10. oktobrī tiks atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena (World Mental Health Day), kurai veltīti pasākumi jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijā. Šogad Pasaules garīgās veselības dienas sauklis ir “Mental health care for all: let’s make it a reality!” jeb “Garīgās veselības aprūpe visiem: padarīsim to par realitāti!”.
Saistībā ar šo notikumu pētījumu kompānija Kantar šī gada septembrī veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu emocionālo stāvokli darba vidē, kā arī identificēja galvenos to ietekmējošos faktorus.
Tā kā Covid-19 pandēmija lielā mērā ir ietekmējusi arī darba vidi, ir svarīgi palūkoties, vai un kā Covid-19 konteksts ir ietekmējis strādājošo emocionālo noskaņojumu.
Dati liecina, ka, neraugoties uz apkārtējo situāciju, vidēji trīs no četriem darbiniekiem jeb 73% strādājošo Latvijā savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā kopumā pozitīvu. To skaitā vairāk kā puse jeb 57% strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā drīzāk pozitīvu, un 16% – kā noteikti pozitīvu.
Savukārt emocionāli negatīvi darbā kopumā jūtas piektā daļa jeb 22% strādājošo (tostarp 17% jūtas drīzāk negatīvi un 5% – noteikti negatīvi). Lai gan darbinieku, kuri savu emocionālo stāvokli ir vērtējuši “noteikti negatīvi”, īpatsvars kopumā nav liels, tomēr, salīdzinot ar Kantar pirms trīs gadiem veikto pētījumu, tieši šo strādājošo īpatsvars ir būtiski palielinājies.
Jāatzīmē, ka savu emocionālo stāvokli darbā kā pozitīvu vidēji biežāk vērtē darbinieki ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem – virs 1000 EUR mēnesī.
Stabilitāte, pozitīva darba vide, labvēlīga vadības attieksme un atbilstošs algojums ir faktori, kas visbiežāk pozitīvi ietekmē strādājošo emocionālo stāvokli darbā
Tos strādājošos, kuri savu emocionālo stāvokli darbā ir vērtējuši kā pozitīvu, aicinājām norādīt, kādi faktori tieši to ietekmē.
Salīdzinoši visbiežāk darbinieki ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli pozitīvi ietekmē darba vietas stabilitāte (45%), pozitīva darba vide (45%), labvēlīga vadības attieksme (44%), kā arī stabils atalgojums (44%).
Interesanti, ka darbavietas stabilitāti kā pozitīvu faktoru salīdzinoši biežāk ir norādījuši Zemgalē nodarbinātie.
Pozitīvu darba vidi kā emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā vidēji biežāk ir norādījuši tieši Pierīgā nodarbinātie.
Raksturīgi, ka atbilstošu atalgojumu kā pozitīvi faktoru caurmērā biežāk ir minējuši strādājošie ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk), kā arī ar augstiem vidējiem ģimenes ienākumiem.
Sievietes, 18-29 gadus vecie darbinieki, kā arī strādājošie Rīgā salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, 50-60 gadus vecie darbinieki un Latgalē nodarbinātie kā pozitīvu emocionālo stāvokli darbā ietekmējošu faktoru ir norādījuši tieši kolēģu atbalstu.
Iespēju pašam plānot savus darbus caurmērā biežāk kā pozitīvu faktoru ir uzsvēruši darbinieki Pierīgā.
Raksturīgi, ka attālināto darbu kā pozitīvu faktoru, kas uzlabo emocionālo stāvokli darba vidē, biežāk ir norādījuši vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti un rīdzinieki, bet retāk – gados vecāki strādājošie (50-60 g.v.), kā arī strādnieki.
Izaugsmes iespējas kā pozitīvu emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši gados jaunāki darbinieki, strādājošie ar augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem (virs 1000 EUR uz vienu ģimenes locekli), savukārt retāk – gados vecāki strādājošie (50-60 g.v.), strādnieki un Latgalē nodarbinātie.
Zems atalgojums, nedrošība par nākotni, liela darba slodze ir faktori, kas visbiežāk negatīvi ietekmē strādājošo emocionālo stāvokli darbā
Tos darbiniekus, kas savu emocionālo stāvokli darbā ir vērtējuši kā negatīvu, aicinājām norādīt, kas tieši ietekmē viņu negatīvo emocionālo stāvokli.
No visiem faktoriem salīdzinoši visbiežāk darbinieki ir norādījuši, ka viņu negatīvo emocionālo stāvokli darbā ietekmē pārāk zems atalgojums (45%), kam seko nedrošība par nākotni saistībā ar darbu (41%) un pārāk liela darba slodze (39%)
Darbinieki ar vidējo izglītību salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē pārāk zems atalgojums, savukārt salīdzinoši retāk ir norādījuši laika trūkumu, nemitīgu pārslēgšanos no vienas nodarbes uz otru, nekā tas ir darbiniekiem ar augstāko izglītību.
Raksturīgi, ka gados jaunāki strādājošie (18-29 g.v.) un speciālisti biežāk nekā citu vecuma un profesiju grupu pārstāvji ir atzinuši ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē profesionālās izaugsmes iespēju neesamība.
Stāstot par darbiniekus atbalstoša uzņēmuma iniciatīvas piemēru, Kantar Latvijā direktors, valdes loceklis Martiņš Traubergs norāda: “Kantar ļoti augstu vērtē darbinieku labsajūtu. Rūpēs par darbinieku garīgo veselību, un atzīmējot Pasaules garīgās veselības dienu, kā pateicību par pēdējā laikā piedzīvotajiem izaicinājumiem, cīnoties ar pandēmiju un tās sekām, Kantar visā pasaulē visiem saviem darbiniekiem ir piešķīris 8. oktobri kā papildus apmaksātu brīvdienu. Šo dienu Kantar aicina savus darbiniekus izmantot kā iespēju veltīt laiku personīgai atpūtai un koncentrēties uz savu labsajūtu.”
Par pētījumu
Pētījumu par strādājošo emocionālo stāvokli darbā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2021. gada 21. līdz 23. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 652 darba ņēmējus.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.
Ingrīda Libora
Klientu vadītāja
tālr.: 67 096 300
e–pasts: ingrida.libora@kantar.com