Reaģējot uz aktuālo situāciju, Kantar visā pasaulē (vairāk nekā 30 valstīs) kopš marta sākuma veic regulāru patērētāju noskaņojuma un ieraduma pētījumu “COVDI-19 Barometer”. Pirmie globālā pētījuma rezultāti jau ir pieejami.  Pētījums notiek arī Latvijā, un Kantar līdz aprīļa beigām sekos līdzi iedzīvotāju noskaņojumam, iepirkšanās un ikdienas ieradumiem.
Domājot par iedzīvotāju noskaņojumu un reakciju krīzes situācijās, der atcerēties, ka katrs esam atšķirīgi un katrs arī reaģējam atšķirīgi, kā arī sagaidām arī atšķirīgu komunikācijas stilu no atbildīgām iestādēm un arī zīmoliem. Kantar NeedScope™ centrs, pētot cilvēku emocionālās vajadzības un psiholoģiskos tipus krīzes apstākļos, atklāj divas galvenās dimensijas, kas nosaka cilvēku uzvedību un noskaņojumu šajos apstākļos:

  • Cik augsts vai zems ir stresa līmenis;
  • Kā izjūt savu un zīmolu atbildību šajā situācijā.

Balstoties uz šo ietvaru, NeedScope™ atklāj sešas iedzīvotājiem raksturīgākās stratēģijas krīzes apstākļos:

CĪNĪTĀJI, SITUĀCIJAS IZAICINĀTĀJI

  • Atsakās būt upuri. Joprojām vēlas dzīvot savu dzīvi pilnībā
  • Neļaujas drūmām ziņām
  • Uzskata, ka jādzīvo tālāk, jārīkojas atbilstoši apstākļiem
  • Ir drosmīgi savos komentāros, izsauc trauksmes uzvedību
  • Pieprasa līderiem rīkoties nekavējoties

SITUĀCIJAS VADĪTĀJI, NOTEICĒJI

  • Uz situāciju skatās no kritiskā skatpunkta (“būs sliktāk”), bet ne bezcerīgi
  • Pārliecināti, ka jebkādas grūtības ir pārvaramas, un beigās būs kļuvuši stiprāki
  • Jūtas pārliecināti par savām spējām, stingri savos lēmumos
  • Rāda piemēru, pārliecināti, rīkojas pareizi
  • Iedrošina citus būt stipriem un nepadoties
  • Meklē iespējas kaut ko mainīt

STRATĒĢISKI PLĀNOTĀJI

  • Nepatīk esošā neskaidrība, nenoteiktība. Tomēr pieņem “spēles noteikumus” un rīkojas savaldīgi
  • Zina, ka jāsaglabā skaidrs prāts un miers
  • Meklē pēc iespējas vairāk noteiktības, t.sk. informāciju.
  • Krīzes apstākļos raksturīgs ilgtermiņa skatījums – uzmanīgi lēmumi un pieturēšanās pie plāna
  • Koncentrējas uz svarīgām detaļām
  • Komunikācijā, sadarbībā ar citiem, balstās pieejamā informācijā (faktos un skaitļos)
  • Kliedē mītus, nodrošina ticamību un noteiktību

STABILITĀTES MEKLĒTĀJI

  • Noraizējušies par sevi un citiem
  • Atgriežas pie pamatiem, pie pazīstamā un personīgā
  • Sagatavojas ļaunākajam scenārijam
  • Meklē un paļaujas uz uzticamiem avotiem, lai gūtu pārliecību un padomu
  • Paliek tuvu ģimenei, draugiem un kopienai. Svarīgi būt solidāriem
  • Piedāvā atbalstu un mierinājumu vajadzības gadījumā
  • Ir pārliecinoši un atsaucīgi, sniedz mierinošus padomus

