Mēdz teikt: “Cilvēks nav vientuļa sala”. To pašu mēs varam teikt arī par valsti un sabiedrību.
Padziļināti un regulāri sekojot līdzi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumam un vērtībām, vērojams, ka tās ietekmē globālo notikumu konteksts, kā arī sociāli politiskie notikumi tepat Latvijā.

Ikdienā, pierodot pie straujā notikumu tempa, nepamanām, kādā veidā visi šie notikumi ietekmē mūsu noskaņojumu un kādas vērtības, vajadzības tie mūsos aktualizē.
Atskatoties uz Kantar Latvijā pēdējo 5 gadu laikā veiktajiem sabiedrības vērtību pētījumiem, skaidri iezīmējas globālo un vietējo sociāli ekonomisko notikumu ietekme uz Latvijas sabiedrības kopējo noskaņojumu, vajadzībām un vērtībām.

2014. gadā, kad tikai tā īsti bijām pārdzīvojuši 2008.–2009. gadu krīzi un izpratuši tās sekas, aktuālākās vērtības sabiedrībā bija stabilitāte un drošība. 2016. gadā visu pasauli satricināja tādu politisku un ekonomisku notikumu virkne kā Eiromaidans, Krievijas un Ukrainas konflikts, ES un ASV sankcijas pret Krieviju, Daesh aktivitātes un terorisma viļņi Eiropā u.c. Tajā brīdī, kad pasaulē valdīja ekonomiskās neveiksmes un politiskā agresija, Latvijas iedzīvotājiem bija svarīgi fokusēties tieši uz sevi un vietējiem notikumiem – uz Latvijas kā valsts attīstību, izaugsmi, tās vietu pasaulē, kas arī savā veidā ir drošības meklēšana – iespēja justies pasargāti un stabili. Savukārt 2018. gads, kas bija Latvijas valsts simtgades kulminācijas gads, kad bija daudzi un dažādi notikumi saistībā ar simtgadi, kas pievērsa sabiedrības uzmanību cilvēkiem Latvijā, viņu dzīvesstāstiem, pieredzei un prasmēm, būtiski aktualizējās vērtības, kas saistītas ar sabiedrības saliedētību.

Tikko, 2019. gada aprīlī, Kantar veiktais vērtību pētījums atklāj, ka saliedētība un draudzīgums Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir svarīgākā vērtība un tā ir aktuāla neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības un reģiona.

Latvijā laiku pa laikam ierasts izvirzīt sociālus diskursus par atšķirībām sabiedrībā, tās sašķeltību u.tml. Pētījums rāda, ka sabiedrība vēlas draudzīgumu, vienkāršību un saliedētību. Turklāt vērtību kontekstā nav vērojamas atšķirības nacionālajā un tautību diskursā, bet iezīmējas atšķirības paaudžu kontekstā.

Dažādās profesionālajās diskusijās mēdz iezīmēt 3–5 paaudzes, kas šobrīd Latvijā ir aktīvas patēriņa vai darba tirgū. Kantar Latvijā veiktie vērtību pētījumi sociālo vērtību līmenī iezīmē 4 paaudzes: Z paaudze (jaunieši vecumā līdz 19 gadiem), Neatkarības paaudze (iedzīvotāji vecumā 20–34 gadi), Pārmaiņu pieņēmēji (iedzīvotāji vecumā 35–64 gadi), Pārmaiņu ķīlnieki (iedzīvotāji vecumā 65 gadi un vairāk). Jāņem vērā, ka paaudžu robežas nevar iezīmēt viennozīmīgi strikti. Norādītajās vecuma grupās, īpaši Pārmaiņu pieņēmēju un Pārmaiņu ķīlnieku paaudzēs, ir ieskicētas aptuvenas, bet ne striktas robežas.

Pasaulē, runājot par paaudzēm, kā robežšķirtne bieži tiek izcelta tā dēvētā Millennials paaudze, kas ir saistīta ar tehnoloģiju, īpaši viedtālruņu un sociālo tīklu, straujo attīstību. Latvijā, domājot par paaudžu atšķirībām, būtiska robežšķirtne ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana 1990. gadā. Līdz ar to iezīmējas divas paaudzes – Pārmaiņu pieņēmēji un Pārmaiņu ķīlnieki, kurām ir spilgta pieredze ar padomju laikiem, un divas paaudzes – Millennials jeb Neatkarības paaudze un Z paaudze, kurām ir “jauno laiku” pieredze – izvēles, vārda brīvība un iespēju neierobežotība. Vairāk par Millennials jeb Neatkarības paaudzi lasiet šeit.

Analizējot jaunākos Kantar Latvijā veiktos vērtību pētījumus paaudžu griezumā, iezīmējas atšķirības, kuras būtu svarīgi ņemt vērā, veidojot komunikāciju un sadarbību ar to pārstāvjiem.

Būtiskas atšķirības iezīmējas sociālajās vērtībās starp iedzīvotājiem vecumā 45–64 gadi (kas ir daļa no Pārmaiņu pieņēmēju paaudzes), Neatkarības paaudzi (iedzīvotājiem vecumā 20–34 gadi) un jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem.

Millennials jeb Neatkarības paaudzi, kas šobrīd bieži ir galvenais fokuss daudziem zīmoliem un darba devējiem, atšķirībā no citām paaudzēm vērtību kontekstā raksturo asprātība, spēja viegli, nepiespiestā veidā paskatīties uz ikdienas raizēm, sociāli politiskajiem notikumiem, kā arī vajadzība pēc bezrūpības un dzīves baudīšanas.

Pārmaiņu pieņēmējiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem vērtību kontekstā papildus draudzīgumam un ģimeniskumam būtiskas ir arī tādas vērtības kā stabilitāte un drošība, piederība dzimtas saknēm, tradīciju ievērošana un savstarpējā iejūtība un gādīgums.

Savukārt Z paaudzei jeb jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem ir aktuāla savu mērķu sasniegšana, personības attīstība, pašapziņas stiprināšana un pārliecība par savām iespējām nākotnē, par iekarojamajām virsotnēm.

Neskatoties uz to, ka katrai paaudzei ir savi notikumi un konteksts, kas ietekmē tās pasaules uztveri, domāšanas veidu un vērtības, ir svarīgi meklēt kopīgus saskarsmes punktus, lai padarītu mūsu sabiedrību vēl vienotāku, drošāku un savstarpēji izpalīdzīgāku. Savukārt, domājot par to, kā uzrunāt Latvijas sabiedrību un dažādas tās paaudzes, ir svarīgi neļauties priekšstatiem un stereotipiem, bet censties zināt un izprast.