Satraukums par koronavīrusu Latvijā ir būtiski mazinājies – no 56% martā uz 29% jūnijā. Līdz ar to vērojams, ka iedzīvotāji cenšas atgriezties pie iepriekšējās ikdienas kārtības: 47% atsākuši iepriekšējos iepirkšanās ieradumus; vēlas tikties ar draugiem un radiem (41% un 35%), ceļot (45%), apmeklēt kultūras pasākumus (48%). Tomēr vienlaikus sabiedrība joprojām jūtas ārkārtas situācijas ietekmēta (38%).
Šajā duālajā laikā, kad no vienas puses iedzīvotāji vēlas atgriezties pie iepriekšējiem ieradumiem, no otras puses vērojamas izmaiņas ikdienas patēriņa un iepirkšanās ieradumos, iezīmējas konkrētas lietas, ko iedzīvotāji sagaida vai nesagaida no zīmoliem viņu komunikācijā, saziņā ar klientiem.
Visvairāk no zīmoliem tiek sagaidīta pozitīva perspektīva, komunikācija par to ieguldījumu krīzes risināšanā, parādot kādu praktisku atbalstu var sniegt sabiedrībai esošajā situācijā.
Lai arī iedzīvotāji sagaida pozitīvu komunikāciju, zīmoliem rūpīgi vajadzētu izvērtēt tieša, atklāta humora izmantošanu. Tomēr attiecībā uz humoru, joprojām vērojama duāla attieksme.
Vienlaikus vērojams, ka iedzīvotājiem ir aktuāla zīmolu komunikācija caur vērtībām un ilgtspējīgumu.
Kantar COVID19 Barometra un martā un jūnijā veiktie sabiedriskā atbalsta pētījumi apliecina, ka zīmoliem, kuri komunicē caur vērtībām un sabiedrības ieguvumu, izdodas noturēt klientu uzticēšanos, lojalitāti, īpaši šādos ārkārtas krīzes apstākļos.
To apstiprina arī Kantar globālie pētījumi. Zīmoli, kuri skaidri un konsekventi pārstāv vērtības un virsmērķi (Brand Purpose), spēj šajā pārmaiņu laikā labāk uzrunāt klientus un patērētājus.
Par Kantar COVID19 barometra pētījumu
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros laikā no marta līdz jūnijam katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 30 000 cilvēku vairāk nekā 50 valstīs.
Pētījumi Latvijā notika šādos laika periodos: 30. marts – 3. aprīlis; 15. – 17. aprīlis; 6. – 8. maijs; 8. – 15. jūnijs, aptaujājot katrā pētījuma vilnī 700 – 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā 18 -74 gadi.