Visā 2017.gadā kopumā lineārās TV skatītākā programma bija “Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Zviedrija” kanālā TV3, kuru vēroja vidēji 12,8% jeb 245,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem. Gada topa otrajā vietā ierindojās “Latvijas valsts himna” kanālā PBK, kuru vēroja vidēji 10,8% jeb 207,3 tūkstoši skatītāju. Savukārt 2017.gada trešā skatītākā programma bija ”Eiropas meistarsacīkstes basketbolā. Latvija – Slovēnija” kanālā TV3, kuru vēroja vidēji 10,6% jeb 202,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Topa ceturtajā vietā – “Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Jaunajā gadā” kanālā PBK, kuru vēroja vidēji 10,2% jeb 196,2 tūkstoši skatītāju. Programmu topa piektajā vietā ierindojās “Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija – Vācija” kanālā TV3, kuru vēroja vidēji 10,1% jeb 192,7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem.

Kantar Mediju pētījumu vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka 2017.gada skatītākā programma bija Pasaules meistarsacīkšu spēle hokejā starp Latviju un Zviedriju. Topā iekļuvušas arī citas Pasaules meistarsacīkšu hokejā un Eiropas meistarsacīkšu basketbolā spēles, kā arī amatpersonu uzrunas un apsveikumi gadumijā, šovs “X faktors”, kurš pirmo reizi norisinājās Latvijā, kā arī vairākas filmas “Viens pats mājās” daļas, kas jau tradicionāli daudzus gadus ir skatītāko programmu vidū.

Oskars Rumpēters atzīmē vairākas interesantas iezīmes Lineārās TV gada topā. Ja 2015. un 2016.gadā skatītākie raidījumi bija Eirovīzijas dziesmu konkursa fināli, tad šogad programmu topā iekļuvusi tikai Eirovīzijas 1.pusfināla pārraide, kurā piedalījās Latvijas pārstāvji “Triana Park”, kā arī ar to saistītais “Supernova 2017. Fināls”. Savukārt pašmāju filma “Svingeri” oktobrī kļuva par skatītāko raidījumu un iekļuva arī 2017.gada satītāko programmu topā (tāpat kā ar to saistītais “Svingeru” speciālizlaidums raidījumā “Dzīves smalkumi”). Novembrī pirmizrādi televīzijā piedzīvoja vēl viena pašmāju filma – “Melānijas hronika”, kura arī iekļuva pagājušā gada skatītāko programmu topā.

Reitings% – vidējais raidījuma skatītāju skaits procentos;
Reitings’000 – vidējais raidījuma skatītāju skaits tūkstošos;
Share% – vidējais raidījuma skatītāju skaits attiecībā pret visiem tā brīža TV skatītājiem.

Par pētījumu
Pētījumu kompānija Kantar Latvijā kopš 1999. gada veic televīzijas auditorijas pētījumu, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV metrus. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par TV kanālu skatītāju auditoriju un to raksturojošām pazīmēm, par TV kanālu skatīšanos dažādās mērķa grupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Datus var analizēt, apkopojot lineārās vai konsolidētās TV skatīšanos. Lineārā TV ir TV programmu vērošana to ētera laikā. Konsolidētā TV ir TV programmu vērošana to ētera lakā un ar nobīdi laikā – līdz septiņām dienām pēc to ētera laika.

TV auditorijas pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis. Tā respondenti ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no četriem gadiem, kuru mājsaimniecībā ir vismaz viens strādājošs televizors un kāds no TV pieslēgumiem (virszemes televīzija, interaktīvā televīzija, kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija).

Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Oskars Rumpēters

Kantar Vecākais klientu vadītājs, mediju pētījumi
t 6709 6300
e oskars.rumpeters@kantar.com
e tns@tns.lv
twitter: twitter.com/TNSLatvia
facebook: facebook.com/TNSLatvia