Strādājošie darbā pavada lielu daļu savas dzīves, tāpēc ir svarīgi, lai darba vide būtu droša, sakārtota un komfortabla, lai darbinieki tajā netiktu pakļauti emocionāliem vai fiziskiem draudiem, lai darba devēju attieksme ir objektīva un atbalstoša, un darbinieku iespējas ir vienlīdzīgas.

Darba devējiem saviem darbiniekiem ir jānodrošina materiālie resursi, lai viņi varētu droši un sekmīgi strādāt: to, vai šis nosacījums tiek ievērots, ir relatīvi vieglāk novērtēt. Tomēr, it īpaši šajā, tik sarežģītajā Covid-19 pandēmijas laikā, ir ļoti būtiski, lai darbavietās tiktu pievērsta uzmanība arī darba procesa nemateriālajai daļai, proti, stresa līmenim, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem vai vadītāju, komunikācijai ar klientiem, kā arī citiem strādājošo emocionālās labsajūtas un veselības aspektiem.

Kā liecina pētījumu kompānijas Kantar jaunākā darba ņēmēju aptauja, vairāk nekā ceturtdaļa (27%) darbinieku kopumā ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem. Savukārt vairāk nekā 2/3 jeb 66% darbinieku ir norādījuši, ka viņu uzņēmumā vai iestādē šādi strīdi nenotiek praktiski nekad. Raksturīgi, ka ar strīdiem un domstarpībām biežāk saskaras strādājošie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki.

Trīs no četriem darbiniekiem jeb 75% atzīst, ka viņus satrauc stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi 

Sīkāk vērtējot psihoemocionālos riskus, atklājas, ka absolūto vairākumu darbinieku Latvijā satrauc stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi (75%). Savukārt 37% strādājošo satrauc iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors” darbavietā, piem., apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses un 24% darbinieku savā darbavietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.

Vērojams, ka stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi, caurmērā biežāk satrauc tieši sievietes, speciālistus, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātos, kā arī valsts vai pašvaldības sektorā strādājošos.

Raksturīgi, ka iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors”, kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem vidēji biežāk “ļoti satrauc” veselības un sociālās aprūpes jomas darbiniekus. “Psiholoģiskais terors” darbavietā rada psihoemocionālus riskus, un caurmērā biežāk satrauc arī valsts un pašvaldības sektora, kā arī NVO darbiniekus.

Darbiniekiem visbiežāk grūtības rada laika trūkums un darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem

Psihosociālais risks, ar kuru salīdzinoši visbiežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir laika trūkums (42%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem utt. (36%),  problēmas vadības un darbinieku attiecībās (31%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (31%), slikta komunikācija starp vadību un darbiniekiem (31%), garas vai neregulāras darba stundas (31%) un neskaidra cilvēkresursu politika (30%).

Savukārt katrs ceturtais strādājošais darbā saskaras ar vāju sadarbību kolēģu starpā (24%), aptuveni katrs piektais – ar darba vietas nedrošību, nepastāvību (18%) un katrs desmitais – ar diskrimināciju dzimuma, vecuma, etniskās piederības u.c. dēļ.

Rezultāti atklāj, ka laika trūkums kā “psihosociālais risks” biežāk skar vadītājus un augstākā līmeņa speciālistus, kā arī izglītības jomā strādājošos. Arī garas darba stundas kā problēmu salīdzinoši biežāk uzsver izglītības jomā nodarbinātie.

Jāuzsver, ka stresu darbā ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem utt. vidēji biežāk izjūt tieši pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki, veselības un sociālās aprūpes, kā arī izglītības jomās nodarbinātie.

Problēmas vadības un darbinieku attiecībās biežāk skar valsts vai pašvaldības sektorā nodarbinātos, kamēr ar nespēju ietekmēt sava darba organizāciju un neskaidru cilvēkresursu politiku salīdzinoši biežāk saskaras veselības un sociālās aprūpes jomas darbinieki.

Vāju sadarbību kolēģu starpā darbavietā biežāk uzsver strādājošie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, kamēr ar darbavietas nedrošību, nepastāvību un diskrimināciju darbavietā kā “psihosociālo risku” biežāk nekā caurmērā saskaras darbinieki ar zemiem (līdz 500 EUR) vidējiem personīgajiem ienākumiem mēnesī.

Dažādu apmācību nodrošināšana ir veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs

Dažādu apmācību nodrošināšana (46%) ir tas veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs. Nākamais biežāk izmantotais rīcības veids ir izmaiņas darba organizācijā (37%), tālāk izmantošanas biežuma ziņā seko izmaiņas darba laika sistēmā (30%) un darba vietas pārplānošana (27%). Būtiski retāk darba devēji risku novēršanai izmanto sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%) un konfidenciālas darbinieku konsultācijas (16%).

Dažādu apmācību nodrošināšana kā veids psihosociālo risku novēršanai caurmērā biežāk tiek īstenots tieši valsts vai pašvaldības iestādēs, izglītības jomas organizācijās, kā arī lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku).

Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norāda: “Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, dažādu Kantar veikto pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka, lai gan strādājošo kopējā apmierinātība ar darbu pakāpeniski uzlabojas, tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl aizvien ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devējs spēs uzņemties atbildību un aktīvi risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus. Jāatceras, ka ikdienā cita starpā ir svarīgi domāt ne tikai par darbinieku izaugsmi un attīstību, bet arī par viņu emocionālo labsajūtu darbā”.

Par pētījumu

Pētījumu par darba vidi Latvijā vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2021. gada 23. līdz 26. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 790 darba ņēmēju.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com