Kantar pētījumu vadītāja Santa Lazdiņa uz sarunu aicināja uzņēmuma ilggadējā sadarbības partnera VAS “Latvijas Pasts” Mārketinga un pakalpojumu attīstības daļas vadītāju Juhanu Rasu un lūdza dalīties savā pieredzē par radošumu un inovācijām jaunu produktu izstrādē un attīstībā.

Kas Jūsu izpratnē ir radošums? Kā Jūs to saprotat? Kādus radošus risinājumus un pieejas izmantojat savā ikdienas darbā?
Teikšu uzreiz, mums (VAS “Latvijas Pasts”) ir mārketinga un pakalpojumu attīstības daļa. Tās ir kā divas dažādas daļas, bet abas veiksmīgi darbojas kopā. Līdz ar to radošums mārketinga nozarē ir vienkārši pašsaprotams visiem, kas darbojas ar reklāmu. Bet, kas attiecas uz pakalpojumu attīstības daļu, tad tur tas radošums ir mazliet citāds. Ne vienmēr ir kreatīvi risinājumi to tradicionālajā izpratnē, bet gan ir daudz dažādas IT sistēmas, daudz dažādu veidu, kā tiek sniegti pakalpojumi, ir regulas, kas ir jāievēro. Tad, nu, šeit, lai klientam padarītu pakalpojumu efektīvāku, mums ir radoši jāpieiet. Kā notiek datu apmaiņa, ko mēs varam efektivizēt, lai mazāk klientam jāraksta ar roku, digitālā vide – tas brīdis, kad mums ir jādomā radoši, lai mēs varētu sniegt pakalpojumus ātrāk, efektīvāk un klientam vienkāršākā veidā. Tur drīzāk ir tāds kā analītiskais radošums. Tas ir tas, ko es saprotu ar radošumu.

Atgriežoties pie mārketinga, kā Jūs personīgi uzturat šo radošo dzirksti? Kā Jūs meklējat šos risinājumus, jaunas idejas? Vai ir kāds konkrēts veids? Kur meklējat iedvesmu?
Nav tādas vides, kur vienkārši varētu ieiet un pasmelties idejas. Tās var rasties no jebkā. Kaut kādi mazi ikdienišķi notikumi tevi var sasaistīt ar aktuālu tēmu tavā prātā. No mazas ikdienišķas lietas tu vari attīstīt domu gājienu, stratēģisku soli. Nav tādas platformas, kur varētu pasmelties radošumu. Jebkura ikdienišķa situācija tevi var uzvedināt uz pareiza domu gājiena, kuru pēc tam var pārbaudīt, parunājot ar draugiem, kolēģiem, sadarbības partneriem, ar kuriem mēs strādājam. Mūsdienās ir jādomā vienkārši. Mūsdienās cilvēkam ir informācijas pārbagātība, un pārlieku liels radošums tikai sarežģī situāciju un galvenās domas uztveri. Šobrīd cilvēkam vajag dot vienkāršu ziņu. Tas ir veids, kā tu vari pārdot, jo beigās tāpat runa ir par pārdošanas rādītājiem un rezultātiem. No pieredzes – tu taisi reklāmas, un mārketinga vides cilvēkiem liekas baigi forši, bet rezultāti nav tādi, kādus tu gribētu. Tad uztaisi pētījumu, fokusa grupu, paaicini auditoriju, kurai adresē konkrētu reklāmu, un beigās izrādās, cilvēkiem patīk vienkāršas lietas. Ir jāsaprot, ka tu netaisi reklāmas, lai tīksminātos par tām, bet, lai iedotu pareizo ziņu pircējam. Dažreiz ir jāuztaisa kaut kas tāds, ar ko tu līdz galam nevari palepoties, kur tu negribētu parakstīt savu vārdu apakšā, ka tu esi to taisījis, bet pēc tam vari palepoties ar rezultātiem. Man liekas, ka „vienkāršība” ir atslēgas vārds.

