Šogad mēs svinam Latvijas proklamēšanas simtgadi. Pasākumiem un notikumiem piepildīts laiks. Ar simtgadi saistītie notikumi aizsākās jau pagājušajā gadā, un programma rāda, ka nekas nebeigsies ar 18.novembra gaismas uzvedumu. Kāda ir Latvijas simtgades svinību ideja, mērķis?

Pirmais valsts simtgades programmas plānošanas uzdevums bija noformulēt, kas vispār būs šīs programmas mērķis. 2015.gadā dažādās domu apmaiņas grupās izkristalizējās mērķis par valsts piederības sajūtas un valsts gribas stiprināšanu, sadarbības veicināšanu starp novadiem un cilvēkiem. Lai simtgades programma atstātu ilgtspējīgu ietekmi, programmai jāveidojas no cilvēku iniciatīvām. Vienlaicīgi, veicinot šo sadarbību starp cilvēkiem programmas tapšanā, rosinām, lai līdzīgi projekti sadarbojas, saka Linda Pavļuta.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs rūpīgi seko līdzi, lai patiešām programmas norises būtu atbilstošas šiem mērķiem. Katrai iniciatīvai un idejai, tai skaitā privātām idejām, kas tiek pieteiktas valsts simtgades programmai, pārliecināmies, kur ir šis valstiskuma stiprināšanas elements, kur ir šis sadarbības elements. Kādam no šiem elementiem ir jābūt. Tas ir lielais virsmērķis visai programmai. Un otra lieta, kas, protams, ir pašā pamata uzstādījumā un ir iekļauts nosaukumā “Latvijas valsts simtgades svinības”, ir šī svētku sajūta. Tā arī ir paliekošā lieta, ko mēs atstāsim vēsturē kā liecību par to, kā mēs sagaidījām nākamo simtgadi. Radīt šo svētku sajūtu, ka mēs esam ļoti, ļoti īpašā mirklī. Arī pēdējās Kantar aptaujas ir parādījušas, ka vismaz 80% cilvēku piekrīt, ka šī gadadiena ir ļoti īpaša. Vēsturisks mirklis.

Kāpēc notikumu programma ir piecu gadu garumā (no 2017. līdz 2021. gadam)?

Izstrādājot programmu, sākām ar mērķi, nevis ar programmas garumu vai ar programmas aktivitātēm. Kultūras ministrijā izveidojām vēsturnieku grupu, lai diskutētu un nolemtu, kādi bijuši galvenie vēstures stūrakmeņi, kas veidojuši valsti, stiprinājuši valstiskumu, lai programma veicinātu izpratni par valsts veidošanos. Vēsturnieki ļoti skaidri norādīja, ka Latvijas valsts neradās vienā dienā. 18. novembris un Latvijas Republikas proklamēšana ir tikai viens no posmiem valsts veidošanā. Pirmais lielais notikums bija Latgales kongress 1917.gadā, kad faktiski radās pirmais lielais motīvs, ka Latgale tiek pievienota pārējai Latvijas teritoriālajai daļai. Pēc tam 1917.gada decembrī Valkā Latviešu Pagaidu nacionālajā padomē tiek pieņemts lēmums dibināt Latvijas Republiku. 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku, bet patiešām ar to nekas neapstājas, un deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadā notika Brīvības cīņas jeb Neatkarības karš. Tikai 1921.gada janvārī mūsu valsts starptautiski tika atzīta kā valsts. Mēs nevaram apstāties tikai pie viena vai otra notikuma, mums ir jāizstāsta šis stāsts pilnībā. Tamdēļ arī šis programmas garums – gandrīz četri gadi, lai mēs izstāstītu šo Latvijas stāstu pilnībā.

