Gads COVID-19 pandēmijas un ierobežojumu ēnā ir licis mums mainīt ikdienas ieradumus, pielāgoties, apgūt jaunas iemaņas. Līdztekus tam rodas jautājumi, kas no jaunajiem ieradumiem iezīmējas kā paliekoša tendence un pie kā tomēr iedzīvotāji vēlētos atgriezties, tiklīdz tas būtu iespējams.
Ar izmaiņām savā ikdienā ir saskārušies visi. Līdztekus rūpīgākas uzmanības pievēršanai ”roku mazgāšanai” kā biežāk minētās pārmaiņas ikdienā ir kopīga laika pavadīšana ar ģimeni mājās (28%). Piektā daļa iedzīvotāju (21%) atzīst, ka viņu ikdienu būtiski ietekmējusi nepieciešamība strādāt no mājām. Darbs no mājām, sociālā distancēšanās veicinājusi virtuālo saziņu ikdienā. Līdz ar izolēto ikdienu un mājas dzīvesveidu iedzīvotāji vairāk velta laiku ēdienu gatavošanai.
Nozīmīga daļa iedzīvotāju (25%) atzīst, ka pandēmijas apstākļi un ierobežojumi ir veicinājušu viņu ieradumus iepirkties internetā. Īpaši tas raksturīgs uzņēmumu vadītājiem (33%) un cilvēkiem, kuru ikdienas rūpes ir mājsaimniecība (41%). Vienlaikus jāatzīmē, ka iepirkšanās tiešsaistē lielā mērā saistīta ar ģimenes finansiālo stāvokli – tā raksturīga iedzīvotājiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem (35%).
Analizējot ikdienas ieradumu izmaiņas dažādās sabiedrības grupās, būtiskākās atšķirības vērojamas starp vecuma grupām. Biežāk pārorganizēt savu ikdienu darbam no mājām nācās gados jaunākiem cilvēkiem (18-34 gadi: 30%). Jaunieši vecumā 18-24 šajos apstākļos pievērsuši uzmanību ikdienas sportiskajām aktivitātēm (27%). Jauniešu vidū pieaugusi arī sociālo mediju lietošana (29%). Interesanti, ka sociālo mediju biežāka izmantošana vērojama arī senioru grupā 65-74 gadi (19%). Seniori vairāk pievērsuši uzmanību arī lasīšanai (30%), veselīgākai ēšanai (20%) un dārzkopībai (24%).
Biroja darbiniekiem (gan vadītājiem, gan speciālistiem) lielākās pārmaiņas saistītas ar darba pārorientēšanu no biroja uz attālināto režīmu, īpaši tas kā “new-normal” ir vērojams vadītāju vidū (44%).
Iedzīvotāji, kuri šajā laikā ir bijuši bez darba/ personīgajiem ienākumiem, vairāk uzmanību veltījuši ēdienu gatavošanai (36%), lasīšanai (31%) un pašizaugsmei (22%).
Ilgstošie ierobežojumi pandēmijas “ēnā” rosina cilvēkus pārdomāt, ko un kā mainīt savā ikdienā. Nozīmīga loma ikdienas dažādošanā ir bijusi izbraucieniem pa Latviju. Šis brīvdienu ieradums kopumā aktuāls 73% iedzīvotāju, 28% to dara biežāk nekā līdz šim. Arī domas (sapņi) par ceļojumiem uz ārzemēm nemazinās – kopumā tie ir aktuāli 60% iedzīvotāju. Apmēram piektā daļa iedzīvotāju (21%) atzīst, ka šos plānus pagaidām atlikuši, bet 23% plāno tos, tāpat kā līdz šim, bet 16% – plāno lielākā apmērā.
Latvijas apceļošana kā jauns ieradums biežāk vērojama jauniešu (18-24 gadi) vidū un vecumā 25-34 gadi (attiecīgi: 49% un 43%), kā arī ģimenēs ar bērniem (36%).
Nozīmīgai daļai iedzīvotāju (24%) pandēmijas radītie apstākļi un ierobežojumi rosina domāt par ieguldījumu veidošanu. Apsvērt ieguldījumu veidošanu arī vairāk raksturīgs jaunāku cilvēku vidū (18-34 gadi) – 38%.
Tāpat vērojams, ka 30% iedzīvotāju apsver kaut ko radikāli mainīt savā dzīvē: mainīt darbu/ karjeru (17%), pārcelties uz jaunu mājvietu (14%), pārcelties uz citu dzīvesvietu (11%), plāno uzsākt biznesu (9%). Savukārt, attiecībā uz mācību pārtraukšanu ārkārtas situācijai nav liela ietekme. Domas par izmaiņām dzīvē, karjerā vairāk vērojamas jaunāka gada gājuma cilvēku vidu (18-34 gadi).
Analizējot COVID-19 barometra datus gada garumā, vērojams, ka tuvākajā nākotnē iedzīvotāji centīsies atgriezties pie “vecajiem” ieradumiem. Vienlaikus virkne jauno ieradumu ir uz palikšanu: iespēja pēc nepieciešamības strādāt attālināti, virtuālā saziņa, iepirkšanās internetā. Tomēr jāatzīmē, ka jaunie ieradumi pilnībā neaizstās iepriekšējos. Iedzīvotāji jau tagad ir iemācījušies salāgot “veco” ar “jauno”. Uzņēmumiem turpmāk jārēķinās ar zināmu vēlmi pēc elastīguma un iespēju daudzveidības, arī saistībā ar preču un pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību.
Jaunākie COVID-19 barometra dati atklāj izmaiņas iedzīvotāju iepirkšanās un pakalpojumu lietošanas paradumos. Lai uzzinātu vairāk par izmaiņām iedzīvotāju ieradumos un vērtībās, sazinieties ar mums.
Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēki vairāk nekā 60 valstīs.
Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 12. līdz 16. aprīlim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