Par jauniem un inovatīviem produktiem kopā ar radošumu. Kāda ir Jūsu pieredze jaunu produktu izstrādē? Vai esat piedalījies jaunu produktu izstrādē arī kādā citā uzņēmumā vai tikai Latvijas Pastā?
Man tā pieredze līdz šim ir bijusi vairāk ar jaunu produktu ieviešanu tirgū. Kas attiecas uz Latvijas Pasts par jaunu produktu ieviešanu, tad mums ir šī nodaļa, kas ir pakalpojumu attīstības daļa, un mēs uzturam kādus 60% no ikdienā Latvijas Pasts sniegtajiem pakalpojumiem. Mēs analizējam savus pakalpojumus, kā mēs tos varētu padarīt vienkāršākus, saprotamākus, kā mēs kaut ko varam darīt efektīvāk. Tā būtībā nav tik daudz kā jaunu pakalpojumu ieviešana, bet esošo pakalpojumu pārveide, lai no jauna tos iznestu uz āru. Bet to var arī uzskatīt kā jaunu pakalpojumu ieviešanu. Mums ir arī pakalpojums “Pastnieks birojā”, pie kura mēs šobrīd strādājam. Tas ir esošs pakalpojums, bet mēs saprotam, kas ir nepieciešams juridiskām personām, lai viņas gribētu izmantot šo pakalpojumu arvien vairāk, un tas kļūtu vienkāršāks, līdz ar to, mums ir upgrade esošajiem pakalpojumiem. Bet ir bijuši gadījumi, kad pilnībā nomainām pakalpojumu, padarot tā būtību savādāku. Tu regulāri seko līdz tirgus tendencēm, paskaties, ko dara citu valstu pasti. Tad mēs apzinām izmaksas, apzinām mūsu iespējas un potenciālo auditoriju. Un beigās viss saslēdzas, un mēs izveidojam to pakalpojumu tādu, kāds tas ir nepieciešams lietotājam. Tā baigi “uz dullo” neko nedarām.

Domājot par uzņēmējdarbības vidi, vai jums būtu rekomendācijas citiem Latvijas uzņēmumiem? Piemēram, jaunu produktu izstrādē un inovāciju ieviešanā?
Man jau liekas, ka Latvijā nav problēmas ar jaunu pakalpojumu vai produktu ieviešanu. Brīžiem ir tik daudz foršas idejas, ka es pat brīnos, kur cilvēki izdomā tādas idejas. Banāli jau skan – “Galvenais ir nebaidīties!” Baidīties jau mazliet vajag. Savādāk, ja tev nebūs stresa, tad arī rezultātu tik ātri nesasniegsi. Saproti, ko vari izdarīt, saproti tirgu, un, kas ir ļoti svarīgi, notestē! Jebko, ko dari, pirms ieguldi baigi lielos līdzekļus, ar mazākiem līdzekļiem notestē šo pakalpojumu. Es biju šovasar tādā foršā darba grupā, kas bija par pakalpojumu dizainu, kur lielākā mācība bija tas, ko mēs jau darām Latvijas Pastā – mēs visu testējam reālajā vidē, un tas, man šķiet, ir tas pareizākais veids, kā strādāt.

Turpinājumā mazliet parunāsim par Pasta Balodi. Pastāstiet, kā nonācāt līdz šai domai, ka kaut kas tāds ir vajadzīgs? Kā Jūs to izdomājāt? Pastāstiet par šī pakalpojuma dzīves cikla sākuma posmu.
Pats sākuma posms bija ļoti, ļoti sen, iespējams, 2010. vai pat vēl senāks gads. Patiesībā Latvijas Pastam bija jau uztaisīts risinājums. Neatceros, kāds man bija telefons, bet Smartphone nebija, un tajā laikā tā digitālā vide nebija tik ļoti pieejama, līdz ar to, tas bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc šis pakalpojums līdz galam nedarbojās. Šobrīd vēlreiz aktualizējām ideju kā tādu, sapratām, kādā veidā mēs to gribam sniegt, notestējām, uztaisījām fokusu grupas par svarīgākajām tēmām. Pēc fokusa grupām mēs uztaisījām tādu platformas vidi, kura patiesībā jau bija gatava, kurā varējām integrēties, un divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem mēs šo pakalpojumu palaidām. Tas mums sanāca kā tests. Saprotam, ka šim pakalpojumam ir potenciāls, cilvēkiem patīk, ir ērts lietošanā, bet testa laikā, mēs redzējām, ka ir vēl ļoti daudz nianses, kas jāuzlabo.