Interesanti, ka, runājot par šo tēmu ar mūsu Somijas kolēģiem, kuri arī atzīmēja valsts simtgadi  2017. gadā, viņi norādīja, ka Somija šo garo valsts veidošanās vēsturi izstāstīja  Somijas valsts piecdesmitgadē, sepiņdesmitpiecgadē, kad izdeva daudz grāmatas, organizēja vēsturiskas izstādes, cēla gaismā valsts dibinātājus. Somijas kolēģi norādīja, ka mums tāda iespēja vēl nav bijusi, un tamdēļ ir pilnīgi saprotami un nepieciešami, lai Latvija savā simtgadē stāsta šo stāstu pilnībā un ļoti pievēršas šiem vēstures mirkļiem. To dara arī Lietuva savā simtgades programmā un to dara arī Igaunija savā simtgades programmā, kuras joprojām turpinās, kaut arī abās kaimiņvalstīs jau šā gada februārī atzīmēja simtgades kulminācijas daļu.

Valsts simtgades svinību galvenais vēstījums skan „Es esmu Latvija”, un to caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”. Pastāstiet, lūdzu, nedaudz vairāk par vēstījuma nozīmi.

Vēstījums “Es esmu Latvija” radās kā daudzu diskusiju rezultāts. Vienā sanāksmē sapratām, jā, tas ir tas, kas visprecīzāk raksturos simtgades programmas aicinājumu un vēstījumu. Bijām runājuši arī par Ojāra Vācieša dzejoli “Tu esi Latvija”, bet mēs tiešām vēlējāmies, lai katrs to personīgi pasaka par sevi. Vēstījums “Es esmu Latvija” veiksmīgi raksturo simtgades programmas galveno ideju un mērķi. Vadmotīvs “Es radu Latviju. Es daru Latviju” savukārt parāda veidu, kā valsts simtgades programmu veido plaša Latvijas sabiedrība, un kā ikviens ir aicināts iesaistīties. Ja mēs ieliekam katrs savu daļiņu svinību sagatavošanā, tad mēs arī daudz priecīgāki tajā mirklī jūtamies, kad šīs svinības pienāk. Tas ir ļoti līdzīgi, ja ņemam analoģiju katrs pats ar savu dzimšanas dienu. Ja mēs esam gatavojušies – padomājuši, kā mēs atzīmēsim šo dienu, kāds ēdiens būs galdā, kādas izklaides vai rotaļas noritēs, tad arī pašiem ir milzīgs prieks svinību mirklī un par to, ka par visu ir padomāts. Un to mēs Latvijas valsts simtgades birojā arī patiešām redzam, ka cilvēki ar tik starojošām acīm sagaida šos katrs savus veidotos svētkus, sava projekta noslēgumu, un viņi jau ir guvuši šo lielo prieku darīšanas procesā. Ļoti daudz vērtīgas un skaistas lietas tiek darītas Latvijā un tās novados – sakopšanas darbi, labestības darbi, arī seniorus un jauniešus vienojoši un dažādi citi darbi, jānovērtē ir visi. Jo kādam varbūt ir vienlīdz liela lieta sakopt kādu puķu dobi savā bijušajā skolā, izdarīt labu darbu savā pagalmā, citam varbūt ir spēks un enerģija redzamākam un lielākam projektam, bet viņi abi ir vienlīdz svarīgi.

Jāsaka, ka sabiedrības atsaucība ir milzīga. Mēs redzam, ka burtiski ar katru dienu Latvijas valsts simtgades notikumu digitālais kalendārs aug un plešas plašumā. Tās nav tikai Rīgā, Latvijas galvaspilsētā notiekošas norises, pieaug arī Latvijas novadu cilvēku iesaiste, mūsu tautieši pasaulē vēlas iekļaut savus projektus programmā. Gaidot 18. novembri, mēs vēl vairāk saņemam šādas iniciatīvas, tai skaitā no skolēniem, kuri paši gatavo veltes Latvijai ar skolu un jauniešu apvienību starpniecību un prasa mūsu atbalstu vai palīdzību. Visplašāk izskanējusī un zināmākā iniciatīva ir Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītie “Baltā galdauta svētki”, kas guvuši ļoti lielu sabiedrības atsaucību. Tāpat arī Simtgades Zaļumballe, kas iezīmēja 100 dienas līdz 18. novembrim – mēs šo ideju apspriedām reģionālo koordinatoru seminārā un tā uzreiz guva plašu atsaucību.

