Kantar COVID-19 barometra pētījuma dati atklāj atšķirīgus iedzīvotāju segmentus, atkarībā no rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu.
Latvijā, salīdzinājumā ar pasaules vidējiem rādītājiem, izteikti vairāk ir to iedzīvotāju, kuri izvēlas Distancētās attieksmes stratēģiju (Latvijā: 33%; pasaulē: 20%).

Kantar COVID-19 barometra jaunākās aptaujas pievēršas padziļinātai iedzīvotāju sajūtu un uzvedības izpētei. Šim mērķim ir izstrādāta specializēta metodoloģija cilvēku rīcības stratēģiju segmentācijai.
Neatkarīgi no izvēlētās krīzes stratēģijas, mērķis ir viens: mazināt savu satraukumu un gūt pārliecību, ka viss atrisināsies un būs labi. Vieni to panāk, ignorējot notiekošo, citi – strikti sekojot līdzi noteikumiem un aktuālai informācijai, bet vēl citi, līdzsvarojot noteikumu ievērošanu un distancējoties ar pozitīvu skatu uz notiekošo.
Salīdzinājumā ar augustu, līdz ar satraukuma par vīrusa izplatību un saslimšana iespējām  pieaugumu,  palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida skaidru rīcības plānu, kas nestu rezultātus un situācijas uzlabojumu: Rīcības pieprasīšana – 16% (augustā: 9%) un Paļaušanās, ka būs risinājums – 11% (augustā: 7%).
Nemainīga ir tā iedzīvotāju daļa, kuriem “pārdzīvot” šo krīzes situāciju palīdz Noteikumu ievērošana jeb Good Citizens (18%). Arī Pasaulē Good Citizens īpatsvars ir līdzīgs (21%). Kopumā tas rosina domāt par to, ka ierobežojumu nodefinēšana un to ievērošana nav universāls līdzeklis satraukuma mazināšanai. Tas palīdz tikt galā ar emocionālo spriedzi un satraukumu tikai daļai sabiedrības.
Vienlaikus vērojams, ka Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas klaji ignorē koronavīrusa esamību un tā radītos draudus, ietekmi uz sabiedrību un veselības situāciju jeb Strausi (novembrī: 13%; augustā: 19%).
Tāpat samazinājusies tā sabiedrības daļa, kura bija izvēlējusies nogaidošu jeb “pārziemošanas” stratēģiju, cerot ka tas viss ātri beigsies jeb Hibernators (novembrī: 8%; augustā: 14%).

Iedzīvotāju rīcības stratēģijas COVID-19 krīzes pārvarēšanai

Strausa taktika jeb Ostriches

Izvairīga un vienaldzīga attieksme pret kopējo situāciju. Ir relaksēti, neizjūtot nekādas bažas vai bailes. Šajos apstākļos jūtas emocionāli droši un stabili. Vismazāk norūpējušies par vīrusu un nejūt tā ietekmi uz viņu dzīvi. Vienaldzīgi pret veselības aizsardzības un drošības pasākumiem. Neuztrauc, ja citi neievēro valdības norādes. Ignorē informāciju un ziņas par COVID-19. Neatbalsta stigru kontroli noteikumu ievērošanai. Pārliecināti, ka, ievērojot piesardzību un higiēnu, būs drošībā un pasargāti. Uzskata, ka valdībai vairāk jāuzņemas iniciatīva situācijas risināšanā. Viņi pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties savā “vecajā dzīvē”.

Distancēta attieksme jeb Que Seras

Viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem. Neizjūt lielu satraukumu par situāciju. Kopumā pārliecināti par savu drošību un veselību. Cenšas saglabāt “veselo saprātu” un nepazaudēt realitātes sajūtu. Nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, drīzāk distancējas. Cenšas izvairīties no publiskās informācijas par COVID-19. Veselības aizsardzības un drošības pasākumus ievēro daļēji – “nepārspīlējot”.

Nogaidoša pozīcija jeb Hibernators

Vēlas mierīgi “pārlaist” šo krīzi jeb, tēlaini izsakoties, “pārziemot”. Pieņēmuši situāciju kā faktu un uzskata, ka nav jāseko līdzi informācijai par vīrusa attīstību un inficējušos skaitu. Piesardzīgi, ievēro distanci un citus nosacījumus, bet nav pārāk nobažījušies par esošo situāciju un savu nākotni. Neitrāla pozīcija, vērtējot veselības sistēmas kapacitāti vai valdības spēju risināt situāciju.

Noteikumu ievērošana jeb Good Citizens

Uzmanīgi un atbildīgi ievēro visas veselības aizsardzības un drošības pasākumus. Sagaida, ka arī citi tos ievēros. Atbalsta stingru kontroli noteikumu ievērošanai. Diezgan distancēta attieksme attiecībā uz kopējo situāciju un satraukumu, neļaujas panikai. Pārliecināti par veselības sistēmas kapacitāti. Stabils emocionālais noskaņojums, neizjūt lielu satraukumu. Aktīvi seko līdzi jaunākai informācijai par COVID-19 un saslimšanas gadījumiem.

Paļaujas, ka būs risinājums jeb Distressed Dreamers

Nobažījušies un patiesi satraukti par esošo situāciju un iespēju saslimt. Meklē atbalstu un paļāvīgi gaida risinājumu, ticot ka nākotnē viss būs labi un viss atrisināsies pozitīvi. Lielas cerības liek uz valdību un ir pārliecināti, ka valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu krīzes situāciju. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību. Ļoti uzmanīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus un dusmojas, ja citi to nedara.

Rīcības pieprasīšana jeb Precarious Worriers

Satraukti un nobijušies, uzskata, ka “viss ir slikti”. Emocionālas grūtības tikt galā ar radušos situāciju. Raksturīgs augsts stresa līmenis. Dramatizē situāciju. Uzmanīgi ievēro noteikumus un dusmojas, kad citi to nedara. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību, un tas ir viens no aktuālākajiem ikdienas sarunu tematiem. Sagaida situācijas atrisinājumu no valdības un globālajām institūcijām. Uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai situāciju atrisinātu. Atšķirībā no citiem, ir visvairāk nobažījušies, ka COVID-19 krīzes dēļ veselības sistēma sabruks.

Iedzīvotāju attieksmes un rīcības stratēģiju segmentācijas dati Latvijā un pasaulē skaidri parāda, ka līdztekus striktu noteikumu nodefinēšanai, kas palīdz samazināt vīrusa izplatību, iedzīvotājiem ir vajadzīgs emocionāls līdzsvars, sociāls atbalsts, dialogs un sapratīga komunikācija par ierobežojumiem un to lietderību.

Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēki vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 10. līdz 11. novembrim, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Papildu informācija:

Inta Priedola
Vecākā klientu vadītāja
Brand Strategy | Consulting
inta.priedola@kantar.com