Lūdzu, pastāstiet par pakalpojumu saturu. Kas ir “Pasta Balodis”?
Īsumā ir tā, ka tu elektroniski vari nosūtīt pastkarti, kuru adresāts saņems fiziskā veidā. Esam definējuši daudz dažādus svētkus, Valentīndiena, Sieviešu diena, Lieldienas, Ziemassvētki, dažādi nacionālie svētki, dzimšanas dienas, vārda dienas, jebkāds pasākums, kurā tu gribētu kādam nosūtīt pastkarti. Tu sēdi pie datora, izvēlies pastkarti, nosūti, to visu paveic elektroniski, nav nekur jāiet. Mēs šo pakalpojumu gribam pilnveidot, lai var lejupielādēt arī savu fotogrāfiju. Piemēram, ielādē savu selfiju, aizsūti draudzenei, un viņa saņems fiziskā veidā pastkarti ar tevi. Šobrīd mēs strādājam pie šī pakalpojuma attīstīšanas, ceram, ka varētu būt gatavs maija beigās. Bet pakalpojums ir foršs, ērti lietojams. Pēc pirmā testa mēs redzējām, ka ir pieprasījums, cilvēkiem tas patīk, tikai nepieciešams to padarīt ērtāku lietošanā un pilnīgāku no satura viedokļa. Mēs vēlamies, lai pakalpojums ir funkcionāls un maksimāli ērts. Lai nav jāreģistrējas, lai var ienākt kā parasts lietotājs, jo katra mazākā lieta, kas jāievada, tas jau kādam procentam cilvēku ir apgrūtinājums. Jo vairāk darbības liec darīt, jo mazāka iespējamība, ka cilvēks beigās to pakalpojumu nopirks. Tas ir tas, par ko mēs arī šobrīd domājam, tā loģistika. Jo skaidrs, ka mums arī ir kaut kādi dati jāapkopo, lai nogādātu to pastkarti galā, tad mēs domājam, kā to maksimāli izdarīt ērti klientam. Lai viņš var atnākt kā nereģistrēts lietotājs, to izdarīt, savadīt datus, kam grib izsūtīt, apmaksāt ar internetbanku, karti, vai ar sms, un viss.

Minējāt, ka veicāt fokusa grupas šim pakalpojumam. Kā šis pētījums palīdzēja pakalpojuma izveidē, attīstīšanā, pilnveidē? Vai rezultāti sniedza apstiprinājumu jau jūsu izvirzītajām hipotēzēm produktam kā tādam? Vai, teiksim, ieguvāt kaut ko pilnīgi jaunu, pārsteidzošu? Kāds bija jūsu ieguvums no šīs testēšanas.
Skaidrs bija tas, ka mēs izdomājam, ka jā, varētu aktualizēt šo pakalpojumu, kas 2008. gadā nestrādāja tā brīža digitālās situācijas dēļ. Būtībā fokusa grupā mēs gribējām saprast, vai cilvēkam vispār būtu aktuāli, vai ir vērts sākt no jauna, restartēt šādu pakalpojumu. Tas bija viens aspekts, ko mums vajadzēja saprast. Otrs, ir jāsaprot vai un cik cilvēks ir gatavs maksāt par šādu pakalpojumu. Nav jau noslēpums, ka Latvijas Pasts šādu pastkaršu sūtīšanu bez maksas jau piedāvā uz Māmiņdienu un Tēva dienu, un ļoti, ļoti daudz cilvēku izmanto šo pakalpojumu un sūta. Princips ir tāds pats. Elektroniskā veidā tu izvēlies paskarti, un aizsūti savai mammai vai tētim. Tas vien pierāda, ka par šāda veida pakalpojumu interese ir. Fokusa grupā bija vairākas tēmas, kas mums bija jāapskata. Gan par dizainu, gribējām saprast, vai krieviem un latviešiem atšķiras vizuālās gaidas.

Jūsu skatījumā, vai ieguldījums ir tā vērts, lai šādu izpēti veiktu?
Pilnīgi noteikti ir tā vērts! Var jau riskēt un netērēt naudu pētījumiem, bet tev ir lielāks risks. Neuztaisi pētījumu, palaid pakalpojumu un saproti, ka esi nošāvis greizi ar cenu, vai ar taimingu, vai arī šāds pakalpojums vispār nav vajadzīgs. Pilnīgi noteikti šāds pētījums ir nepieciešams, varbūt tam nav jābūt apjomīgam, kas prasa daudz laika. Bet uztaisi kaut vai pāris fokusu grupas un paskaties uz savu potenciālo auditoriju. Ideālā veidā tu viņiem vari uzdot tieši tādus jautājums, kādi tevi interesē.