Un šīs zaļumballes tika organizētas vairāk, nekā mēs bijām plānojuši. Novadu ļaudis organizēja zaļumballes pat vairākās vietās, jo tas vieno cilvēkus un tradīcijas. Tā kā es teiktu, ka aktivitāte ir ļoti liela un tieši 2018. gadā jo īpaši. Simtgades birojā esam ļoti priecīgi, ka uzņēmumi saskata iespēju simtgades iniciatīvas ieviest arī savā darba vidē. Piemēram, ja uzņēmumam ir jubileja vai tajā atzīmē valsts svētkus, tad visi darbinieki kopā dodas meklēt dižkokus, kas ir viena no aktivitātēm, vai iestāda simtgades ozolu mežu. Mūsu uzņēmēji labprāt izmanto vēstījumus “Es radu Latviju. Es daru Latviju” un Latvijas valsts simtgades piederības zīmi.

Visos virzienos Latvijas valsts simtgades programma piedzīvo iesaisti un tā ir stipri augstāka, nekā mēs jebkad būtu varējuši prognozēt.

Pasākumu un norišu programma ir ļoti plaša. Katrs var atrast sev aktuālāko un interesantāko notikumu, kā sajust piederību Latvijai un lepnumu par valsts simtgadi. Kuri ir pārsteiguši sabiedrību, veicinājuši pozitīvu atsauksmi? Kurus notikumus, iniciatīvas Jūs izceltu?

Šobrīd, atskatoties uz programmu, tiešām tik daudz jau ir noticis, ka pašai kādreiz liekas – vai patiešām bija arī tāds notikums, pavisam jau bija piemirsies. Ļoti interesanti izvērtās pati simtgades programmas atklāšanas aktivitāte “Apskauj Latviju”, kad Iekšlietu un Kultūras ministriju gādībā ap Latvijas robežu tika sastādīti 100 ozoliņi.

Agri no rīta no četriem tālākajiem Latvijas punktiem izbrauca busiņi ar Latvijas Valsts mežu dāvātājiem kociņiem, un vienā dienā tie tika iestādīti, skanot dziesmām un vēlējumiem, ko sarūpēja pierobežu pašvaldību ļaudis. Tas, manuprāt, ir ļoti simboliski. Nākamgad jau šiem ozoliņiem būs trīs gadi, tie tiešām aug un zaļo. Priecē, ka cilvēki simtgades ozoliņu apmeklēšanu izmanto arī kā tūrisma maršrutu – ģimenes domā, ko darīt brīvdienās, un nolemj, ka gada laikā apskatīs šos kokus, nofotografēsies pie tiem.

Silta sajūta ir par šo projektu. Arī Iekšlietu ministrijai un iekšlietu dienestiem – policistiem, zemessargiem, domāju, tas bija neparasts un atmiņās paliekošs mirklis. Vēl arī es noteikti gribu uzsvērt ļoti daudzās un dažādās sporta aktivitātes, es pati mīlu sportot. Piemēram, 10.novembrī trešo reizi notika “Neiespējamais skrējiens”, kas ir veltīts Latviešu Pagaidu nacionālās padomes nu jau 101. gadadienai, ko organizēja Valkas pašvaldība. Man pašai personīgi tie šķiet ļoti īpaši notikumi – kad, piemēram, skrienot vai darot kādu simtgadei veltītu aktivitāti, ir laiks un vieta domām, kam katrs var iziet cauri. Un tas, manuprāt, ir ļoti vērtīgs process. Mēs ar biroju piedalījāmies Latvijas karogu aušanā Siguldā, kas bija aktivitātes “Satiec savu meistaru” ietvaros, un tas arī bija ļoti, ļoti sirsnīgs pasākums. Divās stundās mēs katra šo savu karodziņu uzaudām un varēsim 18. novembrī turēt rokās. Protams, ļoti spilgti un īpaši ir arī dažādi kultūras pasākumi. Latvijas filmas – prieks, ka tās var redzēt visos Latvijas reģionos, un liela daļa cilvēku tās jau ir redzējuši vai vēl redzēs.

