Jaunākie Kantar veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati liecina, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd ietekmē 61% Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, rādītājs tuvojas pandēmijas sākuma posma līmenim (martā 67%, augustā 31%, novembrī 46%). Arvien vairāk iedzīvotāju izjūt ietekmi uz saviem mājsaimniecības ienākumiem (34%). Sevišķi tas vērojams vecumā no 35 līdz 44 gadiem, cittautiešu, kā arī biroju darbinieku vidū, cilvēkiem Rīgā un lauku teritorijās.
Kopš augusta Kantar Covid-19 barometra pētījuma datos iekļauj arī iedzīvotāju segmentu izpēti, atkarībā no viņu rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu. Šim mērķim ir izstrādāta specializēta metodoloģija cilvēku rīcības stratēģiju segmentācijai. Neatkarīgi no izvēlētās krīzes stratēģijas mērķis ir viens – mazināt satraukumu, gūt pārliecību, ka viss atrisināsies un būs labi. Vieni to panāk, ignorējot notiekošo, citi – strikti sekojot līdzi noteikumiem un aktuālai informācijai, bet vēl citi, līdzsvarojot noteikumu ievērošanu un distancējoties, ar pozitīvu skatu uz notiekošo.
Kopš pētījuma sākuma datos vērojamas statistiski vērā ņemamas izmaiņas.

Lai gan Latvijā turpina saglabāties pārsvars to iedzīvotāju vidū, kuri izvēlas ‘Distancētas attieksmes’ stratēģiju (janvārī 34%, novembrī 33%, augustā 32%), ir vērojamas izmaiņas citos segmentos.
Iepriekš nemainīgā iedzīvotāju daļa, kura stingri vadījās pēc ‘Noteikumu ievērošanas’ stratēģijas, ir ievērojami samazinājusies (janvārī 13%, novembrī 18%, augustā 18%).
Savukārt pēdējo mēnešu laikā palielinājies ‘Nogaidošās pozīcijas’ stratēģijas segmentā esošo iedzīvotāju skaits (janvārī 11%, novembrī 8%, augustā 14%).
Dati rāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk vēlas atgriezties pie ierastās dzīves (janvārī 54%, novembrī 49%, augustā 43%), kāda tā bija pirms pandēmijas sākuma. Pieaudzis arī to iedzīvotāju daudzums, kas kritiski vērtē valdības darbu. Iespējams, tāpēc turpina pieaugt ‘Rīcības pieprasītāju’ skaits (janvārī 19%, novembrī 16%, augustā 9%).

Iedzīvotāju rīcības stratēģijas COVID – 19 krīzes pārvarēšanai:

Strausa taktika jeb Ostriches

Izvairīga un vienaldzīga attieksme pret kopējo situāciju. Ir relaksēti, neizjūtot nekādas bažas vai bailes. Šajos apstākļos jūtas emocionāli droši un stabili. Vismazāk norūpējušies par vīrusu un nejūt tā ietekmi uz viņu dzīvi. Vienaldzīgi pret veselības aizsardzības un drošības pasākumiem. Neuztrauc, ja citi neievēro valdības norādes. Ignorē informāciju un ziņas par COVID-19. Neatbalsta stigru kontroli noteikumu ievērošanai. Pārliecināti, ka, ievērojot piesardzību un higiēnu, būs drošībā un pasargāti. Uzskata, ka valdībai vairāk jāuzņemas iniciatīva situācijas risināšanā. Viņi pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties savā “vecajā dzīvē”.

Distancēta attieksme jeb Que Seras

Viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem. Neizjūt lielu satraukumu par situāciju. Kopumā pārliecināti par savu drošību un veselību. Cenšas saglabāt “veselo saprātu” un nepazaudēt realitātes sajūtu. Nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, drīzāk distancējas. Cenšas izvairīties no publiskās informācijas par COVID-19. Veselības aizsardzības un drošības pasākumus ievēro daļēji – “nepārspīlējot”.

Nogaidoša pozīcija jeb Hibernators

Vēlas mierīgi “pārlaist” šo krīzi jeb, tēlaini izsakoties, “pārziemot”. Pieņēmuši situāciju kā faktu un uzskata, ka nav jāseko līdzi informācijai par vīrusa attīstību un inficējušos skaitu. Piesardzīgi, ievēro distanci un citus nosacījumus, bet nav pārāk nobažījušies par esošo situāciju un savu nākotni. Neitrāla pozīcija, vērtējot veselības sistēmas kapacitāti vai valdības spēju risināt situāciju.

Noteikumu ievērošana jeb Good Citizens

Uzmanīgi un atbildīgi ievēro visas veselības aizsardzības un drošības pasākumus. Sagaida, ka arī citi tos ievēros. Atbalsta stingru kontroli noteikumu ievērošanai. Diezgan distancēta attieksme attiecībā uz kopējo situāciju un satraukumu, neļaujas panikai. Pārliecināti par veselības sistēmas kapacitāti. Stabils emocionālais noskaņojums, neizjūt lielu satraukumu. Aktīvi seko līdzi jaunākai informācijai par COVID-19 un saslimšanas gadījumiem.

Paļaujas, ka būs risinājums jeb Distressed Dreamers

Nobažījušies un patiesi satraukti par esošo situāciju un iespēju saslimt. Meklē atbalstu un paļāvīgi gaida risinājumu, ticot ka nākotnē viss būs labi un viss atrisināsies pozitīvi. Lielas cerības liek uz valdību un ir pārliecināti, ka valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu krīzes situāciju. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību. Ļoti uzmanīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus un dusmojas, ja citi to nedara.

Rīcības pieprasīšana jeb Precarious Worriers

Satraukti un nobijušies, uzskata, ka “viss ir slikti”. Emocionālas grūtības tikt galā ar radušos situāciju. Raksturīgs augsts stresa līmenis. Dramatizē situāciju. Uzmanīgi ievēro noteikumus un dusmojas, kad citi to nedara. Aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 izplatību, un tas ir viens no aktuālākajiem ikdienas sarunu tematiem. Sagaida situācijas atrisinājumu no valdības un globālajām institūcijām. Uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai situāciju atrisinātu. Atšķirībā no citiem, ir visvairāk nobažījušies, ka COVID-19 krīzes dēļ veselības sistēma sabruks.

Ja vēlaties noskaidrot, kuram segmentam piederat Jūs, spiediet šeit.

Par Kantar COVID-19 Barometru
Kantar COVID-19 Barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā COVID-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma ietvaros katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti ap 100 000 cilvēki vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 26. līdz 28. janvārim, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.