NOSVĒRTI PRAGMATIĶI

  • Cenšas saglabāt atbildīgu, bet pragmatisku attieksmi. Dzīvei ir jāturpinās!
  • Jāturpina ikdienas dzīve, lai būtu pēc iespējas mazāk traucējumu
  • Stiprina sevī un citos saliedētības aspektu, sociālo atbildību: mēs šajā visā esam kopā
  • Vienmēr sagatavojušies, gatavi jebkam
  • Ikvienam jābūt savai lomai, jāsniedz sava artava

OPTIMISTI

  • Nepieciešams just, ka ir cerība, dzīve turpinās ierastajā ritmā
  • Cenšas būt pozitīvi. Saredz dzīves gaišo pusi, vienmēr mundri
  • Atsakās tikt kavēti. Atklāti meklē veidus, kā mazināt krīzes smagumu
  • Raugās tuvredzīgi, krīze ir tur ārpusē, viņus neietekmē
  • Vairo smieklus un liek pasmaidīt pat grūtos laikos
  • Ir optimistiski un pārliecināti, ka priekšā ir labi laiki

Domājot par pašreizējo situāciju, tā mēs varētu raksturot iedzīvotājus un to, kas viņiem svarīgi šajā brīdī. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka daudzas vērtības nemainās un neskatoties uz šiem krīzes scenārijiem, tās joprojām ir iedzīvotājiem aktuālas. Pēdējos gados Kantar veiktie iedzīvotāju vērtību pētījumi Latvijā atklāj, ka iedzīvotājiem priekšplānā izvirzījušās ģimeniskās vērtības, kuras pavada vajadzība pēc savstarpējas sapratnes, draudzīguma un pieņemšanas.
Tas vērojams arī ikdienas ieradumos un iedzīvotāju attieksmē pret dažādām lietām. Un tas noteikti nemazinās šajos ārkārtas apstākļos.

Bāze: Latvijas iedzīvotāji vecumā 16-74 gadi, n=1’642, Dati: Kantar Atlas

Pēdējos gados bija vērojams, ka iedzīvotāju vidū pieaug vajadzība pēc piedzīvojumu “garšas” (tas šobrīd aktuāli 60% iedzīvotāju, iepriekš 50%) – vairāk ceļojām, biežāk apmeklējām koncertus un citus publiskus pasākumus. Pašreizējie apstākļi to ļoti ierobežo, kas liek domāt, ka būs jauni inovatīvi neierasti risinājumi šo vajadzību apmierināšanai, kā arī to, ka pēc krīzes beigām pēc tā visa būs “izsalkums”.

Bāze: Latvijas iedzīvotāji vecumā 16-74 gadi; 2016. gads: n=1’600, 2019. gads: n=1’642, Dati: Kantar Atlas

Domājot par to, kas ir aktuāli iedzīvotājiem, kādi ir ikdienas ieradumi un sociālās vērtības, būtiski ir sekot līdzi atšķirībām reģionos un paaudzēs, īpaši šajos neierastajos apstākļos. Lūk, daži piemēri par spilgtākajām atšķirībām reģionu griezumos, ko esam novērojuši savos pētījumos iepriekš un tie joprojām ir aktuāli iedzīvotājiem.  Zīmoliem, to iespējams izmantot, uzrunājot savus klientus:

Lai uzzinātu vairāk par paaudžu griezumos, Kantar plāno veikt specializētu pētījumu jauniešu auditorijā.

Lai uzzinātu vairāk par patērētāju ieradumiem un aktuālajām tendencēm, sazinieties ar mums.

Par Kantar patēriņa pētījumu Atlas

Patēriņa ieradumu pētījumu Atlas Kantar veic kopš 2007. gada. 2019. gada pētījums veikts laikā no 2019. gada februāra līdz 11. aprīlim. Pētījuma ietvaros aptaujāti 1642 Latvijas iedzīvotāji vecumā 16 – 74 gadi. Pētījuma izlase – Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīva izlase, kas veidota pēc stratificētas nejaušas izlases metodes. Intervijas veiktas, izmantojot pašaizpildāmo papīru anketu (PAPI) un aptaujas internetā (CAWI) metodi.