Prieks par koncertciklu “Latvijas gredzens”, kas tiešām gredzenveida kustībā “izceļoja” pa visu Latviju un apvienoja tik daudzus cilvēkus uz vienas skatuves.

Varbūt atceraties Latgales gredzena uzvedumu, kur bija gan mācītāji uz skatuves, gan koris, gan folkloras kopas. Tādi netipiski, neparasti notikumi. Vai iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas koncerts un aktivitātes, kas bija veltītas Latvijas skolu jaunatnei – 6000 bērnu no visas Latvijas katrs pārstāvēja savu novadu Arēnā Rīga, kuru vadīja nesen diemžēl aizgājušais Valters (Frīdenbergs), patiešām – nesen mēs vēl visi tikāmies… Tas bija ļoti skaists piedzīvojums, aizrāva skolēnus un skolotājus.  Arī Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, kas ir Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir atvērts ikvienam, ikdienā redzam sirsnīgas mazas iniciatīvas – kungs no Cēsīm, kurš izgreba 100 karotes un uzdāvināja tās simtgades Dziesmusvētku virsdiriģentiem. Nesen bija kundze, kas ir sagatavojusi trīs lielas grāmatas par savas dzimtas vēsturi un apkopojusi informāciju par saviem priekštečiem ar visām fotogrāfijām un stāstiem.

Jūsuprāt, kāda ietekme valsts simtgades notikumu programmai un personīgajām iniciatīvām ir uz Latvijas sabiedrību? Ko tas maina mūsos? Kādas jaunas īpašības stiprina mūsos?

Pirmkārt, es domāju, ka šis darīšanas, veidošanas un sagatavošanas process jau pats par sevi atstāj milzīgu ietekmi, it īpaši novados. Šī ideju īstenošanas un sadarbības pieredze paliks uz ilgiem laikiem. Otra lieta ir tā, ka Latvijas cilvēki, atkal īpaši jāuzsver reģioni un novadi, ir sajutušies uzklausīti un jūt, ka ikviens ir daļa no Latvijas. Tas ir ilgtspējīgs process – arī turpmāk, pēc simtgades, cilvēki zinās, ka var sasniegt valsts pārvaldi, ka katram projektam ir nozīme, ka ir vērts darīt un rīkoties. Tas motivē cilvēkus domāt arī tālāk tādā pašā stratēģiskā redzējumā.

Noteikti jāpiemin visi izziņas un pētnieciskie materiāli, kas ir tapuši. Vēsturnieku grupā secinājām, ka ne visas tēmas un ne visi valsts veidošanās vēstures stūrakmeņi ir izpētīti. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Universitāti tapa eseju konkurss pētniekiem par valstiskuma tapšanu, kuras nākamajā gadā jau būs publicētas un uz kuru bāzes šobrīd vairāk nekā desmit pētnieki piedalās, piemēram, īpaši tam veltītā Latvijas radio raidījumu ciklā, semināros un konferencēs un runā par šīm tēmām. Digitālie materiāli jauniešiem par vēsturi – vai tā būtu digitāla spēle “Atmini vēsturi” vai “Es zinu Satversmi”, vai dažādi citi rīki.

Jauniešu un skolēnu iesaiste valstiskos projektos – tā ir liela vērtība. Viņi šo informāciju un sajūtu nodod tālāk gan savai ģimenei, gan diskutē ar skolotājiem. Tās ir gan mazākumtautības skolas, gan attālo reģionu skolas. Tātad šī ietekme jau izplatās visā Latvijā.

Vēl viens punkts – diasporas, mūsu tautiešu pasaulē iesaiste. Arī viņi ir ļoti iesaistījušies un nākuši klajā ar savām iniciatīvām un devuši milzīgu ieguldījumu. Tas nav tikai kultūras nozarē, tas ir gan ekonomikas, biznesa un inovāciju forumos. Arī šī diasporu iesaiste ir ilgtermiņa ieguvums.

