Klimata pārmaiņas un Latvijas iedzīvotāji

Gadu no gada klimata pārmaiņu tēmas aktualitāte pieaug. Bet kas īsti ir klimata pārmaiņas? Tās ir sekas cilvēku darbībām, kas pakāpeniski ietekmē planētas klimatu, radot milzīgus siltumnīcefekta gāzu daudzumus, kas pievienojas atmosfērā jau dabiski esošajām gāzēm. Šīs papildu gāzes pastiprina siltumnīcefektu uz mūsu planētas, izraisot ārkārtīgi strauju temperatūras kāpumu. Globālā sasilšana nopietni un neatgriezeniski ietekmē vidi un cilvēkus.

Klimata pārmaiņu negatīvās sekas jau ir jūtamas ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā (piemēram, netipiski karstuma/sausuma periodi vasarās, netipiski siltas ziemas), un ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tās kļūs biežākas un intensīvākas. Latvijā pašlaik ir spēkā vairāki politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi), kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus, kuros ir noteikti enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, un arī noteikta rīcībpolitika šo mērķu sasniegšanai.

Ko par klimata pārmaiņām domā Latvijas iedzīvotāji Kantar pētīja Eirobarometra aptaujā 513 – Klimata pārmaiņas.

Veiktais pētījums atklāj, ka desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma. Latvijas iedzīvotāju vērtējumā trīs būtiskākās problēmas pasaulē ir ekonomiskā situācija (16%), infekcijas slimību izplatība (14%) un bruņoti konflikti (14%).

Raugoties uz Latvijas rādītāju Eiropas kontekstā, varam secināt, ka eiropiešu bažas par klimata pārmaiņām kā pasaules galveno problēmu kopumā ir lielākas – 18% eiropiešu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma. Nākamās lielākās problēmas eiropiešu vērtējumā ir: infekcijas slimību izplatība (17%), kā arī nabadzība, bads un dzeramā ūdens trūkums (17%).

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par būtiskākajām problēmām pasaulē ir nedaudz atšķirīgs, ja salīdzina ar Eiropas vidējo rādītāju.

Cik būtiskas ir klimata pārmaiņas, un kā tās vērtējam?

 Klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu uzskata vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju. Atskatoties uz šo rezultātu ilgākā periodā, kad pasauli vēl nebija pārņēmusi Covid-19 pandēmija (2019. gads), ir redzams, ka vērtējums ir saglabājies vienlīdz augsts. Abu pārējo Baltijas valstu vidū bažas par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām ir vēl lielākas – 63% Igaunijas iedzīvotāju un 72% Lietuvas iedzīvotāju klimata pārmaiņas uzskata par ļoti nopietnu problēmu. Eiropiešu bažas par klimata pārmaiņu nozīmīgumu ir vēl lielākas – vairākums (78%) eiropiešu atzīst, ka kopumā klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma.

Vai un ko esam gatavi darīt, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām?

Vairāk nekā puse (58%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo 6 mēnešu laikā nav darījuši neko, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, turklāt šo cilvēku īpatsvars kopš 2019. gada ir pieaudzis par 4 procentpunktiem (PP). Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ir snieguši apstiprinošu atbildi, ka pēdējo 6 mēnešu laikā ir kaut ko darījuši cīņā ar klimata pārmaiņām.

Jaunākie rezultāti atklāj, ka ne tikai eiropieši kopumā, bet arī igauņi un lietuvieši cīņā ar klimata pārmaiņām ir iesaistījušies aktīvāk – 64% eiropiešu, 48% lietuviešu un 47% igauņu ir norādījuši, ka viņi pēdējo 6 mēnešu laikā ir kaut ko darījuši cīņā ar klimata pārmaiņām.

Galvenokārt Latvijas iedzīvotāji un arī eiropieši kopumā cīņā ar klimata pārmaiņām cenšas samazināt atkritumu daudzumu un regulāri šķiro atkritumus, lai tos varētu nodot atkārtotai pārstrādei (75% eiropiešu un 59% Latvijas iedzīvotāju), pēc iespējas cenšas samazināt vienreiz lietojamo preču patēriņu, piemēram, lielveikala piedāvātos plastikāta maisiņus, nevajadzīgu iepakojumu (59% eiropiešu un 58% Latvijas iedzīvotāju), pērkot jaunu sadzīves tehniku izvēlas zemāka enerģijas patēriņa iekārtas (42% eiropiešu un 54% Latvijas iedzīvotāju), kā arī iegādājas un uzturā lieto vairāk bioloģiskās pārtikas (32% eiropiešu un 25% Latvijas iedzīvotāju) un personiskās automašīnas vietā izvēlas videi draudzīgas alternatīvas, piemēram, iet ar kājām, brauc ar velosipēdu, izmanto sabiedrisko transportu vai automašīnu koplietošanu (30% eiropiešu un 26% Latvijas iedzīvotāju).

Klimata pārmaiņas ir tiešs apdraudējums mūsu pasaulei. Kantar aicina rīkoties atbildīgi, lai veidotu drošu, ilgtspējīgu un kopumā labāku nākotni sev un turpmākajām paaudzēm.

Par aptauju

Latvijā aptauju Special Eurobarometer 513 – Climate Change ietvaros veica pētījumu kompānija Kantar 2021. gadā, aptaujājot 1009 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 gadiem. Kopumā aptauja tika veikta divdesmit septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs (aptaujāti 26 669 respondentu). Vairāk informācijas par Special Eurobarometer 513 – Climate Change aptauju:

Climate Change – July 2021 – – Eurobarometer survey (europa.eu)

Kopš 2004. gada Kantar ir visu Eurobarometer pētījuma lauka darba veicējs Latvijā. Šo gadu laikā ir veikts liels skaits aptauju, kas sniedz ieskatu par to, kādi ir Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju viedokļi par dažādām sociālpolitiskām tēmām Eiropas Savienības lielajā bildē. Aptauju rezultāti ir publiski pieejami ikvienam. Kantar aicina apmeklēt Eurobarometer pētījuma oficiālo vietni:
https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/General/index un iepazīties ar daudzo pētījumu rezultātu krājumu.