Kantar COVID-19 barometra jaunākās aptaujas pievēršas padziļinātai iedzīvotāju sajūtu un uzvedības izpētei. Šim mērķim ir izstrādāta specializēta metodoloģija cilvēku rīcības stratēģiju segmentācijai.

Kantar COVID-19 barometra pētījuma dati atklāj atšķirīgus iedzīvotāju segmentus, atkarībā no rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu.

Segmentācija palīdz saprast ne tikai to, kā iedzīvotāji jūtas, bet arī kā tas ietekmē patēriņu, zīmolu izvēli, zīmolu komunikācijas pamanīšanu, to, kādu attieksmi viņi sagaida klientu apkalpošanā u.tml.

Strausa taktika jeb Ostriches

Izvairīga un vienaldzīga attieksme pret kopējo situāciju. Ir relaksēti, neizjūtot nekādas bažas vai bailes. Šajos apstākļos jūtas emocionāli droši un stabili. Vismazāk norūpējušies par vīrusu un nejūt tā ietekmi uz viņu dzīvi. Vienaldzīgi pret veselības aizsardzības un drošības pasākumiem. Neuztrauc, ja citi neievēro valdības norādes. Ignorē informāciju un ziņas par COVID-19. Neatbalsta stigru kontroli noteikumu ievērošanai. Pārliecināti, ka, ievērojot piesardzību un higiēnu, būs drošībā un pasargāti. Uzskata, ka valdībai vairāk jāuzņemas iniciatīva situācijas risināšanā. Viņi pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties savā “vecajā dzīvē”.

Distancēta attieksme jeb Que Seras

Viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem. Neizjūt lielu satraukumu par situāciju. Kopumā pārliecināti par savu drošību un veselību. Cenšas saglabāt “veselo saprātu” un nepazaudēt realitātes sajūtu. Nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, drīzāk distancējas. Cenšas izvairīties no publiskās informācijas par COVID-19. Veselības aizsardzības un drošības pasākumus ievēro daļēji – “nepārspīlējot”.


Nogaidoša pozīcija jeb Hibernators

Vēlas mierīgi “pārlaist” šo krīzi jeb, tēlaini izsakoties, “pārziemot”. Pieņēmuši situāciju kā faktu un uzskata, ka nav jāseko līdzi informācijai par vīrusa attīstību un inficējušos skaitu. Piesardzīgi, ievēro distanci un citus nosacījumus, bet nav pārāk nobažījušies par esošo situāciju un savu nākotni. Neitrāla pozīcija, vērtējot veselības sistēmas kapacitāti vai valdības spēju risināt situāciju.

 

 Noteikumu ievērošana jeb Good Citizens

Uzmanīgi un atbildīgi ievēro visas veselības aizsardzības un drošības pasākumus. Sagaida, ka arī citi tos ievēros. Atbalsta stingru kontroli noteikumu ievērošanai. Diezgan distancēta attieksme attiecībā uz kopējo situāciju un satraukumu, neļaujas panikai. Pārliecināti par veselības sistēmas kapacitāti. Stabils emocionālais noskaņojums, neizjūt lielu satraukumu. Aktīvi seko līdzi jaunākai informācijai par COVID-19 un saslimšanas gadījumiem.

Paļaujas, ka būs risinājums jeb Distressed Dreamers

Nobažījušies un patiesi satraukti par esošo situāciju un iespēju saslimt. Meklē atbalstu un paļāvīgi gaida risinājumu, ticot ka nākotnē viss būs labi un viss atrisināsies pozitīvi. Lielas cerības liek uz valdību un ir pārliecināti, ka valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu krīzes situāciju. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību. Ļoti uzmanīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus un dusmojas, ja citi to nedara.


Rīcības pieprasīšana jeb Precarious Worriers

Satraukti un nobijušies, uzskata, ka “viss ir slikti”. Emocionālas grūtības tikt galā ar radušos situāciju. Raksturīgs augsts stresa līmenis. Dramatizē situāciju. Uzmanīgi ievēro noteikumus un dusmojas, kad citi to nedara. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību, un tas ir viens no aktuālākajiem ikdienas sarunu tematiem. Sagaida situācijas atrisinājumu no valdības un globālajām institūcijām. Uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai situāciju atrisinātu. Atšķirībā no citiem, ir visvairāk nobažījušies, ka COVID-19 krīzes dēļ veselības sistēma sabruks.

Globālie dati rāda, ka biežāk pasaulē vērojami trīs rīcības stratēģiju segmenti:

  • Distancēta attieksme (22%) jeb Que Seras;
  • Noteikumu ievērošana (21%) jeb Good Citizen;
  • Paļāvība, ka būs risinājums (18%) jeb Destressed Dreamers.

Situācija Latvijā ir atšķirīga – Latvijas iedzīvotāju vidū izteikti vērojama Distancēta attieksme (32%).

Būtiskas atšķirības Latvijas un globālajos datos vērojamas, salīdzinot arī segmentu sadalījumu pēc vecuma, dzimuma un citiem sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem. Piemēram, Latvijā Nogaidoša pozīcija vairāk raksturīga sievietēm, bet Distancēta attieksme raksturīga visās vecuma grupās, ne tikai gados jaunākiem iedzīvotājiem.

Patērētāju uzvedības stratēģiju segmentāciju var pievienot jebkuram pētījumam, lai noskaidrotu, kāds ir segmentu sadalījums Jūs interesējošajā mērķa grupā.

Ja vēlaties noskaidrot, kuram segmentam piederat Jūs, spiediet šeit.

Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēkiem vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 13. līdz 19. augustam, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.