Vai Jūsu redzējumā, domājot par jaunu pakalpojumu radīšanu vai attīstīšanu, ir vēl kaut kādi pētījumi, kurus būtu jāveic, pirms produktu palaišanas? Mēs runājām par fokusa grupām, bet vai ir kādi citi pētījumi, kurus Jūs rekomendētu veikt?
Viens ir tas, ka internetā jau arī var atrast daudz. Apskaties, kas notiek tajā tirgū, kurā tu gribi piedāvāt pakalpojumu, vienalga kāds tas būtu, izanalizē konkurentu labākos piemērus. Vienmēr kaut ko var uzzināt. Un ir vēl viena lieta, it sevišķi, ja veido digitālos risinājumus, tas ir tikai loģisks risinājums, ka pakalpojums ir jānotestē. Mums Pastā ir IT departaments ar cilvēkiem, kuri mēģina jebkuru sistēmu salauzt – respektīvi, viņi ņem gatavo platformu un mēģina darīt neloģiskas lietas. Pēc tam viņi atsūta mums sarakstu, ka vajag uzlabot šo, šo un šo. Jebkas ir jātestē, tas nekad nenāk par ļaunu. Svarīgi ir notestēt un iedot auditorijai jau normālu, funkcionējošu produktu vai pakalpojumu. Protams, tu vari piedāvāt foršu pakalpojumu, kurš līdz galam nestrādā, un tā daļa, kas jau būs pamēģinājusi, un sapratusi, ka tas nekam neder, viņiem jau vairs tas neinteresēs. Vēlreiz neiepārdosi. Labi, otro reizi vēl varbūt, bet trešo vairs nē.

Vai varat dalīties ar informāciju, kāda bija iedzīvotāju atsaucība šim pakalpojumam gada nogalē? Cik daudzi to izmantoja?
Protams, ka informācija ir. Mēs katru dienu spējam sekot līdz šiem rezultātiem, pat pa stundām. Es nesaukšu konkrētus skaitļus, bet fakts, ka tik, cik bijām noprognozējuši, tik arī cilvēku izmantoja. Ar rezultātu esam apmierināti. Mēs šo pakalpojumu sākām piedāvāt īsi pirms Ziemassvētkiem, bet klientu skaits būtu lielāks, ja būtu piedāvājuši ātrāk vai ārpus platformas, kurā pakalpojums atrodas šobrīd. Turklāt pakalpojums piedāvāja tikai Ziemassvētku tēmu. Tad, kad platforma būs pilnībā gatava, mēs Pasta Balodi piedāvāsim pilnīgi no jauna un veidosim arī periodiskas kampaņas. Skaidrs, ka tās būs digitālajā vidē, sociālajos medijos, jo arī potenciālais klients, visticamāk, lietos šos kanālus. Mums jau bija neliela kampaņa pirms Ziemassvētkiem, un mēs redzējām, ka lielākais pienesums ir tieši no sociālajiem medijiem. Tur potenciālie klienti ir visaktīvākie, viņi ir pieraduši kaut ko ierakstīt, kaut ko publicēt. Viņi arī nebaidās no apmaksas veidiem internetā.

Vai plānojat virzīt šo pakalpojumu arī biznesa vidē?
Jā, pirmajā stadijā tas būs privātpersonai, bet tas arī neliegs izmantot šo pakalpojumu juridiskai personai. Būs iespēja izvēlēties. Piemēram, kāds uzņēmums sūta kartiņas savā dzimšanas dienā. Uzņēmums izveido savu dizainu, izveido adresātu sarakstu ar saviem sadarbības partneriem, kuriem grib nosūtīt. Tā kā pilnīgi noteikti, tās būs arī juridiskās personas.

Kā Jūs vērtējat šī brīža situāciju mārketingā Latvijā? Vai ir kādi piemēri, ko Jūs vērtējat kā – radoši, neredzēti?
Mārketinga vide Latvijā ir radoša, bet nav tik vērienīga kā citās valstīs, tāpēc ka ir mazs tirgus, un klients nav gatavs iztērēt tādas naudas summas, kā, piemēram, lielajās pasaules valstīs vai lielajās pilsētās. Lai arī cik skaista vai radoša tā kampaņa varētu būt, man vairāk gandarījumu sagādā rezultāts. Ja ar klientu mēs sasniedzam rezultātu, kādu esam noteikuši, vai pat augstāku, tas ir tas gandarījums. Pēc tā ir jāvērtē tās kampaņas, bet nevis pēc tā, cik skaista, estētiska, vai cik balvas tā iegūst. Balvu, protams, ir forši iegūt, bet es labāk nesaņemu balvu, bet iedodu klientam super rezultātu. Kā Porziņģis teica, ja būtu iespēja iemainīt savu zvaigžņu spēles dalībnieka statusu pret komandas tikšanu playoff, tad viņš to darītu. Man liekas, ka tas ir līdzīgi arī mārketingā. Rezultāts ir vērtīgāks. Savādāk, protams, mārketingam nav jēgas. Ko – tu vienkārši tērēsi naudu? Tērēt naudu, uztaisīt kaut ko skaistu, iegūt balvu un būt apmierinātam ar sevi? Ja mārketings nenestu atpakaļ naudu, tad mums nevienam nebūtu darba.