Koronavīrusa un ar to saistīto notikumu ilgstoša esamība dienas kārtībā un medijos ir piespiedušas mūs domāt par lietām, par kurām iepriekš neesam raizējušies: par stingru noteikumu ievērošanu sabiedrībā, par to, kā situācija attīstīsies tālāk, par spēju mobilizēties ilgstošas krīzes apstākļos, u.c.

Ar vīrusa klātbūtni un pastiprinātu uzmanību tam, kā arī ietekmi uz mūsu ikdienu sadzīvojam jau sešus mēnešus. Kāds ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojums, attieksme pret ierobežojumiem un kā panesam emocionālo spriedzi?

Kopumā Latvijā iedzīvotāji jūtas emocionāli nosvērti (66%). Lielāku vai mazāku emocionālu satraukumu izjūt 19% Latvijas iedzīvotāju. Biežāk ārkārtas situācija emocionāli satraukusi jauniešus vecumā no 18 līdz 24 gadiem (34%).

Latvijas iedzīvotāji jūtas droši attiecībā uz sevis pasargāšanu no saslimšanas ar COVID-19. Tas lielā mērā skaidrojums ar to, ka cilvēki ir pārliecināti un jūtas droši, ka ievērojot visus drošības pasākumus (distancēšanos, higiēnu u.c.), var sevi labi pasargāt no saslimšanas iespējām:

• Īsti satraukušies ir 15% iedzīvotāju, 32% tas nemaz nesatrauc. Lielākā daļa iedzīvotāju (53%) pret šo iespējamību izturas distancēti;
• 57% sabiedrības atbalsta piesardzības pasākumu (distancēšanos, roku dezinfekciju u.c.) ievērošanu;
• 55% iedzīvotāju publiskajās vietās labprāt ievēro 2 metru distancēšanos un nepieciešamības gadījumā atkāpjas.

Kopumā vērojams, ka cilvēki, lai pasargātu savi no satraukuma un emocionālas izdegšanas, izvēlas distancēties no koronavīrusa tēmas pieminēšanas ikdienā, kā arī no ziņām un jaunumiem par vīrusa izplatību:

• 45% cenšas izvairīties no tēmas pieminēšanas savās ikdienas sarunās;
• Regulārajai statistikai par saslimšanas un izveseļošanās rādītājiem seko līdzi 42% iedzīvotāju;
• Tajā pašā laikā lielākā daļa (62%) aktuālai informācijai medijos uzmanību pievērš pastarpināti, neregulāri.

Būtiska loma iedzīvotāju drošības sajūtas un emocionālā līdzsvara noturēšanā ir valdības darbam ārkārtas situācijā, ierobežojumu noteikšanā vai atcelšanā un komunikācijā par to:

• 55% Latvijas iedzīvotāju atbalsta valdības stratēģiju koronavīrusa ārkārtas situācijā;
• Tomēr iedzīvotāju vērtējums valdības darbam krīzes situācijas risināšanā ir neviennozīmīgs: negatīvi kā nepietiekumu to vērtē 36%; duāli (vidēji, drīzāk pietiekami) to vērtē 49%; bet 15% to vērtē atzinīgi: “tiek darīts pietiekami daudz”;
• Iespējams, tas lielā mērā saistīts ar to, ka liela daļa iedzīvotāju (48%) sagaida, ka atbildīgās iestādes vairāk kontrolēs, vai un kā cilvēki ievēro valdības norādes par pašizolāciju un distancēšanos.

Tai pat laikā pētījums atklāj, ka sabiedrībā līdzīgās daļās ir pārstāvētas trīs viedokļu grupas. Vienlīdz liela daļa jūtas nobažījušies par esošo situāciju, un tikpat daudz iedzīvotāju jūtas droši un pārliecināti, ka viss ir labi (attiecīgi 34% un 39%), un vienlaikus 27% iedzīvotāju ir vidēja jeb neitrāla attieksme.

Šie un citi pētījuma dati atklāj, ka sabiedrībā ir vērojami dažādi noskaņojumi, dažādas attieksmes un dažādas stratēģijas esošās krīzes un ārkārtas apstākļu pārvarēšanā. Par to vairāk lasiet nākamajā rakstā šeit.

Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēkiem vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 13. līdz 19. augustam, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.