Valsts simtgades notikums tiek atzīmēts ar plašu pasākumu un norišu klāstu no 2017. līdz 2021. gadam. Kulminācijas gadā, kas bija 2018. gads, absolūtais vairākums iedzīvotāju (80%) pievērsa uzmanību nozīmīgākajiem notikumiem un atzīmēja tos gan ģimenes lokā, gan apmeklējot dažādus svētku pasākumus.

Lai arī notikumu klāsts 2019. gadā ir mazāks, joprojām liela daļa iedzīvotāju (62%) pievērš uzmanību simtgades aktivitātēm un notikumiem. Šogad gan vērojams, ka iedzīvotāji ar simtgadi saistītajiem notikumiem vairāk sekoja līdzi TV, nevis apmeklēja tos klātienē. Jāņem vērā, ka šogad bija mazāk publisko ar simtgadi saistīto notikumu, bet vairāk – ar konkrētu organizāciju dibināšanu saistītu notikumu un pasākumu, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Universitātes dibināšanas svinības u.c.

Vienlaikus vērojams, ka 2018. gada simtgades svinības ir nostiprinājušas vairākas nozīmīgas tradīcijas Latvijas iedzīvotāju vidū:

  • Publisko svētku pasākumu apmeklēšana 18. novembrī (t.sk. svētku salūts);
  • Baltā galdauta svētku svinēšana 4. maijā;
  • Gaismas festivāla “Staro Rīga” apmeklēšana, kā arī svētku programmas vērošanu TV;
  • Kultūras pasākumu apmeklēšana un Latvijas filmu skatīšanās, t.sk. “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros.

Šogad vērojams citāds emocionālais noskaņojums Latvijas sabiedrībā kopumā saistībā ar gaidāmajiem valsts proklamēšanas svētkiem novembrī nekā 2018. gadā, kad bija simtgades svētku kulminācija.
2018. gadā lielākā daļa sabiedrības (54%) Latvijas simtgadi vērtē kā spilgtu, nozīmīgu un pamanāmu notikumu Latvijas vēsturē, kas iedzīvotājos stiprina tādas īpašības kā drosmi, neatlaidību, pašapzinību, apņēmību – tas ir notikums, kas simbolizē izaugmsi un vērā ņemamus sasniegumus. Vienlaikus kopējais valsts simtgades notikumu un pasākumu fons sabiedrībā aktualizējis tādas vērtībās kā ģimeniskums, savstarpējā sapratne, saliedētība.

Datu avots: Kantar iedzīvotāju vērtību pētījumi Latvijā, reprezentatīva iedzīvotāju aptauja interneta aptauju ietvaros, 2019. gads. Bāze: Latvijas iedzīvotāji 16–74 gadi, n=1’500

Arī šobrīd, domājot par valsts svētkiem novembrī, lielākā daļa iedzīvotāju (56%) vēlas tos pavadīt draudzīgā, vienkāršā vidē – tuvāko cilvēku lokā, sirsnīgā gaisotnē un pozitīvā noskaņojumā. Svarīgi, lai svētku pasākumu un notikumu klāsts, kā arī kopējais valdošais noskaņojums svētkos būtu par piederību Latvijai un draudzīgu kopā būšanu.

Kantar kopš 2016. gada veic vairākus iedzīvotāju vērtību pētījumus gadā. Vairāk par Latvijas iedzīvotāju vērtībām un kopējo noskaņojumu ietekmējošajiem aspektiem Jūs variet uzzināt, sazinoties ar mums.