve lielā mērā ir «apstādināta», daudziem darbs ir viena no retajām jomām, kur pašrealizēties, pabarot savu «gara maizi», komunicēt ar kolēģiem un socializēties, gūt savstarpēju atbalstu, vienotības un kopības sajūtu
• Daļa strādājošo nenoliedzami ir arī samazinājuši savas ekspektācijas pret darba devējiem un ir arī darbinieki, kuri pašreizējā situācijā, ir priecīgi par to vien, ka viņiem vispār ir darbs un iztika, jo citi cilvēki vispār ir palikuši bez darba un ar minimāliem iztikas līdzekļiem

Personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva uzsver: “Kopumā Latvijas TRI*M darbinieku piesaistības indeksa kāpums nenozīmē, ka var «atslābt», tieši otrādi, jāturpina sekot līdzi un rūpīgi monitorēt situāciju. Nereti noturēt un saglabāt labus rādītājus ir daudz grūtāk nekā sasniegt to kāpumu. Jāpatur arī prātā, ka pašreizējā situācija jeb “jaunais normālais” ievieš savas korekcijas un atstāj ietekmi, kas var būt atšķirīga dažādās jomās, nozarēs, valstīs un reģionos. Šī iemesla dēļ, gribētos teikt, ka esošajā situācijā vairāk ir jāfokusējas uz lokāliem rādītājiem, starptautiskos etalonrādītājus paturot zināšanai otrā plānā”.

Par pētījumu
Pētījumu par Latvijas darbinieku piesaistību, izmantojot specializēto TRI*M metodoloģiju (TRI*M Employee commitment), un Latvijas uzņēmumu, iestāžu snieguma vērtējumu darbinieku vidū, izmantojot specializēto Augsta snieguma organizācijas (HiPO – High Performance Organisations) metodoloģiju, vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica 2021. gada janvārī. Telefoninterviju veidā visā Latvijā tika aptaujāti 612 darba ņēmēji. Kantar pētījums ir reprezentatīvs strādājošo kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju izlašu veidošanā un veikšanā. Pētījuma veikšanas laikā valstī bija spēkā ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas dēļ.
Eurobarometer pētījums ES 28 dalībvalstīs tika veikts 2021.gada martā-februārī.

Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva
Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com