Iegūst arī Latvijas tēls pasaulē – kaut vai Baltijas simbolisma mākslai veltīta izstāde – trīssimt tūkstoši cilvēki apmeklēja šo izstādi „Nepieradinātās dvēseles” Parīzē klātienē un vairāki miljoni to dažādos formātos izzināja digitālā formā, avīzēs, preses relīzēs, jo šī izstāde skaļi izskanēja pasaules medijos.

Dizainera Artūra Analta veidotā Latvijas ekspozīcija Londonas Dizaina biennālē šogad saņēma galveno balvu. Jāpiemin arī Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū, kas ir trīsgadu cikls simtgadei, kura ietvaros sistemātiski tiek strādāts Latvijas literatūras eksporta veicināšanai, un jau 120 tulkojumi šajā procesā ir veikti. Tā es varētu skaitīt un skaitīt šādus piemērus. Tā ir tā ietekme, kas paliek un turpināsies.

Latvijas valsts simtgades birojs sadarbībā ar Kantar šogad ir veicis vairākus pētījumus.
Kā šie pētījumi ir noderējuši biroja ikdienas darbā – kādi ir ieguvumi?

Mēs nepārtraukti vērtējam, kāda ir programmas ietekme un nepieciešamība pēc viena vai otra virziena. Kādas mērķa grupas programmā netiek sasniegtas vai kuras tiek sasniegtas vairāk. Sākotnēji lielas pūles bija jāpieliek, lai uzrunātu Latvijas uzņēmējus un atrastu veidu, kā tie var iesaistīties simtgades programmā. Aptaujās mēs redzam, ka ir sasniegts ļoti augsts atpazīstamības rādītājs simtgades piederības zīmei, kas nav vienkārši zīmes uzlikšana uz produkta. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks, kas saņem šo priekšmetu vai šo pakalpojumu, nolasa ar acīm – Latvijai ir simts gadi, redz Latvijas simbolu – karogu un iegūst kādu interesantu faktu par produktu vai uzņēmumu. Dažkārt redzam komentārus ar dažādām vēstures faktu interpretācijām, piemēram, ka Latvijai nav 100 gadi, ka ir jāskaita gadi no neatkarības atjaunošanas. Bet mums ir svarīgi nodot to vēstījumu, ka Latvijai ir 100 gadi, Latvijai ir savi simboli, Latvijai ir savas vērtības. Tieši aptaujās mēs redzam, ka kāds virziens ir izdevies un simtgades programmas komunikācija var tikt virzīta kādā citā lietā. Aptaujās mēs arī secinām, kādus pasākumus cilvēki apmeklē un pamana. Ja kaut kas ir labi pamanīts, mēs varam izcelt kaut ko citu, meklēt citas tēmas, par kurām runāt. Tieši tādēļ mēs arī pagājušajā gadā, izvērtējot šos rādītājus, vairāk pievērsāmies vides tematikai un ekonomikas tematikai. Pētījumi un sabiedrības aptaujas ne tikai ļoti noder, bet ir būtiska bāze, lai Latvijas valsts simtgades birojs varētu veidot programmu, reaģēt proaktīvi uz sabiedrības vēlmēm un interesi. Pētījumi arī palīdz noformulēt procesus un saprast, kādi mērījumi vispār ir jāveic. Kantar simtgadei veltītais pētījums daudz runāja par saliedētību. Tas ļoti labi parāda, kādas vērtības cilvēkiem ir svarīgas – mēs redzam, ka cilvēkiem Latvijā vērtības ir ļoti līdzīgas un tās ir tādas pašas kā citās Eiropas valstīs – kultūra, daba, tradīcijas, ģimene. Šie pētījumi tikai nostiprina pārliecību, ka simtgades programmu mēs esam gudri un pareizi veidojuši, un ka ir jārunā par šīm vērtībām.

Visus Kantar simtgades pētījumus vienkopus varat atrast šeit: http://www.kantar.lv/latvijai-100/