Kopumā 44% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-60 gadiem Ziemassvētkus plāno svinēt tikai 24. decembrī. Savukārt 14% iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs tikai 25. decembrī, bet 5% 24. un 25. decembrī vai 24.,25.,26. decembrī. Nedaudz mazāk kā 1/10 jeb 8% aptaujāto Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī (Ziemassvētku vakars pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra), un līdzīgs skaits aptaujāto (8%) – svinēšanai izvēlēsies citas svētku datumu kombinācijas. To atklāj vadošās pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar decembrī veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanas plāniem.
Savukārt 16% Latvijas iedzīvotāju neplāno svinēt Ziemassvētkus. Starp viņiem salīdzinoši vairāk ir cittautieši, kā arī cilvēki, kuri dzīvo vieni.

Ziemassvētku mielasts

Lielākā daļa aptaujāto, kuri plāno svinēt Ziemassvētkus, Ziemassvētku galdā iecerējuši likt mandarīnus (77 %), piparkūkas (63 %), vārītus/ ceptus kartupeļus (55%) un gaļas cepeti (54%).
No dzērieniem Ziemassvētku galdā salīdzinoši biežāk tiks likta sula (51%), kafija (44%), kam seko tēja (37%) un karstvīns (36%).
Sievietes, salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, galdā liks mandarīnus un piparkūkas. Savukārt vīrieši salīdzinoši biežāk nekā sievietes savam Ziemassvētku galdam izvēlēsies stipros alkoholiskos dzērienus.
Interesanti, ka jaunieši (vecumā no 18 līdz 29 gadiem), biežāk nekā gados vecāki iedzīvotāji galdā plāno likt rasolu, mandarīnus, kā arī atspirdzinošos bezalkoholiskos dzērienus un ūdeni.
Savukārt gados vecāki iedzīvotāji biežāk galdā plāno celt zivis un pelēkos zirņus.
Rasolu, piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus, štovētus kāpostus salīdzinoši biežāk Ziemassvētku galdā liks latvieši, savukārt zivis – cittautieši. Interesanti, ka štovētus kāpostus, rasolu un piparkūkas salīdzinoši biežāk svētku galdam izvēlēsies vidzemnieki, pelēkos zirņus – Zemgalē dzīvojošie, savukārt rīdzinieki salīdzinoši biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie – riekstus un žāvētus augļus.
No ēdieniem, kas atradīsies uz Ziemassvētku galda, iedzīvotāji paši vai viņu ģimenes locekļi visbiežāk gatavos kartupeļus (49%), cepeti (46%), kā arī rasolu (42%).
Jaunieši (vecumā no 18 līdz 29 gadiem) salīdzinoši biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji ir norādījuši, ka paši, vai viņu ģimenes locekļi ceps piparkūkas un pīrāgus, kā arī gatavos rasolu, savukārt gados vecāki iedzīvotāji gatavos štovētus kāpostus, pelēkos zirņus un ceps zivi.

Par aptauju

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2020. gada 1. līdz 3. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.