Kā notiek lēmumu pieņemšana dažādās situācijās? Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar sadarbībā ar Latvijas Organizāciju psihologu biedrību (LOPB) iedzīvotājiem Latvijā lūdza sniegt atbildes un novērtējumus uz dažādiem jautājumiem, lai varētu labāk izprast lēmumu pieņemšanas gaitu un to ietekmējošos aspektus. Šī pētījuma rezultāti tika atspoguļoti arī LOPB rīkotajā konferencē “Kas veido labu lēmumu?”, kuras mērķis bija iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumiem pasaulē un Latvijā un sniegt vispārēju izpratni par lēmumu pieņemšanu.
Ar lēmumu pieņemšanas aspektu izpēti padziļināti nodarbojas psiholoģijas zinātnes joma heiristika. Viena no heiristikas jomām ir “Enkurēšanas heiristika”, kas nosaka, ka mēs veidojam spriedumu par kādu situāciju, attiecinot mums pazīstamo informāciju uz šo jaunu situāciju.
Kā norāda LOPB pārstāvis Timurs Čžou: “Heiristika ir veids, kā cilvēks pieņem ātrus intuitīvus lēmumus, kad viņš neveic pamatīgus aprēķinus vai analīzi, bet vadās no iespaidiem, priekšstatiem un sajūtām. Šo fenomenu ir pētījuši vairāki zinātnieki, bet paši slavenākie ir Daniels Kanemans un Amos Tverskis. Viņi identificēja vairākus kļūdu veidus, kurus cilvēki pieļauj, pielietojot heiristikas.”
Piemēram, spontāni (nerēķinot) pieņemot lēmumu par kāda reizinājuma lielumu, cilvēki vadās no iespaida, kuru atstāj cipari virknes sākumā. Tādējādi dodot lielāku rezultāta vērtējumu reizinājuma rindai, kas sākas ar lielāku ciparu, salīdzinot ar tādu pašu ciparu reizinājumu, kas uzrakstīta pretējā secībā.
Lai pārliecinātos par šīs teorijas atbilstību Latvijas situācijai, aptaujā lūdzām iedzīvotājus novērtēt divu skaitļu rindu reizinājumus (1*2*3*…*10) un tādu pašu reizinājumu, tikai apgrieztā kārtībā (10*9*8*…*1). Pētījuma rezultāti parāda, ka aptaujātie salīdzinoši lielāku reizinājumu norādījuši ciparu reizinājumam (10*9*8*…*1 ), nevis šim pašam reizinājumam, sākot ar mazāko ciparu (1*2*3*…*10).
Vidējais vērtējums skaitļu reizinājumam, sākot ar mazāko ciparu, visiem respondentiem ir 3 371 313,6, savukārt vidējais vērtējums otrai reizinājuma rindai, sākot ar lielāko ciparu, ir 5 296 738,9. Jāatzīmē, ka šādu likumsakarību uzrāda gan vidējie rādītāji par visām iedzīvotāju atbildēm kopumā, gan arī analizējot katra respondenta atbildes – attiecīgi arī vienam respondentam jautājot reizinājumu katrai no reizinājumu rindām, ievērojami augstāks rezultāts bija reizinājumam (10*9*8*…*1 ) – vidējais vērtējums 3 446 164,5, salīdzinot ar reizinājumu (1*2*3*…*10), kur vidējais vērtējums bija 2 155 309,3.
Turklāt jāatzīmē, ka ievērojami biežāk kā reizinājuma (1*2*3*…*10) atbilde tika minēti 3-ciparu skaitļi un 4-ciparu skaitļi. Savukārt reizinājumam, sākot ar lielāko ciparu, salīdzinoši biežāk kā atbilde tika minēti 5-ciparu un lielāki skaitļi.
Dati: Kantar, 2020
Līdzīgu likumsakarību mēs arī varam redzēt, lūdzot iedzīvotājiem novērtēt dažādu pilsētu lielumus. Saskaņā ar heiristikas teoriju lielo pilsētu iedzīvotājiem ir tendence dot lielāku pilsētas iedzīvotāju skaita novērtējumu nekā mazo pilsētu iedzīvotājiem.
“Retais cilvēks zinās precīzu ciparu, tāpēc viņš mēģinās dabūt atbildi, attiecinot vidi, kur viņš dzīvo pret to vietu par kuru viņam ir jāizdara minējums. Šinī gadījumā mūsu vide nosaka, kādu atbildi mēs izvēlēsimies. Rīdzinieki, izsakot vērtējumu par Palangu, par atskaites punktu paņems Rīgu. Savukārt ne-rīdzinieki mēģinās sniegt atbildi, vadoties no savas dzīvesvietas populācijas. Rīgas iedzīvotāji būs tendēti nosaukt mazāku iedzīvotāju skaitu, nekā ir kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā, bet lielāku, nekā to minēs mazpilsētu iedzīvotāji. Arī lielākas pilsētas, tādas kā Varšava, iedzīvotāju skaitu, rīdzinieki un ne-rīdzinieki vērtēs dažādi, jo atskaites punkts ir dažāds. Šie piemēri norāda, ka, izdarot ātros secinājumus, mēs ietekmējamies no iespaidiem, kuri var būt tālu no realitātes”, atzīmē LOPB pārstāvis Timurs Čžou.
Kā norāda Dace Goško, Kantar sociālo pētījumu eksperte: “Arī mūsu pētījumā iezīmējās tendence, ka, novērtējot Lietuvas pilsētas Palangas iedzīvotāju skaitu, Rīgas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk kā Palangas iedzīvotāju skaitu norādījuši virs 100 tūkst., savukārt citu pilsētu iedzīvotāji ievērojami retāk ir novērtējuši Palangas lielumu virs 100 tūkst.”
Jāatzīmē, ka vidējais Palangas iedzīvotāju novērtējums rīdzinieku vidū ir 80 019,4 iedzīvotāji, savukārt vidējais Palangas iedzīvotāju skaita novērtējums citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju vidū ir 76 845,4 iedzīvotāji.
Dati: Kantar, 2020
Jāatzīmē, ka, sniedzot Polijas pilsētas Varšavas iedzīvotāju skaita novērtējumu, Rīgas iedzīvotāji kopumā ir devuši mazāku novērtējumu nekā citu Latvija pilsētu iedzīvotāji – attiecīgi rīdzinieki kā Varšavas kopējo iedzīvotāju skaitu vidēji ir norādījuši 2 016 190,3 iedzīvotājus, savukārt citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji – vidēji ir minējuši 2 416 814,0 iedzīvotājus. Tomēr redzams, ka Rīgas iedzīvotāji būtiski retāk kā Varšavas iedzīvotāju skaitu norādījuši līdz 100 tūkstošiem.
Dati: Kantar, 2020
Par pētījumu
Kantar sadarbībā ar Latvijas Organizāciju psihologu biedrību laikā no 2020. gada 22. līdz 24. septembrim veica iedzīvotāju aptauju par lēmumu pieņemšanu. Pētījumā ar interneta starpniecību visā Latvijā tika aptaujāti 800 iedzīvotāju.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa tika veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā Kantar stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.
Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.